Biznesā viens otru nemitīgi uzmundrina

Sieviete bez vīrieša un vīrietis bez sievietes biznesā iztikt nevar. Viss ir atkarīgs tikai no tā, cik viņi ir saderīgs tandēms. Arī mēs viens bez otra neko nevaram izdarīt.

"Sieviete bez vīrieša un vīrietis bez sievietes biznesā iztikt nevar. Viss ir atkarīgs tikai no tā, cik viņi ir saderīgs tandēms. Arī mēs viens bez otra neko nevaram izdarīt. Raivo pārziņā ir tehnisko jautājumu risināšana, bet manā - grāmatvedība," saka Alūksnes individuālā uzņēmuma "Spēkrats" īpašnieka Raivo Kronberga partnere Liāna Aldere.
Uzņēmums jau 11 gadus veic starptautiskos kravu pārvadājumus. IU "Spēkrats" 1993.gadā dibināja Aivars Kronbergs - Raivo tēvs. Kad tēvs saslima, dēlam nācās pārņemt un turpināt viņa iesākto darbu. Pamazām kādreizējā tehnika ir nomainīta pret jaunāku. Pašlaik uzņēmumam ir trīs automašīnas, ar ko pārvadā kravas. Ar tām var veikt kravu pārvadājumus ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā un citviet Eiropā. Uzņēmēji cer automašīnu skaitu pamazām palielināt līdz sešām. Pašlaik "Spēkratā" ir darba vietas sešiem cilvēkiem.
Arī māju Rūpniecības ielā, kur atrodas uzņēmums, R.Kronbergs mantoja no tēva. Pašiem tās ir par plašām, tāpēc daudzas telpas iznomā valsts un privātiem uzņēmumiem, iestādēm. Ja R.Kronbergs nebūtu apņēmies uzbūvēt telpas Tehniskās apskates stacijas ierīkošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijas Alūksnes nodaļas vajadzībām, tad Alūksnes rajonā to likvidētu.
"Iespēju robežās katru gadu cenšamies labiekārtot māju. Lielākos ienākumus uzņēmums gūst no kravu pārvadājumiem. Otrs ienākumu veids ir telpu noma. Esam sākuši remontēt ēkas trešo stāvu. Kad tas būs pabeigts, tur iekārtosim sev dzīvokli. Pašlaik dzīvojam ēkas otrajā stāvā. Tur ir gan mūsu mājas, gan darbavieta. Esam pieraduši, ka viss atrodas vienā ēkā. Mums tas pat ir izdevīgāk, jo visu laiku varam koordinēt darbu," stāsta R.Kronbergs un L.Aldere.
Ir labāki un sliktāki brīži
Uzņēmējs norāda, ka "Spēkrata" automašīnas, ar kurām pārvadā kravas, ir nodotas ekspedīcijām. "Rīgā ir firmas, kas meklē klientus, kuriem vajag kravas nogādāt uz kādu konkrētu valsti un atgādāt atpakaļ. Šīs firmas noformē kravas un noteiktu peļņas procentu paņem sev. Savukārt mūsu uzdevums ir gādāt par kravu aizvešanu, lai autotransports būtu labā tehniskā kārtībā, lai šoferiem vienmēr būtu līdzekļi, par ko iegādāties degvielu, lai šoferi regulāri saņemtu algu. Ekspedīcijas gādā, lai kravām braucienā nebūtu dīkstāves. Piegādātājam un saņēmējam interesē, lai mēnesī tiktu izvests noteikts kravu apjoms," saka R.Kronbergs.
Raivo arī pats savulaik ir vedis kravas uz ārzemēm, tādēļ viņš labi zina, ko šis darbs nozīmē. "Kravu pārvadāšana nav viegla nodarbošanās. Kopš šā gada 1.maija, kad Latvija iestājās ES, ceļošana no valsts uz valsti vairs nav tik sarežģīta. Kravu pārvadātāju skaits nav mainījies, bet darbu tagad var paveikt par trešdaļu ātrāk nekā agrāk, jo šķērsot robežu ir viegli. Toties sāk trūkt kravu, ko pārvadāt, jo konkurence ir liela. Samaksa par padarīto darbu pagaidām nepalielinās, bet izmaksas ir palielinājušās - degvielas cena ir palielinājusies, arī darbinieki vēlas lielāku algu. Zaudētāji beigās paliekam mēs," saka R.Kronbergs. L.Aldere ir pārliecināta, ka katrā biznesā ir labāki un sliktāki brīži. "Vienubrīd apgrozījums palielinās, citreiz ir nemainīgs, bet tas rada iespēju ģenerēt idejas. Raivim tās ir spontānas. Viņš var rītā pamosties, pēkšņi kaut ko izdomāt un īstenot," uzsver L.Aldere.
Uzņēmējs - valsts apkrāpējs
