Bibliotekārs ir kā gaismas nesējs

Anneniete Ārija Dunce šobrīd vada 79. mūža gadu. Četrdesmit piecus gadus viņa ir strādājusi par bibliotekāri Annas pagasta bibliotēkā.

Anneniete Ārija Dunce šobrīd vada 79. mūža gadu. Četrdesmit piecus gadus viņa ir strādājusi par bibliotekāri Annas pagasta bibliotēkā.
Ārija Dunce ir dzimusi Gaujienā, tur pavadījusi arī bērnību un jaunību. "Esmu saimnieka meita. Augu lauku saimniecībā un iepazinu visus lauku darbus. Mums, bērniem, vienmēr bija iedalīts darbiņš, ko paveikt - nevarējām bezbēdīgi skriet un priecāties," atceras Ārija. Skolas gaitas viņa uzsāka vietējā Dārzciema pirmās pakāpes pamatskolā, bet pēc tam turpināja Gaujienas ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas Ā.Dunce sāka strādāt Gaujienas ģimnāzijā par skolotāju un pionieru vadītāju.
"Man, protams, vēl nebija nekādas izglītības, bet es centos mācīties un strādāju. Vēlāk iestājos Rīgas Skolotāju institūtā Daba zinību un ģeogrāfijas fakultātē," stāsta Ārija.
1949.gadā viņu pārcēla strādāt uz Annas skolu. Ā.Duncei patika mācīt bērnus, taču 1955.gadā viņa sāka strādāt Annas bibliotēkā. "Nomira mans vīrs, paliku viena pati ar mazu bērnu. Strādājot bibliotēkā, varēju meitu ņemt līdzi uz darbu, bet skolā tas nebūtu iespējams," skaidro sieviete.
Dabs dzen darbu
Bibliotēkā Ā.Dunce nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 2000.gadā. "Saka jau gan, ka vienā vietā tik ilgi strādāt ir neracionāli, bet es uzskatu, ka tas bija derīgi - es varēju labi iepazīt visus cilvēkus. Es nebiju speciāli apguvusi bibliotekāres profesiju, strādājot mācījos dažādos kursos. Arī padomju laikā vajadzēja paaugstināt kvalifikāciju," stāsta bijusī bibliotekāre. Jaunajā gadsimtā manā vietā nāca jauna bibliotekāre - Ina Balaņuka. Biju nedaudz nogurusi. Šobrīd priecājos, ka manam darbam ir laba turpinātāja. Ina ir aktīva, darbīga. Viņa ātri uztver visu jauno un mēģina to ieviest darbā," vērtē Ā.Dunce.
"Daudzie bibliotekāres darbā pavadītie gadi šķiet kā pasaka. Nemitīgi darbojoties, tie pagājuši ātri. Daudziem varbūt šķiet, ka bibliotekārs sēž uz vietas un neko nedara, bet patiesībā tur viens darbs dzen otru," saka Ārija. Viņa vienmēr ir bijusi aktīva un darbīga sieviete, bijusi sadzīves tradīciju un zinību biedrības priekšsēdētāja, deputāte, aizvietojusi arī pagasta sekretāri, spēlējusi teātri.
"Aptvēru visu pagasta sabiedrisko dzīvi. Bibliotekārs nevar pilnvērtīgi un vispusīgi strādāt un rast saikni ar visiem pagasta cilvēkiem, ja neiesaistās sabiedriskajā dzīvē," ir pārliecināta bibliotekāre.
Apmeklētāju netrūka
Sirmā sieviete stāsta, ka, gadiem ejot, bibliotēku darbs ir mainījies, tomēr visos laikos Ā.Duncei interesanta šķitusi jaunu grāmatu saņemšana. "Kopā ar jaunu grāmatu smaržu bibliotēkā ienāk patīkama aura. Es vienmēr ar interesi izpakoju katru jauno grāmatu saini," atceras Ārija.
Viņa stāsta, ka Annas bibliotēka saņēma daudz grāmatu. To daudzums bijis atkarīgs no lasītāju skaita, bet Ārija nekad nav sūdzējusies par apmeklētāju trūkumu. "Kādreiz nebija televizora, tāpēc visi nāca uz bibliotēku uzzināt jaunāko. Kad parādījās televizori, interese par grāmatām nedaudz mazinājās, bet lasītāju netrūka," saka bibliotekāre.
Par neinteresantāko bibliotēkas darbā Ārija uzskata katalogu sakārtošanu. "Tas nebija sarežģīts, bet vienmuļš darbs. Protams, kad kartotēkas sakārtotas, tad daudz vieglāk strādāt," atzīst pensionāre.
Viņa stāsta, ka bibliotēkā vienmēr rīkoti dažādi pasākumi - gan grāmatu apspriešanas konferences, gan tematiskie vakari, kuros lasītāji iepazinās ar kāda autora biogrāfiju un darbiem, gan arī literārās tiesas, kas lasītājiem bijušas sevišķi tīkamas. Bibliotēkā vienmēr bijušas skatāmas arī izstādes.
Pazina katru lasītāju
Ā.Duncei patika brīži, kad bibliotēkā ieradās lasītāji. "Saistoša šķita saskarsme ar cilvēkiem gan grāmatu izsniegšanas, gan saņemšanas brīžos. Aprunājāmies gan par grāmatām, gan arī par dzīvi. Pazinu katru lasītāju un vēroju, kā gadu gaitā mainās lasītāju kontingents," saka sieviete.
Ārija piedzīvojusi vairāku lasītāju paaudžu maiņu. "Tik interesanti ir cilvēku dzīvesstāsti! Žēl, ka tie, kas vairāk biedrojās ar grāmatu, aizgāja mācīties un šeit vairs neatgriezās. Skumji, ka laukos nav darba, jo cilvēks bez tā nevar eksistēt, nevar veidot ģimeni," spriež sieviete. Ārija atzīst, ka izlasīt visas grāmatas nav bijis laika, bet lasījusi tās fragmentāri, lai zinātu, kāda informācija ir grāmatā, ko ieteikt lasītājiem.
Vēlas būt apritē
Kad Ārija stāsta par bibliotēkā nostrādātajiem gadiem, viņas acīs mirdz prieka uguntiņas. "Tas man bija sirddarbs. Citādi man tā nebūtu veicies," saka viņa. Šķiet, Ārija par darbu bibliotēkā varētu runāt ilgi, jo pieredzēts bezgala daudz.
"Pēckara laiku esmu pavadījusi šeit, Annā. Šobrīd rakstu atmiņas par zinību biedrības darbu, par dramatiskā kolektīva ziedu laikiem, par leģionāriem," skaidro pensionāre. Viņa saka, ka arī šobrīd vēlas būt apritē, jo tā bijis vienmēr, tādēļ pašlaik viņa darbojas pensionāru padomē.
Ārija vienmēr ir pratusi apvienot visus darbus - gan darbu bibliotēkā, gan meitas Guntas aprūpēšanu, paralēli rodot iespēju spēlēt teātri. "Izklaidēties gribējās, tādēļ spēlēju teātri. Annā visiem patika spēlēt teātri. Spēlētas tik daudz interesantas lugas," atceras sieviete. Ā.Dunce uzskata, ka kultūras darbiniekam vienmēr jābūt aktīvam, straujam, enerģiskam, patstāvīgam lēmumu pieņemšanā un jādzīvo līdzi laika garam.
Iegriežas bibliotēkā
Ārija uzskata, ka viņas dzīve ir bijusi interesanta. "Varētu jau vēlēties, lai daudz kas būtu bijis citādāk, jo materiālie apstākļi bija pieticīgi un daudz ko nevarējām atļauties, tomēr nesūdzos. Sabiedrība mani atbalstīja, tas ir galvenais. Esmu dzirdējusi sakām, ka bibliotekāra darbs nekam nav derīgs. Es tā neuzskatu. Bibliotekārs ir kā gaismas nesējs pagastā. Viņš kā gaisma staro uz visām pusēm un ienes cilvēku sirdīs prieku un labu noskaņu," ir pārliecināta pensionētā bibliotekāre.
Ā.Dunce dzīvo blakus kādreizējai darbavietai, tādēļ bieži, nākot mājās, iegriežas bibliotēkā - tas ir tik pierasts.

