Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.

Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā. Turp brauca arī alūksniete Silvija Ludviga, kas tagad vēlas Alūksnes rajonā apzināt cilvēkus, kas slimo ar astmu, un izveidot Alūksnes rajona astmatiķu biedrību.
"Uzskatu, ka astmatiķi Alūksnes rajonā nav apzināti, tādēļ gribētos to izdarīt. Tas dotu iespēju biedrībai rakstīt projektus, piesaistīt līdzekļus un organizēt šādus braucienus biežāk. Bronhiālajai astmai un alerģiskajām saslimšanām kalnu gaiss ir labākās zāles. Protams, situācijas, kādās cilvēks nonāk atgriežoties, nav prognozējamas. Dažam tas palīdz gadu, cits uzreiz pēc atbraukšanas no Tatriem nokļūst slimnīcā, kā, piemēram, es, jo pārmaiņas ir pārāk krasas," saka S.Ludviga.
Viņa akcentē, ka astma ir smaga saslimšana. Kā tā norit, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. "Sliktākais, ka ārsti reizēm nespēj mirklī noteikt pareizo diagnozi, ja pacientam nav tipiskās astmas pazīmju, jo astma var noritēt apslēpti, bez ārējām izpausmēm. Daudz laika esmu pavadījusi kopā ar astmatiķiem un varu teikt, ka viņi vienmēr ir optimisti. Varbūt tas ir tādēļ, ka viņi spēj novērtēt to, kas ir dots - ka var brīvi elpot un dzīvot, jo nekad nevar paredzēt, kad atkal nāksies nokļūt smagā situācijā. Braucienu organizatore Agrita Gailīte astmatiķiem šādus ceļojumus organizē jau vairākus gadus. Agrāk nejutu nepieciešamību turp doties, bet pēdējos gados situācija ir mainījusies," atzīst S.Ludviga.
Kalnos var piedzīvot daudz ekstremāla
Visspilgtāk no ceļojuma alūksnietei atmiņā ir palicis Veļičku sālsraktuvju apmeklējums Polijā un brauciens pa Dunajecas upi. "Šādos braucienos augstu vērtēju cilvēku attiecības un jaunas iepazīšanās, jo ceļojumā vislabāk var iepazīt līdzbraucējus. Tālā ceļā un kalnos cilvēks var nonākt ekstremālās situācijās," vērtē S.Ludviga.
"Iebraucot Slovākijā pēc autobusā pārlaistas nakts, mūs gaidīja tāls un grūts ceļš, jo ar somām, ejot kājām, bija jākāpj kalnos. Mūsu hatas (viesnīcas kalnos) atradās 1693 metrus virs jūras līmeņa. Kalnos, kas mūs sagaidīja nemierīgi un drūmi, pavadījām piecas jaukas dienas. Gaisa temperatūra dienā tur svārstījās no +18 līdz +22 grādiem pēc Celsija," klāsta S.Ludviga.
Astmatiķu grupai līdzi devās divi ārsti - otorinolaringologs un pulmonologs, kalnu instruktors un masāžists Raimonds Pauls, kas visu mūžu ir nostrādājis Dzintaru sanatorijā un Traumatoloģiskajā institūtā. Viņa pakalpojumus astmatiķi ceļojuma laikā izmantoja visbiežāk.
"Grupā bija daudz pazīstamu cilvēku, piemēram, mākslinieki Biruta un Jānis Jansoni, kas bērniem mācīja mākslas terapiju. Pirmajā dienā pārgājienā pa kalniem devās visa grupa kopā, jo apkārtne bija sveša, bet pārējās dienās sadalījāmies mazākās interešu grupās. Iet pa vienam nedrīkstējām, jo nevar paredzēt, kas var gadīties. Kalnu instruktors ļāva izmēģināt prasmes alpīnismā. Viņš devās uz kalnu virsotnēm. Tie, kam bija izturība un veselība, varēja doties viņam līdzi," norāda S.Ludviga.
Jāvēro, ko dara vietējie
"Kalnos cilvēkam ir jābūt par sevi pārliecinātam, arī mums brauciena laikā bija gadījums, kad vienai sievietei kļuva slikti un mediķiem nebija līdzi zāļu. Viņai sākās kalnu slimība, kas izprovocēja astmu. Divi čehu puiši viņu nonesa lejā no kalna un palīdzēja," atceras S.Ludviga.
Viņa atzīst, ka Tatri ir skaisti kalni un atšķiras no Alpiem un Karpatiem. "Apejot apkārt kalnam pa speciālām takām, acīm paveras skaisti kalnu ezeri un ielejas. Bija grupas, kas aizgāja līdz sniegotajām vietām. Kalnos nerēķina kilometrus, bet gājiena stundas. Bija tādi, kas pēc pārgājiena viesnīcā nokļuva pēc 40 minūtēm vai trīs stundām. Esot kalnos, ir būtiski vērot, ko dara vietējie iedzīvotāji. Ja viņi no rīta nenāk augšā pa takām, tas nozīmē, ka diena būs lietaina un kalnos nav vēlams atrasties. Grupas dalībnieki, kas tomēr bija aizgājuši kalnos, atgriezās izmirkuši līdz pēdējai vīlītei. Lietus bija tik spēcīgs, ka nevarēja redzēt ceļabiedru metra attālumā," stāsta S.Ludviga.
Esot Tatros, daudziem grupas dalībniekiem bija jubilejas. "Latvieši vienmēr izceļas ar dziedāšanu. Kad dziedājām internacionālo dziesmu "Mazā kaija", izpelnījāmies vācu senioru nedalītu uzmanību visas dziesmas garumā. Arī pārējās dziesmas vietējā auditorijā izraisīja sajūsmu," atminas S.Ludviga.
Viesojas kalnu būdā pie Čabana
