Būs izmaiņas - plāno arī braucienus par brīvu

Sākot ar 2021. gadu plānots, ka vairāku Alūksnes novada pagastu iedzīvotāji varēs bez maksas ar sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā un atgriezties mājās.
Autotransporta direkcija kopīgi ar Satiksmes ministriju izstrādājusi sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju periodam no 2021. līdz 2030. gadam, kuras ietvaros plānots nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu 20 reģionos. Arī Alūksnes pusē trīs maršrutiem vēlas nodrošināt šādu iespēju.
Valsts SIA “Autotransporta direkcija” pārstāve Zane Plone stāsta, ka no 2021. gada tiks ieviests bezmaksas sabiedriskais transports vietās, kur apdzīvotības blīvums mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un maršrutos, kur valsts no savas puses sedz vairāk nekā 85% visu izmaksu un kur pārvadāto pasažieru skaits ir vidēji 2,5. “Šobrīd trim noteiktajiem kritērijiem atbilst 18 maršruti, tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci Latvijas reģionos, periodā no 2021. līdz 2030. gadam šo maršrutu skaits varētu palielināties,” viņa uzsver.
Bezmaksas sabiedriskajā transportā varēs braukt visi pasažieri. Saskaņā ar šā brīža datiem Vidzemes reģionā bezmaksas sabiedriskais transports varētu būt piecos maršrutos: Alūksne–Jaseņici–Putrovka, Alūksne–Korneti–Dēliņkalns–Alūksne, Alūksne–Bērziņi–Alūksne, Skujene–Kaive–Skujene un Rūjiena–Ipiķu skola–Rūjiena.
Tāpat, iepazīstot gaidāmās sabiedriskā transporta izmaiņas, jūlija sākumā Latviju pāršalca vēsts, kas uztrauc ne vienu vien Alūksnes novada iedzīvotāju. Tika vēstīts, ka Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu samazinās par vismaz 150 reisiem. Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot “Autotransporta direkcijas” iesūtīto plānoto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējo maršruta tīklu.
Turpinās no 1. lappuses
Vēršoties “Autotransporta direkcijā”, noskaidrojām, ka vēl nav konkrēti apstiprināms šāds samazinājums, jo dati nav precīzi izmērīti un nav skaidrības, uz kādiem aprēķiniem balstās Vidzemes plānošanas reģiona veiktās aplēses.
Uzņēmuma pārstāve Z. Plone skaidro: “Jau 2018. gada martā mēs vērsāmies pie visiem plānošanas reģioniem, tajā skaitā pie Vidzemes, ar lūgumu sniegt priekšlikumus reģionālā maršruta tīkla izveidei no 2021. gada. Tādēļ Vidzemes plānošanas reģiona reakcija pašlaik, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkurss jau ir izsludināts, ir negaidīta. Papildus informējam, ka Vidzemes reģionā maršrutu tīkla apjoms uz vienu iedzīvotāju joprojām ir lielākais valstī – Latvijā kopumā nobraukums uz vienu iedzīvotāju sastāda 39,7 km, bet Vidzemē tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks – 93,2 km.”

Ir radušās neskaidrības
Z. Plone uzsver, ka maršrutu tīkla izveide nav matemātisks aprēķins, kur no viena skaitļa var atņemt otru, jo ir daudz svarīgu faktoru, kas jāņem vērā. “Piemēram, maršruts Rīga –Valmiera, Cēsis – Kārsava, Rēzekne – Alūk­sne savieno divus reģionus, un tos nevar pieskaitīt tikai pie Vidzemes maršrutiem. Ja visi plānošanas reģioni vadītos pēc šādiem aprēķiniem, tad iegūtie dati pilnībā atšķirtos no direkcijas rīcībā esošās statistikas. Neskaidrības ir arī par reisu skaitu – ja autobuss septiņas dienas nedēļā brauc vienā un tajā pašā laikā, tas ir viens reiss, bet, iespējams, Vidzemes plānošanas reģions tos skaitītu kā septiņus.
Tāpat viņa informē, ka daļa reisu, ko reģions pieskaita aprēķinam, ir tehniskie reisi, kuru pamatfunkcija nav pasažieru nogādāšana galamērķī. “Direkcijas rīcībā nav informācijas par aprēķina metodi, tādēļ šo skaitli (150) komentēt nevarēsim, bet mēs esam atvērti sadarbībai ar visiem plānošanas reģioniem, lai atrisinātu radušās neskaidrības.”