Alūksnieši vērtē, ka pašlaik Latvijā ir izveidojusies situācija, kas liedz uzņēmējam uzsākt darbību bez pamatkapitāla. "Ja cilvēkam nekā nav, viņš nevar uzsākt uzņēmējdarbību, lai kā to vēlētos. Ja man nebūtu ēkas Rūpniecības ielā, mēs nevarētu bankā ņemt kredītu, jo nebūtu, ko ieķīlāt. Kad, ņemot kredītu, kaut kas ir iegādāts, var to ieķīlāt, lai ņemtu nākamo kredītu. Bez starta kapitāla uzņēmējs neko nevar uzsākt," uzsver R.Kronbergs.
Viņš norāda, ka Vācijā ir pretēja situācija. Tur cilvēks, kas vēlas uzsākt individuālo darbu, vispirms dodas pie valstsvīriem un izstāsta savu vēlmi. "Tie cilvēkam uzreiz uzdod jautājumu: "Bet kā tu to varēsi izdarīt? Tev taču vajag naudu!" Un cilvēks no valsts saņem atbalstu - kredītu 100 000 eiro, kura atmaksai ir mazi procenti. Tas ir viņa starta kapitāls uzņēmējdarbības sākšanai. Ja cilvēks Latvijā vēlas kļūt par individuālā darba veicēju, viņam vispirms ir jānomaksā valsts nodeva, patenta maksa - vienvārdsakot, jāveic maksājumi, lai iegādātos atļauju savai darbībai. Pēc tam vēl jāiegādājas nepieciešamie instrumenti, lai darbs varētu sākties. Neticam, ka šajā jomā Latvijā kādreiz būs kā Vācijā. Latvijas valdība uz katru potenciālo uzņēmēju skatās kā uz valsts apkrāpēju, tādēļ jau sākumā prasa lielus maksājumus," viņi uzsver.
Viņi uzskata, ka arī Alūksnes rajonā uzņēmējiem neklājas viegli. "Daudzi cīnās par izdzīvošanu, netrūkst arī skauģu. Ir labi, ka mēs biznesā esam divi. Brīžos, kad vienam "nolaižas rokas", otrs uzmundrina," saka L.Aldere. R.Kronbergs vērtē, ka Latvijā arī bankām vajadzētu būt atsaucīgākām un palīdzēt uzņēmējiem, samazinot kredītu procentu likmes. "Ja man
50 000 latu kredīta vietā pēc desmit gadiem bankai ir jāatgriež jau 80 000 latu, tas ir netaisnīgi," atzīst R.Kronbergs.
Mainīs uzņēmuma nosaukumu
Pašlaik IU "Spēkrats" atbilstoši Komerclikumam veic pārreģistrāciju. Kad tā būs pabeigta, uzņēmums būs sabiedrība ar ierobežotu atbildību, arī nosaukums būs cits - "Railitrans". "Latvijā jau ir viens SIA "Spēkrats", tāpēc mēs nedrīkstējām paturēt līdzšinējo nosaukumu. Turklāt jaunais uzņēmuma nosaukums būs pielāgots starptautiskajai valodai. Citviet valodā nelieto garos patskaņus, tādēļ ārzemniekiem ir grūti izrunāt vārdu "spēkrats". Sazinoties ar klientiem, sadarbības partneriem elektroniski, līdzšinējais uzņēmuma nosaukums tiek kropļots un rodas pārpratumi," klāsta R.Kronbergs un L.Aldere.
Viņi atzīst, ka izdomāt nosaukumu uzņēmumam, it īpaši tādu, lai to saprastu daudzās valstīs, nav viegli. "Ir jāuzmanās, lai citā valodā tas nenozīmētu kaut ko smieklīgu vai citas nozīmes vārda. Nolēmām jauno nosaukumu veidot no savu vārdu burtiem un vārda "transports"," saka L.Aldere.
Viņi vērtē - lai arī Latvija ir iestājusies ES, tāpat tiek uzskatīta par trešās pakāpes attīstības valsti. Tomēr uzņēmēji izjūt arī pozitīvu labumu no šīs savienības. "Pirms šā gada 1.maija kravas uz ES valstīm drīkstēja pārvadāt tikai ar starptautisku pavadzīmi, ja brauciena laikā šķērsoja vairāku valstu robežas. Tagad ES robežās šī pavadzīme, kas bija ļoti dārga, vairs nav nepieciešama. Arī šķērsot robežu var daudz ātrāk," viņi klāsta.
Enerģiju gūst slēpojot
Lai gan brīvā laika ir maz, R.Kronbergs un L.Aldere prot atpūsties. Ziemā labprāt slēpo, bet vasarā dodas izbraukumos ar velosipēdiem. Abu alūksniešu vaļasprieks ir ceļošana.
"Sportiskā atpūta mums ir ļoti nepieciešama, lai gūtu enerģiju turpmākajam darbam. No brauciena pagājušajā ziemā slēpot uz Itāliju manī ir enerģija vēl tagad! Žēl, ka šogad ir nepastāvīga ziema. Tikai vienreiz ir izdevies aizbraukt slēpot uz Igauniju. Patīkami, ka, šķērsojot robežu ar vieglo automašīnu, vairs nevajag iegādāties zaļo karti. Uzskatām, ka Alūksnes rajona Ķauķu kalns slēpošanai ir daudz labāks nekā Žagarkalns. To vajag labiekārtot komerciālā līmenī, tad tam būs daudz vairāk piekritēju. Enerģiju darbam smeļamies arī viens no otra," atzīst uzņēmēji.