"Mums bija jauka gide, kas savulaik strādājusi tūrisma firmā "Impro" un labi pārzināja Slovākiju. Varējām apmeklēt daudzas vietas, kas citiem ir liegtas. Pēc piecām kalnos pavadītām dienām daudz ceļojām. Programma bija izveidota tā, ka arī pārējās dienās pāris stundas varējām nokļūt kalnos. Apmeklējām ledus alas, stalagtītu alas, Mazos Tatrus, termālos baseinus, kur ūdens diemžēl nebija īpaši tīrs. Toties varēja nobaudīt gardi pagatavotu foreli. To iesaku pagaršot visiem, kas dosies uz Slovākiju. Apmeklējām arī Eiropas lielāko viduslaiku cietoksni, ko nekādās cīņās nevieniem karotājiem nav izdevies ieņemt. Mēs tur nokļuvām festivāla dienā, kad notika brīvdabas izrādes par viduslaikiem. Tās bija ļoti iespaidīgas. Cietoksnis atradās kalnā un, tajā kāpjot, sāka šaut lielgabali tā, ka rībēja visa zeme. Diemžēl mums bija ierobežots laiks, lai apmeklētu cietoksni, bet mani ieintriģēja zobenu cīņu dalībnieces - sievietes viduslaiku tērpos gariem, izlaistiem matiem, kas bija rotājušās ar neparastām tā laika rotaslietām," klāsta S.Ludviga.
"Viens no iespaidīgākajiem mirkļiem ceļojuma laikā bija četru stundu brauciens ar plostiem pa Dunajecu - Polijas un Slovākijas robežupi. Redzējām, kā dzīvo cilvēki Polijā un Slovākijā, kā arī guvām izsmeļošu informāciju par Dunajecu un tās apkārtni. Kad izkāpām krastā, atpūtāmies nacionālā krogā, kurā visu dienu spēlē orķestris. Orķestrantiem tērpos un mūzikā dominēja ungāru, rumāņu un čigānu tautai raksturīgie motīvi. Uzskatu, ka uz šādu vietu izveidi vajadzētu orientēties arī mūsu uzņēmējiem, kas attīsta tūrismu. Pēc tam mūs pusdienās gaidīja Čabans. Tā ir ekskluzīva ekskursija, jo gadā Čabans pieņem tikai dažas ekskursantu grupas. Apmēram stundu vajadzēja iet kalnos, līdz nokļuvām pie liela aitu ganāmpulka. Čabans mūs aizveda uz mazu koka būdiņu kalnos, dega pavards, uz tā sildīja aitu pienu un gatavoja brinzu - jēlsieru. Varējām malkot arī no aitas piena gatavotu rūgušpienu, kas man nesmeķēja," atzīst S.Ludviga.
Pirms došanās kalnos nepieciešams treniņš
Atpakļceļā grupa apmeklēja Veļičku sālsraktuves Polijā, 14 kilometrus no Krakovas. "Tur sāslakmenī ir iekaltas dažādas figūras un objekti. To jāredz savām acīm. Veļička ir neliela, bet sena pilsēta, zem tās atrodas sālsraktuves vairākos līmeņos zem zemes. Tajās astotajā līmenī atrodas arī Astmatiķu sanatorija, uz kuru ārstēties brauc daudz astmatiķu. Kad mūsu grupa bija sāslraktuvēs, tur notika Sālsraču diena un suvenīru, kā arī kalna kristāla tirdzniecība. Krakovā aplūkojām arī karalisko pili," saka alūksniete. Pēc brauciena S.Ludviga ir izdarījusi secinājumu - pirms dodas šādā braucienā uz kalniem, trīs mēnešus iepriekš vajadzētu apmeklēt trenažieru zāli. "Tas būtu jādara, lai izturētu lielo slodzi," akcentē S.Ludviga.
"Jāsaka paldies visiem labajiem cilvēkiem un firmām (IU "Tornis"), kas palīdzēja aizbraukt. Neviens nevar paredzēt, kad viņam dzīvē būs grūti. Lai kaut nedaudz atvieglotu astmatiķu dzīvi, ir jāorganizē šādas ekskursijas, tādēļ vēlos Alūksnes rajonā nodibināt astmatiķu biedrību. Ikviens astmatiķis var stāties arī Latvijas Astmatiķu biedrībā, kur, samaksājot nelielu biedra naudu, var saņemt apliecību un, piemēram, Ķīpsalas peldbaseinā peldēties bez maksas," saka S.Ludviga.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    - Nomierinieties, lūdzu, citādi es jūs ļoti slikti dzirdu. - Jā, jā... Tas gredzens ir mūsu dzimtas relikvija. Māte to uzdāvināja tēvam dzimšanas...

  • Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

    Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par...

  • Noskaidroti zīmējumu konkursa “Uzzīmē bānīti” rezultāti

    Sagaidot Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 100 gadu jubileju, organizēja bērnu zīmējumu konkursu "Uzzīmē bānīti".Sagaidot Gulbenes - Alūksnes...

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...

  • Gredzens

    - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā.4. - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā. - Kā tad!...

  • Piedāvā dažādus kultūras un izklaides pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Pēc sēņošanas var gatavot “Gaiļaseksti”

    Šis ir sēņu gads. Tas ir skaidrs ne tikai tiem, kas ar groziem dodas pēc minerālvielām bagātas pārtikas pusdienām un ziemas krājumiem.Šis ir sēņu...