Izmaiņas būs
Tajā pašā laikā Z. Plone atzīst, ka izmaiņas maršrutu tīklā 2021. gadā neapšaubāmi būs, jo atsevišķi reisi tiks slēgti un arī atklāti jauni. “Piemēram, no 2021. gada Vidzemē vairs nebūs maršruta Cēsis–Kārsava, jo jau šobrīd pasažieri praktiski nekad nebrauc no pirmās pieturas līdz pēdējai. Tā vietā plānots izveidot tādus savienojumus, pēc kuriem realitātē ir pieprasījums. Līdzīgi ir ar maršrutu Madona–Velēna–Alūksne – arī tajā pasažieri brauc tikai konkrētā posmā, nevis visā garumā. Ir loģiskāk veidot tieši tādus maršrutus, pēc kuriem ir pieprasījums,” uzver Z. Plone. Speciāliste piebilst, ka neviens maršruts vai reiss nav “akmenī kalts” – gan šobrīd, gan no 2021. gada tas turpinās būt mainīgs. Tas tādēļ, ka mainās pasažieru braukšanas paradumi saistībā ar izmaiņām skolu tīklā, darbavietām, valsts vai pašvaldību iestāžu vietas maiņu un līdzīgās situācijās.

Alūksnes novadā reisi
katru dienu
Alūksnē pašlaik strādā 18 sabiedriskā transporta šoferi. Uzņēmuma “Sabiedriskais autobuss”, kas nodrošina pakalpojumu Alūksnē, vadītāji, konduktori Alūksnē stāsta, ka katru dienu dodas reisos visos esošajos maršrutos, darbu sākot sešos no rīta. Viņi atzīst - katrā reisā cilvēku skaits ir atšķirīgs, kādā reisā brauc trīs cilvēki, kādā - 15. Pēc viņu novērojumiem, pensiju un algu dienās iedzīvotāji ar autobusu pārvietojas vairāk.
“Nav jau kam braukt uz pilsētu, lauki tukši. Vecie izmirst, jaunie aizbrauc prom. Cilvēku ir maz, un līdz ar to arī pārvietojas maz. Reisu un algu samazināšana, skolu un slimnīcu slēgšana nav pārsteigums,” saka viens no vadītājiem. Viņi atzīst - ja samazinātu reisus novadā, tas ietekmētu arī viņu darbu, sākot ar mazākām darba stundām, mazāku atalgojumu, beidzot ar darbinieku samazinājumu. Šoferi skeptiski raugās uz ideju par bezmaksas sabiedrisko transportu. “Pat ja arī plāno ieviest sabiedrisko transportu bez maksas, kaut kur būs jāpiemaksā. Par velti mūsu laikos nekas nenotiek, tātad kāds par to maksās, un tā noteikti nebūs valdība. Tā būs atkal nodokļu maksātāju nauda,” viņi saka.

Vai ir pieprasījums?
Lai noskaidrotu sabiedriskā transporta nepieciešamību, vērsāmies pie pakalpojuma patērētājiem. Veclaiceniete Līga Pjuse bieži pārvietojas ar sabiedrisko transportu, vien vasarā samazinot braucienu skaitu. Visbiežākie maršruti ir Veclaicene – Alūksne, Veclaicene – Jaunlaicene. “Ar autobusu sanāk braukt reizi nedēļā, ziemas periodā it īpaši, kad dodos uz Alūksni, jau laicīgi plānoju savu dienu, jo zinu, ka mājās atgriezīšos tikai ap pulksten 16.00. Ja esmu Jaunlaicenē pie bērniem, tad ir autobuss, kas kursē ātrāk, un nav jāpavada visa diena ciemā. Taču es nesūdzos, jo mani apmierina šis grafiks. Tā kā uz pilsētu nebraucu katru dienu, tad saplānoju darbus pilsētā, tāpat apciemoju mazbērnus, lai arī septiņas stundas jāpavada pilsētā. Vienas biļetes cena ir 1,80 eiro,” stāsta L.Pjuse.

