Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bīstamā suņu slimība - arī pie mums

Kad pērn martā vairāki suņi, kuri uzturā bija lietojuši “Dogo” barību, saslima ar bīstamu slimību, šķita, ka tas notiek visur citur, tikai ne pie mums. Taču realitāte ir skarba – ar šo slimību sirgst suņi mums apkārt. Laiks rādīs, vai slimību tiešām izraisīja “Dogo” barība, tomēr suņu veselību un pat dzīvību tas neatgriezīs.

Visi saslimušie ēda “Dogo”
Veterinārajā klīnikā “Labākie draugi” “Alūksnes Ziņām” apstiprina, ka Alūksnē ir vairāki saslimšanas gadījumi. “Suņiem ir konstatēts ne tikai barības vada paplašinājums, bet arī citi tipiskie simptomi: barības vada paplašināšanās vēl nav notikusi vai ir pašā sākuma stadijā. Apstiprināti un iekļauti kopējā valsts statistikā ir septiņi gadījumi, tostarp viens nāves gadījums. Telefoniski pie mums vērsušies vēl apmēram desmit suņu saimnieki, diemžēl viņi nav spējuši vai vēlējušies risināt problēmu un diagnosticēt slimību. Vairāk nekā desmit suņi ir ar tipiskajām pazīmēm – novājēšanu, balss zudumu, barības atgrūšanu, taču rentgenā neatklājās barības vada paplašinājums. Ja kopā Latvijas statistikā ir 200 gadījumi, tad mūsu klīnikas pacienti veido lielu daļu šīs statiskas,” atklāj sertificēta veterinārārste Signe Gorbāne.
Pirmais gadījums Alūksnē atklāts pērn 11.martā. Diemžēl – ar letālām sekām. “Suni ilgstoši ārstējām, bet nevarēja saprast, no kā ir nelaba dūša. Tiklīdz izskanēja pirmās neoficiālās aizdomas, tapa skaidrs, ka arī šim sunim, kurš ikdienā ēda konkrētā nosaukuma barību, ir barības vada paplašinājums. Barības vada paplašināšanās nav tipiska pieaugušiem suņiem. Tas var būt kucēniem sakarā ar iedzimtu asinsvadu pataloģiju vai citām lietām, taču tas ir ļoti reti un nekad nebija bijis masveidā,” atklāj S.Gorbāne. Ja valsts kopējā statistika rāda, ka 94 % saslimušo suņu ēduši “Dogo” barību, tad “Labāko draugu” statistika ir 100 % - visi saslimušie suņi ēduši tieši “Dogo”.

Barība nenonāk kuņģī
“Divi trīs suņi šobrīd cīnās par to, vai dzīvos. Ir arī tādi suņi, kuri smagi saslimuši, bet spēj ar to sadzīvot. Izārstēt nevar. Var tikai izmainīt suņa un saimnieka dzīvesveidu. Ja ir tikai barības vada paplašinājums, suni var barot citādāk – vertikālā pozā, īpašā krēslā, kuram dots nosaukums “Beilija krēsls”. Tas var būt risinājums, ja ir tikai barības vada paplašinājums, taču runa ir par polineiropātiju –  nervu sistēmas saslimšanu. Simptomi ir novājēšana, streipuļošana, balss zudums, barības atgrūšana, barības vada paplašinājums. Normāli ir, ja tukšs barības vads ir šaura un sažņaugta caurulīte. Polineiropātija izpaužas tā, ka zūd inervācija un barības vads kļūst ļengans. Tas ir kā maiss krūškurvī, kur viss krājas, bet barība nenonāk kuņģī,” skaidro S.Gorbāne.
“Labākajos draugos” šo barību varēja iegādāties līdz brīdim, kad izskanēja neoficiāla informācija, ka barība varētu būt saistīta ar saslimšanām. Tā bija barība, pēc kuras bija pieprasījums, un cilvēki to pirka. “Kad izņēmām barību no tirdzniecības, man bija aizdomas, ka ir tikai viena sabojāta partija – neapzināti iepirktas ne tik kvalitatīvas izejvielas, kā rezultātā radusies kļūda, un viss beigsies. Nekas nav beidzies. Ir suņi, kuri ilgu laiku ēduši citu barību, pēdējā gada laikā ēduši konkrētās firmas barību un ir saslimuši. Tātad nekas nav beidzies, bet turpinās. Speciālisti ir simtkārt komentējuši, ka vispirms vajadzēja apturēt barības ražošanu un firmai pašai tikt galā – analīzēs konstatēt vainu un ražot drošu barību. Ja valstij vienkārši ir vienalga – bēdīgi. Jā, var teikt, ka tie ir tikai suņi. Pagaidām. Vai tiešām jāsāk mirt cilvēkiem un bērniem, lai sekotu reāla darbība?” jautā S.Gorbāne.

