Būs jāpiejož jostas

Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada pašvaldības pamatbudžeta 2018.gadam sadales projektu deputāti diskutēja decembrī apvienotajā komiteju sēdē, bet lēmumu par budžetu plānots pieņemt janvāra domes sēdē.

Sadalīts “pa nullēm”
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka budžeta projektā visa nauda sadalīta “pa nullēm”. Gan deputātiem, gan iestāžu vadītājiem vēl ir iespēja izteikt savus priekšlikumus līdzekļu pārdalei. No vairāku iestāžu pārstāvjiem “Alūksnes Ziņas” ir uzklausījušas viedokļus, ka budžetu paredzēts būtiski samazināt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. A.Dukulis norāda – ja kāds vēlas kādā pozīcijā finansējuma palielinājumu, tad uzreiz vajag arī ierosināt, kam uz tā rēķina finansējumu samazināt. “Nekādas lielās iespējas budžetu variēt uz priekšu vai atpakaļ nav,” saka A.Dukulis.

Nav jānostāda muļķa lomā
Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina uzsver, ka pašvaldībā 2012.gadā ir apstiprināta kārtība budžeta līdzekļu sadalei, kas ņemts vērā, veidojot arī 2018.gada budžetu. Deputāts Laimonis Sīpols secina – dažām skolām budžetā šogad paredzams liels finanšu samazinājums. “Jautājums, vai šīs skolas varēs reāli strādāt? Piemēram, Bejas pamatskolai samazinājums ir par 5000 eiro. Jau šobrīd skolas izdzīvo, tādēļ ir bažas, ka pēc dažiem mēnešiem mums šīm skolām, kam tagad noņem, būs jādod klāt vai arī šajās skolās būs jāatlaiž kāds darbinieks, piemēram, sētnieks. Un pašvaldība pēc tam šīm skolām pārmetīs, ka nav, piemēram, sakopta teritorija vai izdarīts tas un tas,” saka L.Sīpols. Viņš uzskata, ka novadā jānosaka prioritātes. “Ja visu dalīsim pēc matemātiskā principa, tad būsim izputējuši. Mums pašiem jāpieņem stingri lēmumi, ko samazināt, nevis jānostāda muļķa lomā iestādes vadītājs. Jaunlaicenes sākumskolai paredzēts par 10 000 mazāk!” saka L.Sīpols.

Visu nosaka skaits
E.Ņedaivodina atgādina, ka valsts pašvaldībām finansējumu piešķir, ņemot vērā deklarēto iedzīvotāju skaitu, skolām - skolēnu skaitu. “Ja skolā krasi samazinās skolēnu skaits, tad arī iestādes darbībā ir kaut kas jāmaina. Vienīgais konstantais kritērijs, dalot finansējumu skolām, ir ēku apkurināmā platība,” saka E.Ņedaivodina.
A.Dukulis sola, ka problēmjautājumi tiks risināti atsevišķi ar katru iestādi. “Paši zināt, kāda šobrīd ir valsts nostāja izglītības politikā – pamatkritērijs ir skolēnu skaits. Ja pašvaldība grib, var skolu uzturēt par savu finansējumu. Piemēram, Jaunlaicenes sākumskolā šobrīd mācās tikai 19 bērni. Ja piešķirsim šai skolai vēl 10 000 eiro, tad būs jāpieņem lēmums, vai Jaunlaicenes skolu ar 19 bērniem varam uzturēt. Ja deputāti nobalsos, ka varam – lūdzu! Tikai tad uzreiz pasakiet, no kā noņemt tos 10 000 eiro. Un tad pārējo skolu direktori arī gribēs papildu finansējumu,” saka A.Dukulis.

Pilsētai vajag solidarizēties
L.Sīpols arī interesējās par līdzekļu sadali pagastu pārvaldēm un pilsētai, atgādinot, ka 2017.gadā aģentūrai “Spodra” tika iegādāta jauna komunālā tehnika par 250 000 eiro no pašvaldības budžeta. “Šogad pilsētai vajadzētu solidarizēties un tēriņus šādiem mērķiem samazināt, lai arī pārējām teritorijām kaut kas tiktu, bet mēs atkal visu dalām “pa sauso”. Turklāt pilsētai papildus tiek finansējums arī caur dažādiem projektiem, ko, protams, arī vajag, bet tad samazinām pilsētai kaut ko citu! Piemēram, “Aljas” ēkai uzturēšanas izmaksas tagad palielināsies. Veclaicenes ainavu apvidū ieguldīsim milzīgu naudu, bet skolām – nekā. Arī aizdevumos šogad būs jāatmaksā milzīga summa,” vērtē L.Sīpols. A.Dukulis norāda, ka Alūksnes pilsētai kā teritorijai šogad ir par 16 000 eiro mazāk paredzēts un jebkurš uzlabojums prasa papildu finansējumu uzturēšanai.

Jādod apsaimniekot
citiem
“Alūksnes novada budžeta problēma ir iedzīvotāju skaita samazinājums Alūksnes novadā. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 518 cilvēkiem – līdz ar to finansējums uz novadu no valsts ir par 350 000 eiro mazāks. Jau ir sākta diskusija par skolām, tā jābeidz līdz šā gada aprīlim, un skaidri jāpasaka, kuras skolas novads turpmāk varēs uzturēt,” saka A.Dukulis.
Deputāts Ainars Melders uzskata – pašvaldībai, būvējot jaunus objektus, laikus jādomā, kam tos nodot apsaimniekot. “Pašvaldībai visu uzturēt ir nerentabli, piemēram, stacijas šķūni, kuru šobrīd atjauno. Katrs objekts prasa finansējumu – par to vajag domāt! Vajag dot kādam apsaimniekot,” domā A.Melders. A.Dukulis norāda – ja īsteno būvniecību, apgūstot Eiropas fondu finansējumu, tad šāds objekts piecus gadus jāapsaimnieko pašvaldībai, tikai tad to var iznomāt vai pārdot.

Provizoriskais Alūksnes novada pašvaldības budžeta sadalījums 2018.gadam paredz, ka lielākā daļa finansējuma - 30,42 procenti - tiktu tērēta izglītībai; pašvaldības asignējumiem un teritorijai – 19,73 procenti, izpildvarai – 13,59 procenti, aizņēmumu pamatsummu atmaksām – 13,55 procenti, sociālajai aizsardzībai – 11,51 procents, kultūrai un sportam – 5,15 procenti, tautsaimniecībai – 3,3 procenti, uzņēmējdarbībai – 2,28 procenti, sabiedriskajai kārtībai – 0,22 procenti, veselībai – 0,17 procenti, videi – 0,07 procenti.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • No sirds uz sirdi

    No sirds uz sirdi

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pienenīte” noslēgusies labo darbu nedēļa ,,No sirds uz sirdi…”. Katras grupiņas bērni, bērnu vecāki,...

  • Aicina radīt novada iedvesmas stāstus Latvijas simtgadei

    Sagaidot Latvijas simtgades gadu, Alūksnes novada pašvaldība izsludinājusi novadpētniecības konkursu “Šodiena jau rīt būs vēsture”.Par konkursa tēmu...

  • Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Biedrība “Apes attīstības atbalsta klubs” realizējusi vēl vienu ilgi lolotu sapni par skaistu un labiekārtotu virtuvi Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...

  • Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas vienmēr. Visos laikos ir un būs...