Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bezkontakta norēķinu karte – jauns elektronisko norēķinu veids

Pirkumi ar bezkontakta  karti samazina norēķinu laiku. Banku pārstāvji sola, ka naudas drošība nemazināsies

Latvijā ir sākusies bezkontakta karšu ēra – bankas jau izsniedz kartes ar bezkontakta norēķinu funkciju, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās uzstāda maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas jeb terminālus, kas varētu pieņemt šādas kartes – lai kartes būtu pielietojamas, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Limits – 10 eiro par pirkumu
Viņa norāda, ka bezkontakta karte ir tā pati jau līdz šim ierastā maksājumu karte, tikai aprīkota ar papildu tehnoloģiju – bezkontakta norēķinu iespēju. Veicot maksājumu par pirkumu, kartes lietotājs pieliek karti pie termināla, un norēķins notiek bez PIN koda ievadīšanas «Bezkontakta kartes priekšrocība ir norēķinu ātrums, tādēļ tā paredzēta mazu pirkumu apmaksai – kartes bezkontakta maksājuma limits Latvijā ir 10 eiro. Jāatceras, ka, saņemot jaunu karti ar bezkontakta tehnoloģiju, pirmais pirkums neatkarīgi no lieluma jāapstiprina ar PIN koda ievadi – tā karte tiek autorizēta. Drošības nolūkos ik pa laikam pirkums neatkarīgi no tā summas būs jāapstiprina ar PIN kodu – tādēļ sekojiet norādēm maksājuma pieņemšanas terminālā,» stāsta B.Melnace, piebilstot, ka ar bezkontakta karti, tāpat kā ar jebkuru citu karti, var norēķināties internetā, kā arī izņemt naudu bankomātos, ievadot PIN kodu.
Banku asociācijas pārstāve uzsver, ka patiesībai neatbilst mīts, ka Latvijā ar bezkontakta kartēm nav, kur norēķināties. «Tā nav taisnība. Šobrīd jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis terminālu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās nodrošina bezkontakta maksājumus, un ar katru mēnesi terminālu skaits pieaugs. Šo norēķinu iespēju aktīvi izmanto tūristi.» Viņa arī uzsver, ka jaunās paaudzes kartes ir samērā drošas pret zādzībām. «Pirmkārt, pazaudējot karti, nekavējoties ir jāziņo savai bankai, kas karti bloķē tāpat kā jebkuru citu maksājuma karti. Otrkārt, negodīgs atradējs varēs veikt tikai dažus ierobežotus maksājumus, jo viena pirkuma limits ir 10 eiro, un regulāri pa vidu bezkontakta maksājumiem būs nepieciešama arī PIN koda ievade,» skaidro B.Melnace. Tomēr no viņas stāstītā ir saprotams, ka šīs kartes tomēr ir rūpīgāk jāuzmana no nozagšanas vai pazaudēšanas, ņemot vērā, ka vismaz vienu vai dažus pirkumus līdz 10 eiro vērtībai ar svešu karti ir iespējams veikt.
Maksāšanas process ar bezkontakta karti ir salīdzinoši vienkāršs, vienlaikus ir jāņem vērā vairākas nianses. Proti, lai notiktu maksājums, karte ir jāpietuvina terminālam 3-7 centimetru attālumā. Savukārt gadījumā, ja cilvēkam makā ir divas vai vairākas bezkontakta kartes, tad būtu vēlams karti, ar kuru plānots norēķināties, izņemt no maka un pietuvināt terminālam. Pretējā gadījumā apmaksa notiks automātiski no kādas no šīm vairākām kartēm, varbūt no tās, ar ko konkrētajā pirkuma izdarīšanas reizē  nav bijis  plānots maksāt, uzsvēra B.Melnace.

