Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brauciens uz Sardīniju un mežonīgo skaistuli Korsiku

Pirms došanās ekskursijā uzzināju, ka Sardīnijas sala pieder Itālijai, bet Korsika - Francijai, ka Korsikas salā ir mežonīga, skaista daba, ka pilsētā Ajačo dzimis Francijas imperators Napoleons Bonaparts.

Pirms došanās ekskursijā uzzināju, ka Sardīnijas sala pieder Itālijai, bet Korsika - Francijai, ka Korsikas salā ir mežonīga, skaista daba, ka pilsētā Ajačo dzimis Francijas imperators Napoleons Bonaparts.
Itālijā iebraucām eicot pazīstamo tūristu maršrutu caur Poliju, Čehiju un Austriju.
Piza - kultūras centrs
Pizā apskatījām Brīnumu laukumu ar krītošo zvanu torni. Pēc restaurācijas augšā laiž arī tūristus. Celtniecības laikā grunts zem pamatiem nosēdās un zvanu tornis sāka svērties uz sāniem. Grunts turpināja nosēsties apmēram par milimetru gadā. Tas draudēja ar torņa gāšanos. Nesen Pizas torņa pamatni un grunti nostiprināja. Tornis ir 56 metrus augsts, uz telpu ar zvaniem - ved 254 pakāpieni. Blakus Pizas tornim ir krāšņa katedrāle, kas celta krusta veidā. Vēl uz laukuma ir apaļa celtne - Baptistērijs.
Vakarā ar prāmi devāmies uz Sardīniju. No rīta izkāpām salas austrumu krastā - Golfo-Aranči. Nedaudz pabraucot ar autobusu, nokļuvām pirmajā Sardīnijas pilsētā Olbijā.
Augli vajag berzēt
Devāmies uz Sardīnijas dienvidiem. Apkārt bija kalni, kas kļuva arvien augstāki, zeme -arvien sausāka, zāle - rūsgana, izdegusi saulē. Braucot caur kalnu pilsētiņu Orgozolo pa tās slīpajām, šaurajām ieliņām, mūsu lielais autobuss iestrēga, netikām ne uz priekšu, ne atpakaļ, jo traucēja ielu malās atstātās automašīnas. Mūsu grupas vīrieši vietējo iedzīvotāju acu priekšā pārcēla vieglās automašīnas ielas malā. Tā tikām uz priekšu.
Nākamā pietura bija Dorgali. Tā ir interesanta ar māju sienām, kuras apgleznojuši vietējie mākslinieki. Tālumā bija redzama kalna virsotne - 1387 metri virs jūras līmeņa. Braucot pa kalnu ceļiem, jūsmojām par nelielajiem kalnu ciematiņiem un dziļajām aizām. Kādā ciematiņā pieturējām, lai aplūkotu ēdamo kaktusu augļus, kas ir bumbiera lielumā, sarkani. Augļi ir pārklāti ar tūkstošiem sīku adatiņu. Gide atļāva tos nogaršot, piesakot, ka plūkt tos labāk ar svešām rokām, ne ar savējām. Kad pirmie kārumnieki jau bija sadūruši rokas un lūpas ar kaktusa augļa adatām, pienāca kāds ciema iedzīvotājs un parādīja, kā auglis jānotīra no adatām. Izrādās, ka vajag notriekt augli zemē, berzēt pa zemi, ripinot ar kociņu vai notraucot adatas ar lielām lapām. Ar nazi sadalījām mīkstumu - garša bija patīkami saldena, ne ar ko nesalīdzināma.
Akmens sargā
Atkal braucot pa kalnu ceļiem, nokļuvām Sardīnijas lielākajā pilsētā Kaljāri. Iepazināmies ar galvenajiem objektiem, cietokšņa sienām, skatu laukumiem. Pakāpjoties kalnā pa slīpu ieliņu ar eksotiskiem augiem un palmām gar ietvi, nokļuvām līdz laukumam ar pieminekli Svētajam Franciskam mūka drānās. Iegājām skaistajā franciskāņu baznīcā, kurā bija daudz priesteru apbedījumu. Apmeklējām senās Nuragu kultūras ievērojamākais pieminekli - Su Nuraksi. Tas ir klajā vietā mākslīgi no akmeņiem veidots paugurs ar torni. Ieeja muragā ir caur torni, tad pa akmens kāpnēm ejam dziļi pazemē. Uz visām pusēm vijas gaiteņi uz dzīvojamām telpām, noliktavām, lūgšanu telpām. Svaigais gaiss un apgaismojums plūst no augšas caur lūkām un galveno torni. Celtnes - muragi ir ļoti senas un Sardīnijā to ir daudz, bet visas vēl nav atraktas. Tā dzīvoja senie cilvēki, slēpās no laupītāju uzbrukumiem, un akmens viņus sargāja. Tāda tipa celtniecība ir tikai Sardīnijā.
Nākamajā dienā devāmies uz Algēro. Tā ir skaista ostas pilsēta ar daudzām jahtām krastā un jūrā. Pie ostas saglabājies Magdalenas forts un Magelāna bastioni. Ostu apjož cietokšņa sienas. Uz viena no bastioniem stāv Jaunavas Marijas skulptūra. Apskatījuši Algēro, braucām uz Neptūna grotu. Tā kā esam kalna galā uzbraukuši, bet grots ir dziļi lejā pie jūras, tad kāpjam pa 666 pakāpieniem lejā, jūsmojot par stāvo, klinšaino krastu un jūru. Pie ieejas grotā ir milzīga zāle ar ezeriņu. Apkārt tam stalaktīti un stalagmīti veido milzīgas kolonnas. Var saskatīt interesantas figūras, kas apgaismotas un mirgo dažādās krāsās. Šeit mirdz "lustra", "egle", "glezna", "ērģeles", "karavīra galva", "ūdenskritums". Antīkajos laikos cilvēki uzskatīja, ka šajā grotā, kas atgādina fantastisku pili, dzīvojis jūras dievs Neptūns, tādēļ šo grotu nosauca viņa vārdā.
