Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Eiropas Sociālo fondu

Kad varēs sākt iesniegt projektus, lai apgūtu ESF līdzekļus? Projektu iesniegšana sāksies ar 2004. gada janvāri.

Kad varēs sākt iesniegt projektus, lai apgūtu ESF līdzekļus?
Projektu iesniegšana sāksies ar 2004. gada janvāri. Tomēr idejas par iespējamiem projektiem vēlams sākt apsvērt jau tagad.
Kas var iesniegt projektus?
Projektus ESF līdzekļu iegūšanai var pieteikt valsts pārvaldes institūcijas; publiskās aģentūras, pašvaldības; valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes; sociālie partneri, profesionālās asociācijas; nevalstiskās organizācijas; zinātniskie institūti un centri; uzņēmumi.
Kā varēs saņemt ESF līdzekļus?
ESF līdzekļu saņemšanai tiks izsludināti projektu pieteikšanas konkursi. Izsludinot projektu konkursu, projektu pieteicējiem būs pieejamas projektu izstrādes vadlīnijas ar nepieciešamo informāciju par projektu iesniegšanas kārtību.
ESF projektu pieteikšana tiks organizēta trijos veidos:
atklātie projektu konkursi – konkursu izsludina ESF starpniekinstitūcijas (Nodarbinātības valsts dienests un profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra) un projektu pieteicēji iesniedz savus projektus;
grantu shēmas – konkursu izsludina grantu shēmas turētājs un projektu pieteicēji iesniedz savus projektus institūcijās, kurām uzticēts realizēt grantu shēmu (pašreiz kā potenciālie grantu shēmu turētāji ir identificēti Sabiedrības integrācijas fonds, Nodarbinātības valsts dienests, Latvijas Attīstības aģentūra, profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra un citi);
nacionālie projekti – nacionālās nozīmes programmas, kurās ir noteiktas institūcijas, kas saņem ESF finansējumu.
Projektu pieteicējiem ir jāseko izsludinātajiem projektu pieteikšanas konkursiem un jāiesniedz savi projekti institūcijā, kas minēto konkursu izsludinājusi. Papildu informācija un skaidrojumi vienmēr būs pieejami, konsultējoties ESF starpniekinstitūcijās (Nodarbinātības valsts dienestā un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā), kā arī Labklājības ministrijā.
Kāda veida projektus plānots atbalstīt no ESF līdzekļiem?
ESF mērķis ir cilvēkresursu attīstība un sociālā integrācija darba tirgū, tādējādi mazinot bezdarba līmeni un veicinot dažādu reģionu ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu.
Tādējādi ir plānots atbalstīt projektus, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi. Piemēram, subsidēto darbavietu izveide invalīdiem, lai šie cilvēki varētu pilnvērtīgi strādāt; jauniešu prakses nodrošināšana pie darba devējiem, lai viņiem būtu iespēja apgūt nākotnes darbā nepieciešamās praktiskās iemaņas; iedzīvotāju apmācība, lai viņi iegūtu zināšanas un prasmes, kas pašlaik ir pieprasītas darba tirgū, – informācijas tehnoloģijas, vadības zinātnes, svešvalodas; sociālā rehabilitācija personām ar invaliditāti un personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, lai veicinātu to iekļaušanos darba tirgū un daudzi citi pasākumi.
Kāds ir projekta nepieciešamais apjoms (minimālās un maksimālās izmaksas)?
Pieļaujamās projektu izmaksas var būt atšķirīgas – atkarībā no projektu veida, to satura un būtības. Projektu minimālās un maksimālās izmaksas vēl nav nolemtas.
Kur projektu pieteicēji varēs saņemt informāciju?
1. Institūcijās. Labklājības ministrijas Finanšu vadības departamenta Eiropas Sociālā fonda nodaļā; Nodarbinātības valsts dienesta Strukturālo instrumentu daļā. Strukturālo instrumentu daļai tiks izveidoti arī pieci reģionālie centri (Zemgales un Rīgas reģionam – Rīgā; Kurzemes reģionam – Liepājā; Vidzemes reģionam – Cēsīs; Latgales reģionam – Rēzeknē); Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā.
2. Informatīvajos materiālos.
3. Interneta mājas lapās.
Kāda veida palīdzība būs pieejama potenciālajiem projekta pieteicējiem, piemēram, konsultācijas, apmācības?
Projektu pieteicējiem būs pieejami metodiskie materiāli, kuros tiks norādīts, kādam jābūt ESF projektam – vispārējie principi projektu rakstīšanā, prasības ESF projektiem u. tml. Tiks arī organizēti informatīvi semināri un apmācības par ESF, kuros atsevišķi tiks pievērsta uzmanība tieši projektu rakstīšanas iemaņām.
Vai palīdzība projektu pieteicējiem ir paredzēta par maksu?
Jebkuras konsultācijas par ESF būs bez maksas.
Kādi ir paredzamie galvenie iesniegto projektu izvērtēšanas kritēriji?
Projektu izvērtēšanas vispārīgie kritēriji:
atbilstība Attīstības plānā noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un aktivitātēm;
atbilstība ES un nacionālajai politikai noteiktā nozarē;
noteikto projekta izstrādes prasību izpilde; projekta organizācijas un ieviešanas kvalitāte (atbilstoša projekta finanšu plānošana projektā izvirzīto mērķa un aktivitāšu atbilstība un cits);
projekta ilgtspēja;
vienādu iespēju prasību ievērošana projekta realizācijā un cits.
Vai projektu pieteicējiem ir iespējama savstarpēja sadarbība vienota projekta pieteikšanā un vai būs pieejama palīdzība sadarbības partneru atrašanā un piesaistē?
Projektu pieteicēju apvienošanās, veidojot kopīgus projektus, ir iespējama un atbalstāma. Partnerības atbilstoši projektu interesēm būtu jāveido pašiem pieteicējiem. Iespēju robežās sadarbību veidošanās procesus atbalstīs arī valsts.
Vai un kādā veidā pašvaldības var iesaistīties ESF līdzekļu apgūšanā?
Pašlaik notiek aktīva sadarbība ar pašvaldību pārstāvjiem, lai izveidotu ESF apguves sistēmu. Nākotnē paredzams, ka pašvaldības varētu būt vienas no aktīvākajām projektu pieteicējiem un sadarbības veicinātājām arī starp nevalstisko un privāto sektoru, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju vajadzības, kurām papildu finansējumu var sniegt ESF. Tiek plānots, ka pašvaldību pārstāvji darbosies arī ESF Vērtēšanas un Vadības komitejā.
Avots: www.lm.gov.lv

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...