Bioloģiskajā saimniecībā šopavasar iegādājas jaunu tehniku

Ziemeru pagasta zemnieku saimniecībā “Sliņķi” aizvadītais laiks, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, bijis veiksmīgs.

Ziemeru pagasta zemnieku saimniecībā "Sliņķi" aizvadītais laiks, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, bijis veiksmīgs. Tajā saimnieko jauna ģimene – Viola un Nauris Lāči ar bērniem Rihardu un Kristapu, palīdzot vecākiem. Viņi nodarbojas ar piena lopkopību.
"Nav noslēpums, ka mēs balsojām par Eiropas Savienību un cerējām, ka būs pozitīvas pārmaiņas. Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniekiem ir pietiekams – to, kas ir solīts, zemnieki ir saņēmuši. Vienīgais trūkums ir tas, ka šī nauda galvenokārt paliek Rīgas tuvumā, mazāk nonāk lauku rajonos," stāsta "Sliņķu" saimniece Viola Lāce.
Kredītu paņem no bankas
Zemnieku saimniecība bija nolēmusi pretendēt uz Eiropas struktūrfondu finansējumu jaunas tehnikas iegādei, lai varētu sagatavot lopbarību. "Diemžēl finansējums bija izsmelts, taču bez tehnikas mēs nevarējām iztikt. Martā paņēmām kredītu uz septiņiem gadiem no Unibankas, jo uz Eiropas finansējumu varēs pretendēt tikai 2007.gadā. Mēs priecājamies, ka bankas vadība bija tik atsaucīga," atklāj V.Lāce.
Meklē bioloģiskos graudus
Saimniece domā, ka noteikti vajadzēs iegādāties vēl vienu traktoru. Zemniece uzskata, ka šogad ar lopbarības sagatavošanu problēmu nebūs. "Pērn tehnikas nebija, tāpēc šos pakalpojumus saņēmām vēlu – tikai augustā, kad zāle bija pāraugusi, tāpēc barībai vairs nav tik augsta vērtība," atklāj V.Lāce. Graudaugus saimniecība neaudzē, tāpēc tos iepērk. "Interesējamies, kur var iegādāties bioloģiskos graudaugus. Ja tādu nav, tad jāprasa atļauja sertifikācijas institūcijai "Vides kvalitāte"," stāsta zemnieki.
Ganāmpulku vēlas paplašināt
Viņa spriež, ka aizvadītais gads ir ievērojams ar to, ka saimniecībai tas bijis pirmais pārejas gads, kopš tā darbojas ar bioloģisku novirzienu. Iegūts sertifikāts. "Var teikt, ka pirms tam jau nodarbojāmies ar bioloģisko lauksaimniecību. Protams, šo procesu kontrolē, taču no tā nevajag baidīties," spriež zemniece.
Patlaban saimniecībā intensīvi notiek zemes apstrāde un ganību atjaunošana. Ganāmpulkā ir vairāk nekā 40 liellopu, tajā skaitā 28 slaucamās govis, arī ataudzējamās teles un daži bullīši. Gada laikā arī ganāmpulks ir uz pusi palielināts. Saimniecībā viena kūts ir paplašināta – tagad 18 slaucamo govju vietā varēs izmitināt 40. Tas ir saimniecības tuvākais mērķis, bet tālākā nākotnē iecerēts palielināt ataudzējamo teļu skaitu.
Dzesētāju nevar nopirkt
Saimniecības darbību kavē dažādi faktori. Zemnieku saimniecība bija plānojusi pieteikties uz programmu "Standartu sasniegumi", lai saņemtu valsts atbalstu lielāka piena dzesētāja iegādei.
"Kad 2002.gadā uzcēlām kūti un iegādājāmies nepieciešamās slaukšanas iekārtas, saņēmām no valsts subsīdijas. Noslēgtais līgums ir spēkā līdz 2005.gada septembrim, tāpēc līdz tam nevaram pieteikties uz šo programmu. Grūti spriest, vai pēc šā datuma mums tas izdosies, iespējams, ka dzesētāju nāksies iegādāties par saviem līdzekļiem," atklāj V.Lāce.
Viņa salīdzina, ka zemniekiem nākas saskarties ar daudz lielāku birokrātiju un dokumentācijas kārtošanu nekā agrāk. "Es pati veicu grāmatveža darbu, tāpēc varu teikt, ka papīru kalni ir lieli. Daudz ir tādu, bez kuriem varētu iztikt," secina V.Lāce. Viņa nenoliedz, ka, laukos dzīvojot, nākas ieguldīt lielu darbu. Taču nevar teikt, ka tas neatmaksājas.
Bioloģiskajiem nav kur nodot
Bioloģiskajiem piensaimniekiem problēmas sagādā tas, ka nav kur nodot saražoto produkciju. Saimniecība nodod pienu "Ekstra" klasē.
"Šī problēma jārisina valstij, ja tā prasa atskaites no zemniekiem, kur produkcija tiek realizēta. Mēs pienu nododam akciju sabiedrībai "Valmieras piens", tas nozīmē, ka tā aiziet kopējā katlā. Mums ir kredīts, tāpēc ir svarīgi, lai ienākumi būtu stabili," uzsver ziemeriete. Viņa uzskata, ka būtu vajadzīga piena savāktuve, kurā nonāk bioloģiskā produkcija.
Palielina zemes platības
Saimniecība palielinājusi arī zemes platības – kopā ar nomāto zemi tā aizņem apmēram 100 hektārus. "Nomātā zeme mums ir nepieciešama. Tuvāk pie mājām būs ganības. Lopbarību būs kur savākt, jo tuvākā apkaimē konkurentu nav," saka V.Lāce. Pavasarī izdevies veiksmīgi pārdot arī kūtsmēslus. "Ja nebūtu paņēmuši kredītu, tad varētu algot sezonas darbaspēku," bilst Viola.
Viņa uzskata, ka ir pieņemti valdības noteikumi, kas traucē saimniekot. " Pērn pārdevām mežu ar nelielu platību lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Noteikumi paredz, ka nākamajam īpašniekam bioloģiskās saistības ir jāturpina. Ja viņš to nevēlas darīt un līgumu par to nevēlas slēgt, tad man nauda valstij jāatmaksā," stāsta zemniece. Arī noteikumus par hektārmaksājumu liegšanu lauksaimniekiem, kuru zemē dedzināta kūla, viņa uzskata par nepareiziem. "Ja nu kāds iet garām un aizdedzina. Kā lai pierāda, ka saimnieks nav vainīgs?" jautā V.Lāce.