Kapi atgādina mauzoleju
Nākamajā dienā mums ir liels pārbrauciens līdz Sardīnijas ziemeļiem - līdz ostai Santa Teresa di Gallura. No tās ar prāmi cēlāmies uz Korsikas salu. Bonifačo līcis ir garš un šaurs, apjozts ar stāvām, baltām klintīm. Uz šīm klintīm jūras krastā majestātiski paceļas sena un skaista Bonifačo pilsēta, kura pilnīgi atšķiras no citām Korsikas pilsētām gan novietojuma, gan apkārtējās ainas ziņā. Mājas atrodas uz stāvām klintīm pašā kraujas malā. Cietokšņa sienas celtas viduslaikos un ienaidniekam bija neieņemamas. Pilsētā visas mājas celtas no akmens līdz pieciem stāviem. Neparastu kapsētu apmeklējām Bonifačo. Apbedījumu vietas atgādināja mauzolejus, kam ir restots logs un restotas ieejas durvis. Tie novietoti tā, ka veido ielas. Maz ir ziedu.
Vēl piestājām pilsētā Sartene, kurā kādreiz sākusies asiņainā atmaksa - vendeta. Mājas stāv kraujas malā, šauras ieliņas serpentīnveidīgi ved kalnā. Tālāk braucām uz pirmatnējo cilvēku apmetni Filitozā un devāmies pastaigā kalnos pie Bavellas pārejas. Filitozā ir muzejs, kurā glabājas trauki, ko lietojuši pirmatnējie cilvēki, un rotaslietas. Kalnā redzamas pirmatnējo cilvēku mājvietas ar iedobumiem klintīs kā muragos. Savākti dažādas formas akmeņi - kā ola, pirksts, akmeņu haoss, ziloņa galva ar snuķi.
Lepojas ar Napoleonu
Ajačo ir Dienvidkorsikas prefektūras centrs, Napoleona dzimtene un lielākā pilsēta Korsikā ar francisku šarmu, ļoti atgādina Nicu. Tā aptvērusi plašu līci ar ostu, pludmalēm, krastmalu. Korsikāņi lepojas un labprāt rāda, kur dzimis un dzīvojis savā ģimenē Napoleons, tādēļ šeit ir daudz pieminekļu viņam un brāļiem, baznīca, kuru viņš apmeklēja, panteons, kur apglabāti viņa ģimenes locekļi, Bonapartu māja - muzejs.
Ziemeļos apmeklējām Pianu. Pa ceļam izkāpām no autobusa, lai, vairākus kilometrus ejot ar kājām, mierīgi apskatītu, nofotografētu iespaidīgās, mežonīgās sarkanā granīta klintis. Dramatisks bija arī ceļš gar Spelunkas aizu.
Mazpilsēta Porto - zilo jūras līču ūdeņu un sarkano klinšu ieskauta - dabas skaistuma dēļ iekļauta UNESCO Pasaules dabas un kultūras pieminekļu sarakstā.
Korte vēsturiski un ģeogrāfiski ir Korsikas sirds, jo atrodas pašā salas centrā. Šeit darbojas korsikāņu nacionālais varonis Paskvāle Paoli, kura vadībā Korsika izcīnīja savu 14 gadus ilgušo neatkarību. Korte bija tās galvaspilsēta.
Pēdējo Korsikā apmeklējām Bastiju, ko apskatījām jau vakarā. Kādu laiku Bastija bijusi salas galvaspilsēta.
Mājās atgriezāmies piekusuši, bet laimīgi.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Man jau nav kam zemi art un ecēt. - Vai kāds saimnieks padzina? - Dārta jau vēstkārīgi taujā.19. - Man jau nav kam zemi art un ecēt. - Vai kāds...

  • Arvien vairāk bērnu mācās katoliskās baznīcas skolās

    Pēdējā laikā novērojams skolēnu skaita pieaugums, kuri vēlētos mācīties katoļu skolās.Pēdējā laikā novērojams skolēnu skaita pieaugums, kuri vēlētos...

  • Eiropā no pensijām nodokļus atvelk vēl nežēlīgāk

    - Vai Eiropas Savienības dalībvalstīs no pensijām atvelk nodokļus?- Vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs no pensijām atvelk nodokļus? - Jā,...

  • Upe

    - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju!17. - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur...

  • Akmens var pasargāt no ļaunas acs

    Akmeņi (dārgakmeņi, minerāli, pusdārgakmeņi, kristāli) pilda ne tikai talismanu funkciju, bet iedarbojas arī uz cilvēka veselību (piemēram, mazina...

  • Ja pēc svētkiem pāri palicis siers

    Laikā starp Jāņiem un Pēteriem, kad vēl no līksmās un lustīgās svinēšanas ir pāri palicis kāds siera ritulis, sevi un draugus var pacienāt ar...