Citu datumu laikraksti

  • Nolemj par reorganizāciju

    24.aprīlī notika paju sabiedrības “Trapene” pilnsapulce, kurā apsprieda un apstiprināja 2003.gada pārskatu. “Sapulces dalībnieki vienojās par paju...

  • Palielinās nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms

    Alūksnes rajonā 2003.gadā jaunaudzes izkoptas 1442,2 hektāru platībā, tajā skaitā valsts mežos 1270,6, bet privātajos mežos - 171,6 hektāru...

  • Būs skolu Teātra svētki

    Rīt Ziemeru pamatskolā risināsies Alūksnes rajona skolu Teātra svētki “Pasaka par...”, tiem pieteikušies 16 kolektīvi - apmēram 170 bērnu.Rīt Ziemeru...

  • Mūža noslēpums meklējams Dieva atziņā

    Emma Krūmiņa, 96 gadus veca, kristiete, Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. 30 gadus bijusi šīs baznīcas apkopēja. Ilgus gadus pati...

  • Hokejs svarīgāks par balsojumu Saeimā

    Droši var apgalvot, ka hokeja pavasaris ir sasniedzis kulmināciju. Tuvākajās dienās Latvija turpinās dzīvot hokeja pārdzīvojumu jūklī. Hokeja laukums...

  • Konkursa kārtu uzvarētāji

    1.kārtas uzvarētāja - Dana Kūma.1.kārtas uzvarētāja - Dana Kūma. - 2.kārtas uzvarētāji - Dana Kūma un O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 11.klases...