Būs bērni, būs autobuss
“Mēs nevaram sūdzēties, jo mūsu pusē šis ir vienīgais autobuss, kurš kursē katru darba dienu rudens periodā, bet vasarā tikai trīs reizes nedēļā. Šis autobuss vairāk paredzēts skolēnu pārvadāšanai uz skolām Ziemeros, Māriņkalnā, kur nu kurš mācās. Ir jāpriecājas par to, kas ir - ja nebūs bērnu, kas brauc, nebūs arī tā paša viena autobusa. Lai arī visa diena jāpavada pilsētā, es vismaz varu kaut kur nokļūt. Uzskatu, ka cilvēki brauc maz, ir reizes, kad ziemas periodā braucu viena pati visā autobusā. Ceļā pavadu nepilnu stundu, jo 7.20 izbraucu un 8.15 ierodos pilsētā. Tāpēc zinu, ka pagasta ļaudis bieži vien “sametas” kopā un aizbrauc ar savu transportlīdzekli, nepavadot ilgo laiku ceļā un pilsētā. Ja tomēr neplānoti jādodas uz pilsētu, palūdzu bērniem aizvest. Ja vēlu ierodos pilsētā no semināra, tad pārnakšņoju pie māsas un no rīta braucu ar autobusu mājās,” stāsta L. Pjuse.
Ar auto nav izdevīgi
Jānis no Līzespasta  atzīst, ka dzīvo vietā, kur autobuss kursē gandrīz ik pēc piecām minūtēm: šosejas Rīga – Sigulda - Veclaicene malā. “Ar autobusu braukāju katru nedēļu un katru trešo dienu dodos uz Alūksni veselības aprūpes nepieciešamības pēc. Brauciens no Līzespasta uz Alūksni ilgst 45 minūtes,” saka Jānis. Viņš uzskata, ka vienam braukt ar transportlīdzekli nav izdevīgi, tādēļ izmanto sabiedrisko transportu. Zina, ka daļa cilvēku sameklē šoferi, apvienojas un brauc kopā, nodrošinot mazākas degvielas izmaksas un ceļā pavadīto laiku.
Kungs ir sašutis, jo sabiedrībā izskanējusi informācija par reisu skaita samazināšanu. “Uzskatu, ka reisu samazināšana nav nepieciešama. Samazināja vienu būtisku reisu no Rīgas uz Alūksni vakarā! Pašlaik pirmdienās, trešdienās, piektdienās pēdējais Rīgas autobuss uz Alūksni ir pulksten 17.50 - pārējās dienās tas vairs nekursē. Ja man kādā citā dienā jādodas pie ārstiem Rīgā, es atpakaļ netieku. Labi, ka ir māsīca Rīgā, palieku un no rīta braucu mājās,” bilst pasažieris.

Nesūdzas par pakalpojumu
Anna no Rīgas atzīst, ka sabiedrisko transportu izmanto bieži. “Katru nedēļu no Rīgas braucu pie mammas uz laukiem. Vidēji izmaksas vienam braucienam turp un atpakaļ ir pāri par 20 eiro. Septiņos izbraucu no Rīgas, 14.00 braucu ar Zabolovas autobusu uz Ponkuļiem. Nesūdzos nedz par laiku, nedz cenām, viss ir labi. Tikai braucēju ir maz. Protams, neatbalstu reisu samazināšanu. Lai arī nav daudz braucēju, esmu dzirdējusi par ideju  - transports pēc pieprasījuma, labāk kas tāds, nekā nav nekā,” saka Anna. Viņa atzīst, ka autovadītāja apliecība un transportlīdzeklis ir, bet pašai nepatīk pārvietoties ar transportlīdzekli, tas tikai sagādātu liekas problēmas. Vēl viņa uzsver kādu citu būtisku problēmu – Alūksnes autoostā nav kur nolikt mantas, somas. Atbraucot no Rīgas, gaidot nākamo autobusu, jāstaigā ar somām, kas ir ļoti neērti.

Biļešu cenas - pieņemamas
Astra Binde no Apes ar autobusiem brauc bieži un labprāt. “Dzīvoju Apes tuvumā, tādēļ arī mans viedoklis par autobusu satiksmi vairāk attieksies uz Apes pusi. Ar autobusiem braucu bieži un labprāt. Agrāk, kad vēl strādāju algotu darbu, uz darbu Apē braucu katru dienu. Tagad braukāju krietni retāk, divas līdz trīs reizes nedēļā, kad dodos iepirkties vai ciemos. Viens brauciens vienā virzienā, ja braucu uz Api, parasti izmaksā 0,75 līdz 0,90 eiro. Alūksnes brauciens izmaksā aptuveni 1,30 eiro. Ja dodos uz Smilteni, biļete maksā nepilnus trīs eiro, uz Rīgu - ap astoņi eiro. Biļešu cenas, manuprāt, ir pieņemamas. Pēdējos gados nav nācies saskarties ar gadījumiem, ka šoferis neizsniegtu biļeti par braucienu. Tikpat kā nav bijis gadījumu, kad ieplānotais reiss kavētos, aizbrauktu no pieturas ātrāk vai nekursētu vispār,” vērtē A. Binde.

