Būs 790.gadskārta ne tikai Alūksnes senākajam vārdam - Agzele 1

Unikāls ir 1224.gada līgums par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus bruņinieku brāļiem, kas saucies – „Divisia Lettia”, latviski tas būtu – “Latvijas sadale”

2012.gadā Alūksnē notika Latvijas vēstures skolotāju seminārs. Es visiem tā dalībniekiem dāvināju mapes ar Alūksnes senvēstures materiāliem, kas pamatoti ar hronikām, 1224.gada līgumu par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus bruņinieku brāļiem (Zobenbrāļu ordeni), kartēm, citiem dokumentiem, kurus biju ieguvis nopietnā 26 gadu izpētes darbā, kas publicēti daudzu gadu laikā. Tie tika atzinīgi novērtēti. Tā kā publicēju savu telefona numuru – 29448365, vēlāk nosūtīju šos materiālus arī tiem, kas seminārā nepiedalījās, bet vēlējās tos saņemt. Pagājušajā gadā interese par Latvijas un reizē arī Alūksnes senvēsturi bija jūtami pieaugusi, jo saņēmu daudzus telefona zvanus, lūdzot iepriekš minētos vēstures materiālus izsūtīt vai vēlreiz publicēt.

Tas arī ir saprotams, jo 2014.gadā paiet 790 gadi, kopš 1224.gadā noslēgts Tālavas un Agzeles zemes sadalīšanas līgums, un daudzas apdzīvotās vietas, kas tur nosauktas, varēs svinēt 790.gadadienu, kopš tās minētas šajā vēstures dokumentā.
Tās ir – Agzelē:
Agzele – tagadējā Alūksne, šīs zemes (valsts) centrs, tās galvaspilsēta;
Pornuve- tagadējā Viļakas pilsēta;
Berezne- tagadējā Bērzpils Balvu novadā;
Abelene - tagad Baltinavas un Kārsavas novada Salnavas pagastā;
Abrene - brīvajā Latvijā (1920 -1938) Jaunlatgale, pilsēta Latvijā (1920-1944), apriņķa centrs, 1945.gadā pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu.
Tālavā minētas 13 apdzīvotas vietas, bet nosaukšu četras, kas labāk zināmas:
Virevele, kur atradās Staldu pilskalns Gaujas kreisajā krastā pie Palsas ietekas, tagad Vireši Apes novadā;
Zlavka- tagad Zeltiņi Alūksnes novadā;
Gulbana- tagad mūsu kaimiņpilsēta Gulbene;
Prebalge- tagadējais Piebalgas kultūrvēsturiskais novads, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājsaimniecības un citas tradīcijas, kas aptver bijušās Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas muižas, Inešu, Zosēnu un daļēji Kaives pagastu.           
2004.gada 24.jūlijā Vecpiebalgā notika Piebalgas 780.gadskārtai veltītā 3. novadpētniecības konference, uz kuru biju ielūgts arī es nolasīt ziņojumu „Piebalgas kaimiņnovads Agzele - Alūksne 780.gadskārtā”. Nolasīju vēstures dokumentus par Alūksnes senvēsturi, bet unikāls ir 1224.gada līgums par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus bruņinieku brāļiem, kas saucies – „Divisia Lettia”, latviski tas būtu – “Latvijas sadale”. To mana meita Marina, kas dzīvo Zviedrijā un ir beigusi Latvijas Valsts universitāti kā vēsturniece, ieguva Stokholmas Valsts arhīvā. Arī autentisko tulkojumu ārzemēs latviešu valodā veica aģentūra “Inleks”, jo Latvijā nebija neviena, kas to spētu izdarīt.           
Pirmais tulkojums latviešu valodā
Tas ir pirmais šī līguma autentiskais tulkojums latviešu valodā. 1224.gada līgums par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus bruņinieku brāļiem:
„Svētās un nedalāmās trīsvienības vārdā, Alberts ar Dieva žēlastību Rīgas bīskaps, visiem Kristus ticīgajiem mūžīgi. Mēs vēlamies, ka ir zināms tagad un nākotnē, ka zemi, ko sauc par Tolovu, tūlīt pēc pāvesta kunga iesvētīšanas (1) starp mums un Kristus bruņinieku brāļiem virs Livonijas un Letijas padarītu (par īpašumu) ar šiem pašiem brāļiem pēc gudru vīru lēmuma tā esam sadalījuši: ciematu, kas atrodas pie Vivas upes, vīra, ko sauc par Rameki, īpašumu robežās, un visu, kas pirms šīs dalīšanas bija mūsu īpašumā līdz pat Astyerwe (2), ar baznīcas, desmitās tiesas un visa laicīgā ienākumiem viņi turēs civilā jurisdikcijā. 
Bet divu daļu īpašuma vietā mums ar visām tiesībām piederēs šie: Gibbe, Iovnate, Ieie, Ale, Zlavka, Saueke, Virevele, Zirvegale, Metsene, Gulbana, Iazoa, Prebalge. Ja arī kādas zvejas vietas, koki, pļavas vai lauki iepriekš minētajās robežās minētajiem brāļiem līdz šim pērkot vai dāvinot piederēja, tad tagad būs mūsu. Līdzīgi, ja mums kaut kas bija viņu īpašumā, viņiem pašiem neierobežoti piederēs.   
Turklāt tā zeme, ko sauc par Agzeli, minētā veidā viņiem piederēs, mums – to ņemot vērā- paliekot zemēm: Berezne, Pornuwe, Abelen, Abrene. Bet lai neviens nākotnē šai mūsu dalīšanai neuzdrošinātos neapdomīgi iebilst, mūsu dalīto esam uzrakstījuši un ar zīmogiem apstiprinājuši, parakstot to vārdus, kas bijuši klāt, kad tas noticis: mūsu cienījamais brālis Hermans, Lealas (?) bīskaps; Iohans, lielākas baznīcas prāvests Rīgā; bruņinieks Daniels no Lielvārdes, Konrāds no Ikšķiles, Iohans no Dobeles, Johans no Bikkeshovedes, Engelberts no Tīzenhauzenes, mūsu kalps Engelberts un daudzi citi.”
