Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Burtotavas” rašanās

Mūsu skolas - Strautiņu pamatskolas - skolotāja Gunta Epnere šovasar jūnijā absolvēja Latvijas Universitātes Alūksnes filiāli un ieguva kvalifikāciju “skolotājs-logopēds”. Pavisam nesen izdevniecība “RaKa” laidusi klajā viņas metodisko grāmatu “Burtotava”. Strautiņu pamatskolas žurnālistikas pulciņā vienojāmies par jautājumiem, un aicināju skolotāju G.Epneri uz sarunu.
- Kāpēc apguvāt logopēda specialitāti?
- Dažādu apstākļu dēļ arvien vairāk ir bērnu, kam ir runas un mācīšanās traucējumi. Kad apguvu skolotāja profesiju, par šo problēmu risināšanas iespējām bija neliels ieskats. Taču ar to bija par maz. Mēs, skolotāji, nepārtraukti papildinām savas zināšanas, meklējam jaunas iespējas, kā palīdzēt bērniem apgūt mācību vielu. To, kā paplašināt savas zināšanas logopēdijā, meklēju jau sen, taču vienmēr atdūros pret neiespējamo - braukt katru sestdienu uz Rīgu un maksāt lielu ceļa un studiju maksu nebija manos spēkos un iespējās. Pirms diviem gadiem Alūksnē atvēra šādu fakultāti, un es  pieteicos studijām. Tagad jau esmu ieguvusi logopēda kvalifikāciju un cenšos palīdzēt bērniem, kuriem tas ir nepieciešams.
- Cik grūts ir logopēda darbs?
- Katrai maizei ir sava garoziņa. Logopēda darbs ir specifisks ar to, ka prasa ļoti individuālu pieeju katram bērnam, izzinot traucējumu cēloņus, un tikai tad var pilnvērtīgi strādāt pie to novēršanas. Šajā izziņas un palīdzības procesā ir iesaistīts ne tikai logopēds un bērns, bet arī viņa vecāki, skolotāji, ārsti, sociālie pedagogi un psihologi. Tomēr vissvarīgākais ir atrast motivāciju pašā bērnā, lai viņš pats vēlas sev palīdzēt, lai notic saviem spēkiem un sadarbojas ar logopēdu. Ticībai ir liels spēks! Tai ir arī svarīga loma manā darbā un dzīvē kopumā.
- Kas logopēda darbā sagādā gandarījumu?
- Nepārprotami – kad bērnam beidzot izdodas pateikt kādu “neiespējamo” skaņu, kad pamostas motivācija lasīt, rēķināt, sadarboties. Kad vecāki un skolotāji priecājas par bērna panākumiem, mēs visi kopā izjūtam saldos darba augļus, jo, kā jau teicu, tas ir komandas darbs, nevis tikai logopēda panākumi.
- Kā apvienot divas profesijas un vēl grāmatas rakstīšanu?
- To var izdarīt tādēļ, ka abas profesijas un grāmata ir ļoti cieši savstarpēji saistītas. Ar grāmatas izdošanu nodarbojos vasarā, kad man bija atvaļinājums. Pēc studiju pabeigšanas man bija vairāk brīva laika, tad visiem saviem vasaras hobijiem pievienoju arī šo. Svarīgs bija arī pamudinājums no diplomdarba vērtētāju puses. Mana lielākā atbalstītāja ir mana ģimene, kas mudina mani uz šīm “neiespējamajām misijām” un atļauj pazust aiz datora ekrāna. Patiesībā man patīk rosīties un izdomāt kaut ko jaunu. Ja ir daudz darāmā, tad ļoti svarīgi ir pārdomāt darāmo darbu secību. Cik sevi atceros, es vienmēr cenšos savu laiku saplānot, cik nu tas ir atkarīgs no manis. Reizēm gan atpūtai laika pietrūkst. To man vēl jāmācās ieplānot.
- Kā radās ideja veidot šādu grāmatu?
- Pirmkārt, es esmu mamma saviem bērniem. Zinu, kā bērns aug un kā mainās viņa intereses, kurā brīdī viņam ir jādod rokās rotaļlieta un burkāns un kurā – grāmata  un zīmulis. Tādēļ šīs grāmatas idejai ir tikpat gadu, cik maniem bērniem. Tad pamazām es to liku uz papīra. Pirms gada, kad sāku strādāt par logopēdu, es to kārtīgi vēl pārskatīju un mazliet pārveidoju, apvienojot skaņas ar līdzīgu izrunu pa nodaļām. Tas bija un ir viens no maniem mācību materiāliem skolā, tagad arī logopēdijā.
- Kam paredzēta grāmata?
- Šī grāmata ir domāta zinātkāriem bērniem, tiklīdz viņi saviem vecākiem jautā, kas tas ir par burtiņu, kurš ir mans burtiņš, kurš ir mammas burtiņš. Maniem bērniem šādi jautājumi sāka parādīties pirms trešā gadiņa - tātad grāmata domāta bērniem no trīs gadu vecuma. Katrs bērns ir individualitāte, un vienādas prasmes katrs apgūst citādāk. Liela daļa bērnu mācās caur asociācijām – kāds konkrēts burts saistās ar kādu lietu vai dzīvu būtni. Šī grāmata  veicina asociāciju radīšanu. Lai bērns veiksmīgāk iegaumētu burtus, attēli tajā ne tikai sākas ar atbilstīgo burtu, bet arī pēc formas šo burtu atgādina. Tālāk bērns mācās lasīt arī zilbes un vārdus.
- Kādas grūtības bija ceļā no idejas līdz grāmatai?
- Man visgrūtāk bija izdomāt tekstus, kas jāraksta grāmatas ievadā un uz aizmugurējā vāka. Ir jāatrod īstie vārdi, lai uzrunātu lasītāju, lai pastāstītu par sevi. Te man ar padomiem ļoti palīdzēja izdevniecības redaktors. Izdevniecībai bija citas grūtības. Tās saistījās ar specifisko ilustrāciju veidošanu, atbilstīgā papīra izvēlēšanos grāmatai un vākam, grāmatas salikšanu un iesiešanu - tas ir roku darbs. Tādēļ vienā dienā līdztekus citiem izdevniecības darbiem var izdot tikai apmēram 30 grāmatas. Esmu pateicīga visiem redakcijas darbiniekiem, ka viņi ko tādu uzņēmās realizēt.
- Ko novēlētu grāmatas lasītājiem?
- Novēlu, lai šī grāmata palīdz ātrāk iepazīt interesanto, sapņiem un zināšanām bagāto grāmatu pasauli! Lai vecāki saviem mazajiem bērniem ieliek rokās šo planšetes izmēra grāmatiņu, kas nav pārsātināta ar ņirbošiem attēliem, griezīgu mūziku un neparedzamu saturu, kā tas ir datorā vai  planšetē! Lai vecāki sadzird, kad viņu mazulis saka: “Mammu, tēti, kas tas ir par burtiņu?” Un tad viņi noliek pie malas visus pasaules neizdarāmos darbus, paņem savu bērnu klēpī un parunājas.  Man būtu prieks, ja “Burtotava” piedalītos šajā sarunā un sniegtu atbildi uz bērna jautājumiem.
- Kādas ir idejas turpmākajam darbam? Vai varam gaidīt vēl kādu grāmatu?
- Manā krājumā ir galda spēles, kas rosina dažādu zinību apguvi. Tagad šīs spēles apkopoju, un otrajā grāmatā “Spēles lasītpriekam” tiks izdotas trīs no tām – “Burtu cirks’’,’’Podziņu spēle’’ un “Burtu domino”. Šobrīd redakcijā “RaKa” norit visi salikšanas darbi. Kā jau nosaukumi rāda, spēles ir turpinājums “Burtotavai’’ un veicina gan burtu apguvi, gan lasītprasmi, kas ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas bērnam ir jāapgūst. Svarīgi ir tas, ka galda spēles var spēlēt kopā visa ģimene, tās māca sadarbības prasmes, skaitītprasmi, prasmi uzvarēt un zaudēt. Es ceru uz šo vakarēšanas un spēlēšanas prieku. Tālāk? – tad jau redzēs. Ziemas vakari ir gari.
— Agnese Veignere, Strautiņu
pamatskolas 8.klases skolniece