Samazināt reisus nedrīkst
Apē no savas pieturas, kas atrodas sešus kilometrus no pilsētas, pilsētā viņa nokļūst apmēram desmit minūšu laikā. “Līdz  Alūksnei varu nokļūt 40 minūšu laikā, bet līdz Smiltenei autobusā jāpavada stunda. Ja braucu uz Rīgu ar parastajiem “Nordekas” autobusiem, kas nav ekspreši, jārēķinās ar četrām stundām, jo tie iegriežas un neilgu laiku stāv Smiltenē, dažreiz arī apstājas Bērzkrogā. CATA autobuss uz Rīgu brauc ilgāk, jo kursē caur Raunu. Pašreizējais grafiks kopumā ir apmierinošs, dienas laikā ir iespējams nokļūt uz šīm pilsētām. Samazināt reisus noteikti nedrīkstētu, jo arī tiem dažiem pasažieriem ir svarīgi braukt. Esmu skeptiska par ideju - reisi uz pieprasījumu, jo braucēji ne vienmēr iepriekš var saplānot, kur un kad dosies, vai paspēs uz pasūtīto reisu. Tad jau drīzāk jānosaka reisiem kādas noteiktas nedēļas dienas.”

Ir uzlabojumi
A. Binde atzīst, ka no pasažiera viedokļa autobusu satiksmē kopumā ir vērojams progress, pozitīvas lietas. Vispirms jau iespēja saplānot braucienu, izpētot visu informāciju par reisu internetā, kā arī iepriekš nopirkt biļeti. Starppilsētu autobusi iepriecinot ar kondicionieriem karstā laikā, pieturu paziņošanu skaļrunī un uz tablo, ar iespēju iekāpjot norēķināties ar bankas karti, kā arī skatīties interesantus sižetus televizoru ekrānos. “Šopavasar patīkami pārsteidza kāds Rīgas autobusa šoferis, kurš, gluži kā lidmašīnā, pirms reisa mikrofonā iepazīstināja ar sevi, ar ziņām par paredzamo maršrutu un stāvēšanas vietām, turklāt autobusa salonu pie priekšējā loga rotāja smaržīgs ceriņziedu pušķis,” slavē pasažiere.

Agrāk pārpildīti autobusi
Vietējos reisos lielos autobusus mūsu pusē nomainījuši mikroautobusi, kuru ietilpība ir pietiekama, jo pasažieru nav daudz. “Arī tajos pieturas tiek paziņotas, šoferīši laipni un atsaucīgi. Cilvēku mūsu pierobežā kļuvis mazāk, bet uz darbu lielākā daļa izvēlas doties ar personīgo transportu. Zinu cilvēkus, kuri pat divdesmit gadu nav braukuši ar autobusu. Neticamas no šodienas skatupunkta šķiet atmiņas, kā pirms gadiem 40 braucām pārpildītos autobusos, kas dažreiz nevarēja visus brauktgribētājus uzņemt. Bija reizes, kad šoferis izkāpa, lai palīdzētu saspiest visus pasažierus busā un aizspiestu ciet aiz viņiem durvis,” atminas A. Binde.

Vajag vēl uzlabojumus
Viņa atzīst, ka ir daži virzieni, kur diemžēl nav autobusu satiksmes. Lai arī Igaunijas robeža ir tikai divu kilometru attālumā, no Apes uz Monisti nevar aizbraukt, tāpat uz Valgu, Veriem vai Tartu. Apē arī taksometrs izrādījies nerentabls. Vēl būtiskāk, ka no Apes ar autobusu nav iespējams nokļūt uz Veclaiceni, tāpat uz Opekalna kapsētu Jaunlaicenes pagastā. Caurbraucošajiem Pleskavas autobusiem pieturu Latvijas teritorijā nav. “Daudziem Apes iedzīvotājiem, kam tur apglabāti tuvinieki, tas vismaz vasaras sezonā būtu ļoti svarīgi. Nesen dzirdēju vietējos iedzīvotājus runājam, ka ceļš gar Dēliņkalnu un Ķauķu kalnu atstāts bez autobusu satiksmes. Arī pašreizējā Apes novada ietvaros satiksme starp Apes pilsētu un pagastiem ir neērta - ar Trapeni, Gaujienu, Virešu pagasta Vidagu. Skolas mācību gada laikā ar jauna reisa atvēršanu gan šo problēmu ir izdevies daļēji atrisināt. Iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi, lai vismaz brīvdienu vakaros no Alūksnes būtu iespējams nokļūt mājās pēc pasākumiem, jo pēdējais autobuss vakarā atiet 18.00, bet nākamais tikai trijos naktī,” rosina A. Binde.