(1. Pēc tam, kad pāvests iesvētījis Albertu par bīskapu
2. Bertnieku ezers)
Šī līguma fotokopija iegūta Stokholmas Valsts arhīvā. Būtisks jautājums ir – kur 1224.gada līgumā minētās Tālavas un Agzeles zemes atradās? To labi parāda karte “Valstiskie veidojumi Latvijā agrajā feodālismā” no Latvijas PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta grāmatas „Latvijas PSR vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”, kas izdota izdevniecībā „Zinātne” Rīgā 1986.gadā. Tādas kartes vai to daļas ir praktiski visās Latvijas vēstures grāmatās kopš 1990.gada vai mazliet vēlāk. Citēšu iepriekš minētās grāmatas 34.lappusi, lai vēlreiz nebūtu jāraksta tās nosaukums: „Starp Tālavu rietumos un Pleskavas kņazisti austrumos atradās latgaļu Atzeles zeme (senkrievu avotos „Очела” ), kuras centrs bija Alūksnes pils.”
Kā Agzeles vārda vietā radies vārds Atzele, paskaidrošu turpmāk, bet praktiski tie ir sinonīmi – vārdi par vienu un to pašu teritorijas atrašanās vietu. Vārds Atzele lietots jau 1938.gadā, citēju „Malienas Ziņu” 1938.gada 673.numuru: ”Nodibināta Tālavas senatnes pētīšanas biedrība . Alūksnes novada interesentu grupas vārdā biedrību apsveica Gotfrīds Mīlbergs (Skuju Frīdis, rakstnieks, 2.,3.,4., Saeimas deputāts, 1933.-1934.g. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs, 1940.gadā apcietināts, 17.05.1942. nošauts Soļikamskā). Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā Alūksnē nodibinās Tālavas senatnes pētīšanas biedrības Atzeles nodaļu.”
Vārds Atzele minēts arī 1965.gadā Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstures Institūta izdevumā – Ē.S.Mugurēvičs  „Austrumlatvija un kaimiņzemes X – XIII gs.” , kuru iespieda krievu valodā izdevniecībā „Zinātne”. Tur kartē 114.lappusē – Galvenie satiksmes ceļi Austrumlatvijā agrajos viduslaikos - redzama Alūksne ceļu krustojumā no rietumiem uz austrumiem un dienvidiem, bet Agzeles zeme nosaukta par Atzeli.
Tolaik, iespējams, Ē.Mugurē-vičam trūka vēstures avotu par šo līgumu, jo Tālavas zemes vietā ir liels uzraksts “Trikāta”. Šīs kartes uzlabots variants ir Indriķa Šterna vēstures grāmatā „1180 – 1290 Krusta kari” (izdota Rīgā 2002.gadā) 514.lappusē – Rīgas tirdzniecības ceļi ar Krievzemi pa Latviju.
Kartē labi redzama Alūksne laikā no 1180. līdz 1290.gadam pie lielā tranzītceļa no Novgorodas un Pleskavas uz Koknesi. Redzams arī vietējais satiksmes ceļš no Cēsīm un Autines gar Staldu pilskalnu Gaujas kreisajā krastā pie Palsas ietekas, bet 1224.gada līgumā tas minēts kā Virevele, un tālāk uz Alūksni -  Atzeles - Agzeles centru un Pleskavu. Gaujienas - Adzeles nav, jo tolaik tās vēl nebija. I.Šterna grāmatā ir labojums – Trikātas zemes vietā Tālavas zeme.
Citēju iepriekš minētās Ē.Mugurēviča grāmatas 110.lpp. – Alūksnes ceļš: „Dabīgi rodas jautājums, vai ceļu Rīga – Alūksne – Pleskava neizmantoja jau 10.-13.gs. - rakstiski avoti par to neko nepasaka. Pirmās ziņas par to ir 1285.gadā, kad Atzelē tika nosisti krievu tirgotāji.”
Bet par to pašu gadījumu citādi vēsta vācu hronikas, citēju žurnālu „Sējējs” 1936.gada 4.nr. 366.lpp. no Ā.Švābes raksta „Tālava”: „Pēc vācu avotiem vainīgi bijuši Rēzeknes ordeņa brāļi, kas nosituši pleskaviešus Gaujienas novadā (“in terra Adzelle”).”   
Tā vai citādi, bet Gaujiena - Adzele rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1285.gadā, bet Alūksne - Agzele 1224.gadā, ko apliecina manis iegūtie un publicētie Latvijas patiesās vēstures dokumenti.       
Atzīmēsim 790.gadskārtu!
Pirms pieciem gadiem, 2009.gada 24.jūlijā, notika svinīga Alūksnes senākā vārda – Agzele – 785.gadskārtas atzīmēšana ar ziedu nolikšanu uz pulka telts – mūzikas paviljona pamatiem, goda sardzē stāvot brašajiem Tēvzemes sargiem – Kājnieku skolas karavīriem. Sirsnīgu, majestātisku koncertu sniedza Nacionālo Bruņoto Spēku Sauszemes karaspēka pūtēju orķestris, daudzi karavīri bija ieradušies ar saviem bērniem.
Lai godā celtu Alūksnes senvēsturi, tā ieinteresējot tūristus un arī jaunatni, kas diemžēl par Alūksnes senvēsturi zina ļoti maz, ierosinu turpmāk Alūksnes Pilskalnu, kā to pārdēvēja 1938.gadā, saukt Agzeles Pilskalns - Tempļa kalns. Dāvināšu lielu sarkanbaltsarkano mūsu tautas karogu, lai tas plīvotu atjaunotajā ugunsdzēsības-skatu tornī. Šis karogs vēstīs arī par to, ka visdrūmākajos padomju okupācijas gados divi drosmīgi Alūksnes jaunieši - Ojārs Svārte un Paulis Jefimovs - uzdrošinājās 1939.gadā 7.Siguldas kājnieku pulka celtajā skatu tornī uzvilkt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. O.Svārte, bēgot no vajātājiem ar zirgu, tika nošauts eglē, zem kuras stāvēja zirgs, bet P.Jefimovs tika notiesāts uz daudziem gadiem padomju spaidu nometnē.