Citu datumu laikraksti

  • Svinēsim Latvijas simtgadi!

    Svinēsim Latvijas simtgadi!

    Latvijas simtajā gadadienā nedēļas nogalē Alūksnes un Apes novados notiks daudzveidīgi pasākumi, kuros aicināts piedalīties ikviens novada...

  • Vienmēr goda vietā –  Alūksnē cepta maizīte 2

    Vienmēr goda vietā – Alūksnē cepta maizīte

    Šis gads mūsu tautai un valstij ir īpaši nozīmīgs – Latvijas simtā dzimšanas diena ir tepat aiz durvīm. Lai kādi laiki un vara piedzīvota, latvietis...

  • Ar ļoti strauju uzrāvienu

    Ar ļoti strauju uzrāvienu

    Pirms pusotra gada Jaunlaicenē atklāja SIA “Cewood” cementētu koka ēveļskaidu plātņu ražotni – modernu Eiropas līmeņa uzņēmumu. Valsts simtgades...

  • Lāčplēša dienas svinības Alūksnē

    Lāčplēša dienas svinības Alūksnē

    Svinot Lāčplēša dienu 11. novembrī, Alūksnes novada iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties svinību pasākumos Alūksnes pilsētā. Turklāt šogad vakara...

  • Lāčplēša dienai

    Tu, Lāčplēsi, kas Latviju uz pleciem nesis,Tu varonis priekš mūsu zemes, tautas vienmēr būsi, esi.Pār Latvijas ārēm iet Lāčplēša gars -Drošs,...

  • Darīt darbu tā,  lai pašam nebūtu kauns 2

    Darīt darbu tā, lai pašam nebūtu kauns  1

    (Turpinās no 1.lpp.)Tuvojoties Lāčplēša dienai, gribas izcelt kādu mūsu alūksnieti, kurš pelnījis Lāčplēša tēla statusu. Un kura gan cita profesija,...