Citu datumu laikraksti

  • Naudas kupons nav nauda

    Naudai cilvēku dzīvē ir īpaša loma - to pelna un tērē, krāj un ... mēģina atdarināt, reproducēt un pat viltot. Starpība starp viltotu naudu un naudas...

  • Bībeles svētkos meklē kopīgo konfesijām

    Ceturtdien Alūksnē tradicionāli piekto reizi notika Bībeles svētki, kuros piedalījās vairāk nekā 150 skolēni, kas mācās kristīgo mācību.Ceturtdien...

  • Saņem apliecību

    Šonedēļ beidzās 180 stundu ilgs apmācības kurss bioloģiskajiem lauksaimniekiem.Šonedēļ beidzās 180 stundu ilgs apmācības kurss bioloģiskajiem...

  • Var pieteikt dziesmas

    Alūksnes rajona padome saņēmusi vēstuli no Latvijas Televīzijas Mūzikas redakcijas, kurā izteikta pateicība par ieguldīto darbu mazo vokālistu...

  • Konkursā gūst pieredzi

    Pagājušās nedēļas beigās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas sporta dejotāji viesojās Igaunijā.Pagājušās nedēļas beigās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...

  • Ugunsdzēsējiem būs svētki

    Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde 13.maijā rīko ugunsdzēsēju depo atklāšanas pasākumu. Par to informē Alūksnes brigādes...