Braucīt vēderu apmierinātībā nevar

Šā gada otrajā pusē daudzu alūksniešu un apeniešu prātus nodarbināja Alūksnes slimnīcas saglabāšanas jautājums. Kādas ir pārdomas pēc tā visa – pie apaļā sarunu galda sēdās SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars un Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.

“Savāktie iedzīvotāju paraksti ir fantastisks iedzīvotāju uzticības kredīts Alūksnes slimnīcai. Starp cilvēkiem valdīja liela vienotība, pleca sajūta. Redzēju, ka Pasaules Bankas pētījuma dokumentos tagad ar sarkanu ir pierakstīts klāt: “Plus Alūksne. Politiski.”. Bija cilvēki, kuri parakstoties atzina: “Es parakstīšos par slimnīcu, bet…”, jo ir piedzīvojuši dažādas neveiklas situācijas, uzturoties slimnīcā. Tomēr uzticības kredīts ir liels, tāpat kā vienotība,” atzīst A.Fomins.

Uzticības kredīts
E.F.Svars uzskata - šis nav tas laiks, kad varam braucīt vēderu un teikt: “Viss ir baigi forši!”. “Uzticības kredīts ir, bet jābūt atbildes rīcībai. Esmu apkopojis gan invalīdu, gan pensionāru viedokļus, vadījies no savas pieredzes. Jā, viens jauns ģimenes ārsts Alūksnē nesen sāka darbu, bet ir vēl trīs šādas vakances. Primāro veselības aprūpi jāattīsta, lai cilvēkiem būtu iespēja to saņemt – tas ir vairāku gadu darbs, kur pašvaldībai jau ir iestrādes. Ar parakstu vākšanu mums izdevās apstādināt pārsteidzīgu reformu, bet var jau būt, ka vismaz daži procenti no tās ir atzīstami par lietderīgiem? Pasaules Bankas pētījumā ir atsauces arī uz slimnīcu pakalpojumu kvalitāti. Cilvēciska attieksme naudu nemaksā, bet kvalitātes rādītāji ir salīdzināmi. Varbūt ir lietas, ko esošā finansējuma ietvaros slimnīca var izdarīt vēl labāk?” pauž E.F.Svars. Viņš arī uzskata, ka sabiedrībai nemitīgi jāstāsta, cik daudz un ko katrs pats var izdarīt savas veselības labā, jo diemžēl daudzi nemaz nezina, kā var paši sev palīdzēt.

Katrā situācijā – divas puses
M.Kauliņa uzsver - iniciatore parakstu vākšanai šoreiz bija Alūksnes Invalīdu biedrības pārstāve Gunta Jermacāne. “Ja nebūtu iedzīvotāju atbalsta, mēs varētu sisties kā naktstauriņš pret logu. Ja Alūksnes slimnīca nestrādātu kvalitatīvi, tad šāda iedzīvotāju atbalsta nebūtu. Protams, uzticības kredīts iedots liels – daudz lielāks, nekā 2009.gadā, kad arī vāca parakstus,” saka M.Kauliņa.
Viņa norāda - šodienas problēma ir tā, ka veselības aprūpei kopumā Latvijā ir par maz finansējuma. “Ja valstī ir uzstādījums, ka jāpalielina dzīvildzes vidējais vecums un pensionāru aktīvie dzīves gadi, tad jādara viss, lai tā arī notiktu. Diemžēl šobrīd līdz ar vecuma pieaugumu palielinās arī prasība pēc medicīniskās aprūpes – Veselības ministrija to šobrīd nesaprot. Katrā situācijā ir divas puses. Jā, daudz neskaidrību un pārmetumu ir par slimnīcas ambulatorajiem pakalpojumiem, bet – mēs strādājam valsts apmaksāto kvotu ietvaros. Un – arī ārsts ir cilvēks, kuram ir noteikts darba laiks. Katru neskaidro situāciju vajag izrunāt personīgi: klātienē, telefoniski – risinājums vienmēr tiek rasts. Kad valstī beidzot ieviesīs e-veselību, būs vieglāk piereģistrēties pie speciālistiem – tagad ir gadījumi, kad pacients piezvana uz reģistratūru un saka, ka vajag pārbaudīt kājas, bet ko tieši – vēnas, artērijas, veikt rentgenu, nespēj paskaidrot. Ja runā par attieksmi, tad būtiska ir arī pacienta un viņa piederīgo attieksme. Visiem zināms, kāda ir situācija pansionātā, jo trūkst vietu. Ir gadījumi, kad slimnīcas personāls meklē pacienta piederīgos, lai viņu varētu ievietot pansionātā, jo mājās nebūs, kas par šo cilvēku pienācīgi parūpējas. Arī šādos gadījumos esam saskārušies ar neapmierinātību,” raksturo M.Kauliņa.