Jau vairākus gadus
Patlaban bezkontakta karšu ieviešanai nepieciešamos sagatavošanās darbus veic vairākas Latvijas komercbankas. Turklāt dažas no tām jau projektus ir veiksmīgi īstenojušas un kartes ir ieviestas un tiek izmantotas ikdienā – Baltijā bezkontaktu kartes ieviesa 2013. gadā un pionieris šajā jomā bija «SEB banka», kas kopumā klientiem jau ir izsniegusi vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes.
Pagaidām izsniegto bezkontakta karšu skaits nav pārāk liels, jo Latvijas tirgū vēl nav daudz iespēju to izmantot – karti var lietot aptuveni 130 vietās visā Latvijā, tostarp «Arēnā Rīga», Jelgavas autobusu parka starppilsētu autobusos, atsevišķās slimnīcās un citur.  Ārzemēs, piemēram, Čehijā, Polijā un Lielbritānijā šādas kartes nelieliem pirkumiem ir jau ierasta parādība, skaidro «SEB bankas» pārstāvji.
«Jau šodien daudziem tirgotājiem tehniski ir iespēja apkalpot bezkontakta kartes, bet šāda pakalpojuma aktivizācijai nepieciešama attiecīga sertifikācija. Tirgotājiem vajadzīgs īpašs stimuls to darīt, jo pagaidām karte vēl nav īpaši populāra. Par to rūpējas arī «SEB banka» – jau šobrīd visi uzņēmumi, kas uzstāda pie sevis karšu pieņemšanas terminālus, saņem tos ar aktivizētu bezkontakta funkcionalitāti. Arī tad, kad tirgotājs maina karšu terminālus, tie ir nodrošināti ar jauno funkcionalitāti,» akcentē bankā.
Arī «Swedbank» šogad vasarā sāka piedāvāt bezkontakta karšu norēķinu iespējas. «Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60 procenti karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Tāpēc arvien tiecamies vienkāršot un padarīt ērtāku mūsu klientu ikdienu, tostarp, domājot arī par lietderīgu laika patēriņu, kas ir viens no laba servisa pamatelementiem. Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Redzam, ka tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot sešus no desmit pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā,» stāsta «Swedbank» valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.
SEB bankas pārstāvji norāda, ka lielākais uzņēmums, kas šobrīd piedāvā iespēju norēķināties par nelieliem pirkumiem ar bezkontakta kartēm, ir «Arēna Rīga», kur šogad pirmajā ceturksnī  darījumi ar »SEB MasterCard Dinamo» tika veikti par vairāk nekā 15,5 tūkstošiem eiro. Savukārt kopumā «MasterCard Dinamo»  īpašnieki 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Citu datumu laikraksti

  • Paši savas laimes kalēji

    Paši savas laimes kalēji

    Alūksnes Kultūras centrā noritējušas divu dienu mācības “Mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšana, investīciju piesaiste, tirgus segmenta...

  • Būs atvieglojumi nekustamā īpašuma nodoklim

    Alūksnes novada pašvaldība izdos jaunus saistošos noteikumus, kas noteic atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Alūksnes novadā....

  • Apē atgriežas  Elīnas Zālītes skulptūra

    Apē atgriežas Elīnas Zālītes skulptūra

    Rakstnieces, dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Elīnas Zālītes skulptūra atgriezusies savā vietā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – pateicoties...

  • Kas sagaida Alūksnes  novada skolotāju saimi? 2

    Kas sagaida Alūksnes novada skolotāju saimi?  21

    Jaunajā pedagogu atalgojuma modelī valsts noteikusi zemāko amatalgas līmeni skolotājiem, kas ir augstāks nekā līdz šim un kā apmērs atkarīgs no bērnu...

  • Atcerēsies  “Baltijas ceļu”

    Atcerēsies “Baltijas ceļu”

    Jau vairākus gadus Alūksnē izveidojusies skaista tradīcija - atzīmēt “Baltijas ceļa” gadadienu, veidojot dažādus ziedu rakstus. Arī šovasar...

  • Alūksne īsumā

    14.augustā ◆ ap pulksten 18.00 Alūksnes novadā, Malienas pagastā, uz autoceļa Alūksne-Liepna, traktora, kuru vadīja 1976.gadā dzimis vīrietis, un...