Komentāri 1

Citu datumu laikraksti

  • Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam

    Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam  14

    Jānis Krūmiņš: “Zinu, ka par ceļa stāvokli ir neapmierināti arī citi kaimiņi.”“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās Jānis Krūmiņš no Alsviķu pagasta, lai...

  • Skolām daudz ieceru

    Skolām daudz ieceru

    Alūksnes novada dome saskaņojusi vēl trīs izglītības iestāžu – Bejas un Pededzes pamatskolu, Liepnas internātpamatskolas - attīstības plānus...

  • Negrib pilsētas centrā

    Negrib pilsētas centrā  11

    Par spēļu zāles pārcelšanu citur nav vienprātības arī starp deputātiemAlūksnes novada pašvaldība saņēmusi uzņēmuma, kas nodarbojas ar azartspēļu...

  • Horoskopi

    20. - 26.jūnijsAuns ◆ Lielais pienākumu apjoms neļaus atvilkt elpu. Jo vairāk ir ko darīt, jo vairāk var izdarīt! Var rasties situācijas, kad jābūt...

  • Afiša

    20.jūnijā ◆ 18.00 Alūksnē, Dr.A.Misiņa medicīnas vēstures muzeja pagalmā – pasākums “Mūzika – skalpelis garam un dvēselei” (mūzikas gūto emociju...

  • Palīdzēsim ķepaiņiem! 4

    Palīdzēsim ķepaiņiem!  1

    Pirms pāris nedēļām Alūksnē, izmesti grāvī, maisiņā tika atrasti tikko dzimuši kaķēni. Kāda ģimene kaķēnus tur atrada un atgādāja uz “Astēm un Ūsām”...

  • Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Šonedēļ Alūksnes Pilssalas stadionā norisinājās pirmās pensionāru sporta spēles, kuras organizēja Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība “Sudrabs”....

  • Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu 8

    Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu  3

    Dace Marķitāne ir jauniete no Alūksnes, kura šobrīd piedalās studentiem paredzētā konkursā novadu ekonomikas attīstībai - “Radām novadam”. Viņas...

  • Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    To vien dzird: te šis pāris pašķīries, te tam pamati sašķobījušies. Šķirto laulību skaits demogrāfiem liek saķert galvu, jo ģimenes kļuvušas vājākas,...