Visiem vajag tūlīt un tagad
Viņa uzsver - slimnīcā ļoti svarīga vieta ir uzņemšanas nodaļa, kur īpaši piektdienās, mazāk sestdienās un svētdienās, vērojams liels pacientu pieplūdums, jo ģimenes ārsti nav pieejami. “Pacienti  nāk uz slimnīcu, un vajag palīdzību uzreiz, kaut gan iepriekš varēja griezties arī pie ģimenes ārsta. Cilvēki ir neapmierināti, ka uzņemšanā jāpagaida, bet slimnīcā ir pacientu prioritizācijas saraksts četrās kategorijās, kur pirmajā vietā ir dzīvībai bīstamie gadījumi, otrajā - bērni un tad pārējie. Esmu saņēmusi pārmetumus no iedzīvotājiem, kādēļ Alūksnes slimnīcas ambulatorās kvotas ietvaros izmeklējumus veic Balvu un Gulbenes pacientiem, kamēr alūksniešiem jāgaida. Jā, Gulbenes un Balvu pacienti ir vairāk nekā 30 procenti, bet mēs nedrīkstam pacientus šķirot pēc dzīvesvietas un veidot dubulto sarakstu!” saka M.Kauliņa.
Viņa norāda - iepriekš bija liela kvota hronisko sāpju pacientiem dienas stacionārā: šogad valsts to būtiski samazināja, līdz ar to Alūksnes slimnīcai tā beidzās jau vasaras vidū. “Tie ir pacienti, piemēram, ar muguras sāpēm, kuri nāca pie daktera dienas stacionārā uz ārstēšanos, saņem ārstniecisko vingrošanu un fizioterapijas procedūras, bet kvotas ir beigušās jau jūlijā un tādēļ rodas neapmierinātība. Ja būtu iespēja, mēs to turpinātu, bet nevaram, ja neviens par to slimnīcai nemaksā,” saka M.Kauliņa. Viņa secina - diemžēl Latvijā neapmierinātību ar veselības aprūpi reizēm dzēš tikai ar ārstēšanas imitāciju, katru gadu pacientus nosūta uz izmeklējumiem, bet radikāla ārstēšana nenotiek – piemēram, gūžas, ceļa locītavu protezēšanas operācijas, kā arī operācijas pie mugurkaula slimībām, jo rindas uz šīm operācijām ir ļoti garas, bet maksas operācijas - ļoti dārgas. Sākas jauns gads, iedala kvotu, bet iztrūkst ārstēšana, lai problēmu novērstu. Gaidot ilgajā valsts rindā uz gūžas protezēšanu, pacients tikmēr sev sabojā kuņģi, sirdi, nieres, dzerot zāles! Šai situācijai nav risinājuma no valsts puses, līdz ar ko pacients ir neapmierināts uz visiem.

Slimnīcā vajag sociālo
darbinieku
“Veselības ministre pārmeta, ka Alūksnes slimnīcā pat pārāk daudz veic izmeklējumus, bet mēs veicam pacientiem ultraskaņas izmeklējumus pie aizdomām par onkoloģisku saslimšanu, par ko papildus stacionāra pacientam nav jāmaksā. Tā divu gadus laikā esam atklājuši sešus vēža gadījumus bez simptomiem jauniem cilvēkiem, kurus var veiksmīgi izārstēt. Alūksnes slimnīca varētu būt tikai diagnosticējoša iestāde – dažās dienās atklājam diagnozi, izrakstām no slimnīcas un tālāk nododam pacientu gādīgajās ģimenes ārsta rokās! Bet mēs tā nevaram, jo ir jāstabilizē veselības stāvoklis, it sevišķi gadījumos, ja, piemēram, pacients dzīvo laukos un nebūs neviena, kas viņa brūci pienācīgi apkopj! Ir arī tā, ka pacients pēc dažām dienām atgriežas slimnīcā, jo zāles ir izdzēris un viņam atkal vajag palīdzību… Ir tādi, kuriem nav naudas zālēm. Šodien daudzi iedzīvotāji ir vientuļi – viņiem nav pat ar ko parunāties. Viņiem vajadzētu psiholoģisko palīdzību, piemēram, pensionāru vai invalīdu biedrībā.
Būtu arī vērtīgi, ja slimnīcā būtu savs sociālais darbinieks, kurš risinātu šādas situācijas – varbūt pašvaldība var par to padomāt. Medicīnas personāls ir ļoti noslogots, bet cilvēkiem ir ļoti svarīgi izrunāties. Šodienas sabiedrībā viedie ļaudis ir kļuvuši veci, viņiem ir grūti dzīvot, īpaši tad, ja nav atbalsta personu – bērnu, mazbērnu,” saka M.Kauliņa.
A.Fomins norāda – sociālajā dienestā strādā arī veselības veicināšanas speciālists, kurš varētu ar to nodarboties.