Zaudē godalgotu suni
Alūksnietis Raivis Podrezovs ģimenes mīluli šīs slimības dēļ zaudēja pērn oktobrī. Vilku sugas suns Reno bija godalgots suns, izcīnījis daudzas medaļas kinologu sacensībās, taču barības vada paplašinājums viņam bija liktenīgs. Vēl 2014.gadā ap Ziemassvētku laiku saimnieki pamanījuši, ka ģimenes četrkājainais draugs jūtas slikti – atgrūž barību. Viņiem nešķitis normāli, ka suns vairākas dienas pēc kārtas atgrūž apēsto, turklāt arī sāka kristies svarā. “Sākumā nebija nekādas informācijas, tāpēc versijas tika izvirzītas visdažādākās. Tikai 2015.gada martā noskaidrojās, ka Reno ir barības vada paplašinājums. Tas bija laiks, kad arī visā Latvijā sāka par to runāt un konstatēt vienu saslimšanas gadījumu pēc otra.  Līdz pagājušā gada oktobrim cīnījāmies par viņa dzīvību. Tomēr neveiksmīgi,” atklāj Raivis. Viņš šo laiku atceras kā mokpilnu, jo, lai kā arī gribētu, suņukam palīdzēt nevarēja. “Bija smagi dzirdēt, ka neko nevari izdarīt un atliek vienīgi gaidīt,” viņš saka.

Grib dzirdēt atbildes
Lai gan tolaik ģimenē bija divi mīluļi - Reno un rīzenšnaucers Prada, kuri abi tika baroti ar vienu un to pašu suņu barību, slimība skāra tikai vecāko suni Reno. Saimnieks gan ir bažīgs, vai kādas sekas nebūs jūtamas arī otram sunim – Pradai. Atliek cerēt vien uz labāko. “Paši vairs šo suņu barību nepērkam, taču ir nepatīkami veikalu plauktos redzēt šos barības maisus, kas izraisījuši tik daudz nelaimju. Žēl, ka nekas tā arī nav mainījies un pētījumi neko neatklāj. Piekrītu kāda eksperta viedoklim, ka vajadzēja barību izņemt no tirdzniecības, kamēr nav simtprocentīgas pārliecības, ka tā nav slimības izraisītāja. Manuprāt, valsts šajā gadījumā rīkojas nepietiekami,” ir pārliecināts viņš. Tomēr viņš cer uz neatkarīgu pētījumu, kas atklās, kādēļ saslima Reno un citi suņi. Viņam gribas zināt, kāpēc tā notika. “Nav noslēpjams tas, ka procentuāli ļoti liels skaits saslimušo suņu tika baroti tieši ar šo barību, un tas noticis tikai Latvijā, nevis citās valstīs,” pauž viņš. Tagad Raivis nožēlo, ka pircis finansiāli izdevīgāku barību, nevis domājis par kvalitāti. “Ja būtu zinājis, ka tā var notikt, būtu atteicies no izdevīgās barības. Žēl bija skatīties, cik sunim grūti. Var tikai iedomāties, kā tas ir – ēd, bet kuņģī nekas nenonāk...” noteic viņš.