Ko darīt, ja nekursē
Vaicājot par pārvietošanos, ja sabiedriskais transports nekursē, A. Binde nelielos attālumus reizēm braucot ar velosipēdu vai iet kājām. Dažreiz aizvedot draugi vai radi, jo savas personiskās mašīnas neesot. “Ir gadījumi, kad nācies balsot gadījuma mašīnas, bet tas ir tiešām ārkārtas situācijās, kad nav citu variantu. Tā gadās, piemēram, dodoties sagaidīt ekskursantu grupas jau pie novada robežas, bet sabiedriskā transporta tajā laikā nav. Uz Rīgu nereti braucu ar internetā atrastiem ceļabiedriem. Šis ir ļoti ērts variants, ja galapunktā jānokļūst ātri vai jāiegriežas vietās, kur nav sabiedriskā autobusa pieturu. Taču atliek tikai mudināt cilvēkus vairāk braukt ar satiksmes autobusiem - gan tādēļ, lai netiktu likvidēti esošie reisi, gan lai kaut nedaudz samazinātu to gaisa piesārņojumu, ko rada nemitīgi pieaugošais automašīnu daudzums,” saka pasažiere, kas bieži izmanto sabiedrisko transportu.
Tuvākajā laikā plānots ieviest “transportu pēc pieprasījuma”, kas pilotēšanas laikā būs bez maksas, par to vairāk lasiet turpmāk.

Pasažieru pārvadājumus Alūksnes novadā nodrošina uzņēmums SIA“Sabiedriskais autobuss”:

◆ 2019. gada pirmajā pusgadā SIA “Sabiedriskais autobuss” (SA) ir veicis 9348 reisus vietējas nozīmes reģionālajos maršrutos. 2018. gadā 24 vietējas nozīmes reģionālajos maršrutos - 18663 reisus.

◆ Reisu skaitu ietekmē sezonalitāte un dienu skaits, kad kursē autobuss.    

◆ SA nodrošina pasažieru pārvadājumus Alūksnes novadā ar 22 dažādas ietilpības autobusiem.

◆ Autobusu parka vidējais vecums ir desmit gadi. Liela daļa pasažieru pārvadātāju nevar izpildīt jaunā konkursa prasību par vidējo autobusu vecumu – 9 gadi. Plānots iegādāties jaunus autobusus.

◆ SA plāno piedalīties konkursā par reģionālo satiksmi laika periodā no 2021. - 2030. gadam.

◆ Autobusu un reisu skaits ir atkarīgs no pasažieru pieprasījuma. Kad ir liela pasažieru plūsma, reisā var norīkot lielākas ietilpības autobusu. Autobusu skaits ir pietiekams, lai SA varētu nodrošināt arī lielāku reisu skaitu.

◆ 2019. gada pirmajā pusgadā SA maršrutos vidēji  reisā ir pārvadāti  11,2 pasažieri jeb 580 pasažieri dienā.

Informē:
SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis


Teksts un foto: Loreta Jargane


Citu datumu laikraksti

  • Pie ārsta – ar naudas maku

    Kas ir pacientu līdzmaksājumi un cik lieli par dažādiem pakalpojumiem tie ir?Atbild Nacionālais veselības dienests (NVD).Līdzmaksājumu pacients veic,...

  • Atkal “spridzinās” pārsteidzot

    Vasara šarmē un iepriecina ne tikai ar savu skaisto, silto laiku, garajiem vakariem, ziediem, tikai vasarai raksturīgo smaržu, sauli, peldēm, ogu...

  • Pilsētas centrā par maz soliņu

    Laikraksta lasītājs redakcijai jautā, kādēļ Alūksnes parkā pie strūklakām astoņu soliņu vietā nu palikuši vairs tikai trīs? “Atbrauc radi, vēlamies...

  • Apliecinās mīlestību Alūksnei

    No 2. līdz 4. augustam norisināsies Alūksnes pilsētas svētki ar moto: “Alūksne ir visskaistākā!”. Kādi būs to akcenti, atklāj Alūksnes novada...