Svarīgi veikt profilaksi
M.Kauliņa vērš uzmanību arī uz to, ka trūkst profilaktisko pārbaužu – cilvēki neiet tās veikt. “Riska grupā ir arī maznodrošinātās un trūcīgās personas – kāpēc nevarētu būt tā, ka pašvaldība nepagarina trūcīgā statusu, ja nav iziets plaušu rentgens? Tā mēs “izķertu” arī kādu vēža slimnieku, turklāt ir sastopama arī saslimstība ar tuberkulozi. Ģimenes ārstiem būtu ļoti jāuzmana, vai viņu pacienti regulāri veic plaušu izmeklējumus, difterijas revakcināciju,” atzīst M.Kauliņa.
Slimnīcā ik pa laikam tiek ieviesti jauni izmeklējumi vai uzlabotas tehniskās iespējas, lai veiktu esošos. Tas viss tiek darīts ar mērķi, lai iedzīvotāji to varētu izdarīt tuvāk savai dzīvesvietai. M.Kauliņa norāda - arī pašvaldība varētu kaut ko savai slimnīcai iegādāt. “Piemēram, daudzi alūksnieši brauc uz kaimiņu novadiem vai Rīgu veikt elektrokardiogrammas pierakstu 24 stundas diennaktī ar holteri – holters maksā 6000 eiro, šobrīd nevaram to atļauties. Šobrīd līzingā uz izdevīgiem procentiem slimnīca ir paņēmusi jaunu narkozes aparātu, jo esošais savu laiku nokalpojis,” atklāj M.Kauliņa. Viņa uzsver, ka Alūksnes slimnīcā katrs darbinieks iestājas par slimnīcu. “Tā ir saliedētība, kādas nebija agrāk. Tiesa, darbinieki arī izdeg – mums vienam otru ir jāstiprina. Mēs cerīgi skatāmies uz jaunajiem ārstiem rezidentiem, kuri ir uzsākuši dežūras mūsu stacionārā. Mūs stiprina arī lielais iedzīvotāju atbalsts,” saka M.Kauliņa.
E.F.Svars atklāj, ka martā Alūksnē gaidāms plašs sociālais forums, kur tiks diskutēts arī par šīm tēmām. ◆

Alūksnes novada pašvaldībā nesen saņemta vēstule no Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sabiedrības veselības apakškomisijas, ka tā iepazinusies ar pašvaldības viedokli par plānotajām reformām veselības aprūpē, uzklausīti speciālistu viedokļi un nonākts pie slēdziena, ka Pasaules Bankas pētījumā ir būtiskas nepilnības un to nevar ņemt par pamatu slimnīcu reformai. Janvārī komisija šo jautājumu skatīs atkārtoti, kur piedalīsies arī Alūksnes novada pašvaldības un slimnīcas pārstāvji. A.Fomins norāda – atjaunotā parakstu vākšana par slimnīcu ir pārtraukta, jo mērķis par jautājuma skatīšanu šajā komisijā sasniegts. Turklāt juridiski nav iespējas iesniegt Saeimā tikai parakstu papildinājumu – tad parakstu vākšanu jāsāk pilnībā no jauna.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina izjust  Ziemassvētkus

    Aicina izjust Ziemassvētkus

    Alūksnes Kultūras centrs Ziemassvētkos aicina uz brīnišķīgu koncertu “Kā man tevi sasildīt”, kas notiks 25.decembrī pulksten 17.00. Kopā ar...

  • Piparkūkas  ar latviešu  cimdu rakstiem 2

    Piparkūkas ar latviešu cimdu rakstiem

    (Turpinās no 1.lappuses)SIA “Valrito” pārstāve Baiba Gusta stāsta, ka piparkūku mīklas ir dažādas un galvenokārt atšķiras ar to, no kā veidojas...

  • Piparkūku receptes - dažādas, bet ne sarežģītas

    Piparkūku cepšana ne vienās vien mājās kļuvusi par veidu, kā pasteidzināt Ziemassvētku tuvošanos un radīt svētku noskaņu, tāpēc laiks atsvaidzināt...