Jēkabpils grupai "Staburags" iznāca jauns albums "Čili-čača", kas raksturo radošā kolektīva patstāvību un stingrās prasības pret savu veikumu.
Jēkabpils grupai "Staburags" iznāca jauns albums "Čili-čača", kas raksturo radošā kolektīva patstāvību un stingrās prasības pret savu veikumu. Mūziķi atzīst, ka viņi spēlē, lai sniegtu 90 procentu baudu klausītājiem un
10 procentus sev.
"Staburaga" puiši - Juris Petrovs, Mihaels Aleksejevs un Juris Eihmanis - kopā dzied sešus gadus. "Jāatzīst, ka nevienam no mums nav muzikālās izglītības. Mūzika ir mūsu vaļasprieks, tāpēc arī dziedam," viņi saka. Grupas nosaukums radies no kāda krodziņa Krustpilī, kur viņi pirmo reizi uzstājās. Mūziķiem ir arī sava studija "Jumi – S" Jēkabpilī, kā nosaukums veidots no vārdiem Juris un Mihaels, bet S ir grupas "Staburags" iniciālis.
Tīņi "Staburagu" neklausās
Katram no viņiem "ir savs bizness": Mihaelam tirdzniecībā, Jurim P.– reklāmas jomā, bet Juris E. strādā radio "SWH". "1.martā pirms sešiem gadiem satikāmies un nolēmām, ka jāpaaicina Juris Eihmanis un jāveido grupa. Mēs ar Mihaelu kopā spēlējam jau no skolas laikiem, kad bija iecienīta popmūzika," atceras "Staburaga" dalībnieks Juris Petrovs. Grupa nekad neesot centusies savā spēlē radīt mākslu.
"Mēs muzicējam tiem cilvēkiem, kas mūs klausās. Svarīgākais, lai viņi justos labi un apmierināti," atzīst J. Petrovs.
"Staburaga" vīri apgalvo, ka tīņi viņu mūziku neklausās. "Mūsu publika ir no 20 gadus veciem cilvēkiem līdz neierobežota vecuma dāmām un kungiem. Sabiedrībā valda uzskats, ka "Staburags" ir šlāgergrupa, bet tā nav, jo pārsvarā spēlējam popmūziku. Tiesa, bija laiks, kad repertuārā dominēja valšu ritmi, bet mūsu dīva ir pops. Jāatzīst, ka nākas pielāgoties publikai, tāpēc reizēm ir jāspēlē arī valši akordeona pavadījumā cilvēkiem gados, bet lustīgas dziesmas - jauniešiem," stāsta M. Aleksejevs.
Skaistākās meitenes ir Latvijā
Viņu repertuārā ir dziesmas latviešu, angļu un itāļu valodā. Ir arī speciāla programma krievu valodā, jo "Staburags" patīk arī krievu publikai. Tāpēc viņiem bieži nākas braukt uz pasākumiem, kur auditorija ir krievvalodīgie.
Mūziķi ir koncertējuši ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. "Pagājušajā vasarā bijām Polijā. Pārsteidza, ka poļiem vislabāk patika latvju dziesmas. Aizbraucām ar akustisko programmu, kur esam kā kapela: akordeons, klarnete, vijole, akustiskā ģitāra un bungas. Poļi bija tik iepriecināti, ka negribēja mūs laist projām!" atceras M. Aleksejevs. Bet piebilst, ka visskaistākās meitenes dzīvo Latvijā. "Polijā nebija kur "acis pamielot". Bārā satikām skaistu oficianti, bet izrādījās, ka tā pati ir krieviete un atbraukusi strādāt," viņš saka.
Popularitāti nosaka publika
"Lai cik skumji tas nebūtu, sabiedrībā valda uzskats, ka labi mūziķi dzīvo tikai Rīgā un tikai tur var rakstīt kvalitatīvu mūziku, jo visi pārējie ir laucinieki. Mēs uzskatām, ka to gan vislabāk izvērtē publika – kam ir laba un kam slikta mūzika, jo uz dažiem citiem koncertiem nav tik daudz apmeklētāju kā reizēm ir mums," norāda J. Petrovs.
Agrāk "Staburags" daudz koncertēja Vidzemē, bet visatraktīvākā publika tomēr esot Latgalē. Grupa pārsvarā spēlē pašu komponētas dziesmas. "Var teikt, ka tikai viena divdesmitā daļa ir citu mākslinieku dziesmu. Kāpēc mums būtu jāspēlē svešu grupu dziesmas? Latgaļi ir atsaucīgi cilvēki, bez kompleksiem. Viņi vienmēr saka to, ko domā, tāpēc nekad koncerta laikā nejūtam liekulību, jo ir reizes, kad redzam: publika deju zālē "mokās" pieklājības pēc," stāsta J. Petrovs.
Muzikanti uzskata, ka, lai arī Latvijā ir daudz grupu, katrai no tām ir savs stils. "Katrs kaut ko dara. Labi vai slikti – tas ir cits jautājums. Bet cilvēkiem ir izvēles iespējas. Daudz ir mākslinieku, kam patīk dziedāt vecās, labās dziesmas, bet reizēm viņi neapzinās, kur sākas plaģiātisms. Lai gan jāatzīst, ka cilvēki arī izmainītu dziesmu uztver iepriekšējā versijā. Ne velti saka: "Pieradumam liels spēks"," domā J. Petrovs.
Klausītāji dzied līdzi
"Staburags" ir viena no retajām grupām, kas neatzīst muzicēšanu ar fonogrammu. "Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, bet mēs vienmēr dziedam "dzīvajā". Pretējā gadījumā izrāda necieņu pret klausītāju," visi kā viens apgalvo mūziķi. Viņu dziesmas ir par mīlestību, cilvēku savstarpējām attiecībām un ikdienas problēmām. "Uzstājoties esam izzinājuši, ko vēlas publika," saka M. Aleksejevs. Viņš smej, ka albuma "Čili- čača" tituldziesmu ar tādu pašu nosaukumu katram ir vēlme ne tikai klausīties, bet arī dziedāt līdzi.
Grupas "Staburags" dalībnieki uzskata, ka svarīga ir dziesmu kvalitāte, nevis kvantitāte. "Tāpēc arī likām klausītājiem jauno albumu gaidīt trīs gadus," saka M. Aleksejevs. "Nav liela māksla izdot vienu veiksmīgu dziesmu un kļūt populāram. Daudz grūtāk ir radīt mūziku, kas patīk un aizrauj vairākas paaudzes," ir pārliecināts mūziķis.