Citu datumu laikraksti

  • Nāks Ziemassvētki, kad viņi atkal būs kopā...

    Alūksnes rajonā šogad Ziemassvētkus daudzas ģimenes nesvinēs kopā, jo kāds no vecākiem, brāļi vai māsas ir devušies peļņā uz ārzemēm. Viņi ar...

  • Apdullinošā naftas smarža brīnumu laikā

    Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas sagaidīt lielāku vai mazāku brīnumu, kura pietrūka visu gadu.Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas...

  • Palielina pusdienu apmēru

    Alūksnē ir palielināts sociālās palīdzības pabalsts trūcīgai ģimenei - brīvpusdienas skolās un pirmsskolas audzināšanas iestādēs. Turpmāk to apmērs...

  • Norvēģu jaunieši atved dāvanas

    Norvēģu un igauņu jauniešu grupa četras dienas - no 11. līdz 16.decembrim - iesaistījās kopējā projekta pasākumos Alūksnē.Norvēģu un igauņu jauniešu...

  • Palīdz viens otram

    Pededzes pagastā ceturto gadu rīko labdarības akciju “Palīdzēsim viens otram!”. Tās laikā pagasta iedzīvotāji ir aicināti ziedot mantas, apģērbus, ko...

  • Aicina uz tikšanos

    Katru gadu īsi pirms Ziemassvētkiem kādā rajona pirmsskolas izglītības iestādē tiekas pensionētie pirmsskolas iestāžu darbinieki.Katru gadu īsi pirms...