Nespēj iemidzināt ģimenes mīluli
Par savu dzīvību barības vada paplašinājuma dēļ cīnās arī gandrīz 13 gadus vecais vilku sugas suns Rokijs. Ģimenei viss notiekošais ir tik sāpīgs, ka viņi nevēlas par to runāt publiski. Skaidrs tikai viens – cīņa būs mokpilna un ar zināmām sekām. “Pirmā aizdomīgā pazīme bija suņa nevēlēšanās ēst, barības vadā un kaklā parādījās dūkšana jeb rūkšana, skaļa elpošana. Rentgenā atklājās barības vada paplašinājums. Bija briesmīgi to dzirdēt, zinot, ka nekas labs nav gaidāms un ārstēt to nevar. Suns ir liels ģimenes mīlulis un draugs. Tā nu tagad cīnāmies. Nemitīgi dodam zāles, stundām ilgi baroju, ūdeni dzer nelabprāt, liekam sistēmas. Tas prasa visu manu brīvo laiku,” stāsta saimniece.
Ģimenē nav bijis vienota viedokļa par to, vai suņuku iemidzināt. “No vienas puses saprotu, ka vajadzētu iemidzināt, jo viņam ir grūti. No otras puses – mēs to nevaram izdarīt, jo ļoti mīlam. Mazdēli grib, lai suņuks dzīvo, kamēr vien var,” pārdomās dalās viņa. Līdz šim suns bija veselāks par veselu un nekad neslimoja. “”Dogo” barību Rokijs ēda pagājušajā gadā. Es nezinu, vai tā ir vecuma vai barības vaina. Skaidrs tikai tas, ka saslima pēkšņi. Dīvaini ir tas, ka iepriekš suņiem šāda saslimšana netika konstatēta. Slimība uzliesmoja pēkšņi, un ir jautājums – no kā? Ir briesmīgi, ka problēma tā arī nav atrisināta un nekas nav noskaidrots. Nezinu, ko domāt,” viņa saka. ◆

Informācija

Ziedojumu portālā “Ziedot.lv” var ziedot neatkarīgai slimības cēloņu izpētei. Ziedot iespējams portālā “Ziedot.lv” vai “Ziedot.lv” bankas kontos ar norādi “Glābsim Latvijas suņus!”.

Citu datumu laikraksti

  • Likteņa sitieni liek novērtēt dzīves patiesās vērtības 6

    Likteņa sitieni liek novērtēt dzīves patiesās vērtības

    Vizītkarte◆ Vārds, uzvārds: Vineta Bumbiša.◆ Dzimšanas laiks, vieta: 1979.gada 26.jūnijs, Alūksnē.◆ Ģimene: vīrs Andris strādā NBS Kājnieku skolā,...

  • Dzimšanas dienas dāvana Alūksnei

    Dzimšanas dienas dāvana Alūksnei

    Alūksnes Kultūras centru ar īstu rokenrolu 13.maijā pulksten 19.00 pieskandinās grupa “Big Al & The Jokers”, kuras sastāvā muzicē mūsu novadnieks...

  • Orķestrim – izcilība

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris (vadītājs - Sandors Līviņš, horeogrāfe - Ilze Līviņa) 4.maijā finālskatē Rīgā Latvijas...

  • Mātes dienas fotokonkurss

    8.maijā visā Latvijā atzīmēs Mātes dienu. Par godu mīļajām un gādīgajām māmiņām, kuru rūpes par saviem bērniem nekad nebeidzas, Alūksnes un Apes...

  • Pirmo reizi -  “Džamboreja Alūksnē”

    Pirmo reizi - “Džamboreja Alūksnē”

    Rīt pulksten 19.00 Alūksnē notiks Latvijā vēl nebijis izklaidējoši izglītojošs pasākums - Alūksnes Kultūras centra deju kopas “Olysta” un...

  • Vai “Rūpe” rūpējas par  iedzīvotājiem? 3

    Vai “Rūpe” rūpējas par iedzīvotājiem?  20

    (Turpinās no 1.lappuses)“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka no marta SIA “Rūpe” par katra rēķina sagatavošanu un piegādi daudzdzīvokļu māju...

  • Karstais kartupelis “Simone” - joprojām karsts 2

    Karstais kartupelis “Simone” - joprojām karsts  9

    (Turpinās no 1.lappuses) Alūksnes novada dome jau februārī nosūtīja vēstuli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai izprastu, vai “Simoni”...

  • Heroīns pie mums un kaimiņos

    Heroīns pie mums un kaimiņos

    Dzīvojot mazpilsētā, nereti var šķist, ka te nav problēmu ar narkotikām. Varbūt kāds uzsmēķē marihuānu, kāds apēd halucinogēnās sēnes, paretam ieceļo...

  • Bejā atkal ierūcinās zāģus

    Bejā atkal ierūcinās zāģus

    Tradicionālās mākslas zāģēšanas sacensības-plenērs “Ierūcini zāģi un ļaujies fantāzijai!” motorzāģu pavēlniekus Jaunalūksnes pagasta Bejā pulcēs...