Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā finansē programmas iedzīvotāju prasmju attīstībai atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir Eiropas Savienības (ES) finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā finansē programmas iedzīvotāju prasmju attīstībai atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
Līdz ar pievienošanos ES dalībvalstīm, arī Latvijai būs pieejami ESF līdzekļi. Fonds atbalsta pasākumus, kas vērsti uz bezdarba novēršanu, cilvēkresursu attīstību un sociālo integrāciju darba tirgū, tādējādi attīstot augstu nodarbinātības līmeni, mazinot sociālo nevienlīdzību un veicinot reģionu ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu.
Darbojas piecās jomās
ES līmenī ESF darbojas piecās politikas jomās: aktīvo nodarbinātības pasākumu veicināšana; vienādu iespēju nodrošināšana iesaistei darba tirgū; apmācību, izglītības un konsultāciju kā mūža izglītības sastāvdaļas nodrošināšana; prasmīga, apmācīta un adaptēties spējīga darbaspēka veicināšana un uzņēmējdarbības attīstība; sieviešu iespēju iesaistīties darba tirgū uzlabošana.
ESF finansējums var tikt novirzīts kā: atbalsts personām; tiešie ieguldījumi struktūru un sistēmu attīstībai.
ESF piešķiršana notiek atbilstoši vienotam politikas ietvaram, ko veido: Eiropas Nodarbinātības stratēģija; ES ikgadējās Nodarbinātības vadlīnijas; kopējais Eiropas Komisijas un Latvijas valdības nodarbinātības politikas novērtējuma dokuments; nacionālais nodarbinātības plāns; kopējais iekļaušanās memorands.
Lai piesaistītu ES līdzekļus, Latvija ir izstrādājusi Vidēja termiņa (2004. līdz 2006.gadam) Attīstības plāna projektu, kas šobrīd ir iesniegts komentāriem Eiropas Komisijā. Attīstības plāns ir strukturēts atbilstoši valsts sociāli - ekonomiskās attīstības prioritātēm. Paredzēts, ka katru no tām atbalstīs kāds no četriem ES Strukturālajiem fondiem (SF). ESF finansējuma piesaiste plānota prioritātei "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana". Trīs gadu plānošanas periodā Latvija no ESF varētu saņemt 113,23 EUR (21 procentu no kopējiem Latvijai pieejamajiem SF līdzekļiem).
Veicinās nodarbinātību
Plānots, ka ar ESF finansējuma palīdzību sniegs nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai, kā arī sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā.
Nodarbinātības veicināšana: pasākumos, kas tiks vērsti, lai veicinātu nodarbinātību, ir plānots sniegt atbalstu projektiem, kas paredzēs apmācības pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanai, aktīvo nodarbinātības pasākumu veikšanu, konsultācijas un apmācības uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī ir plānots veikt darba tirgus situācijas pētījumus un atbalsta pasākumus darba tirgus politikas ieviešanas institūcijām. Mērķa grupas - darba meklētāji, arī bezdarbnieki un jau nodarbinātas personas. Projektu iesniedzēji varēs būt gan valsts, gan pašvaldības institūcijas, kā arī uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un citas.
Attīstīs izglītību
Izglītības un tālākizglītības attīstība: pasākumos, kas tiks vērsti izglītības attīstībai, atbalstīs projektus, kas mērķēti uz ekonomisko attīstību atbalstošu izglītības programmu izstrādi un ieviešanu profesionālajā izglītībā, pieaugušo tālākizglītības iespēju palielināšanu, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālās orientācijas pasākumu un programmu ieviešanu izglītības iestādēs, izglītības un darba tirgus atbilstības veicināšanu. Mērķa grupas izglītības attīstībai ir audzēkņi, studenti, nodarbinātie, pedagogi, profesionālas izglītības institūcijas. Atbalstu no ESF varētu saņemt pirmkārt, valsts, pašvaldību un privātās izglītības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi un citi.
Mazinās atstumtību
Sociālās atstumtības mazināšana: pasākumos, kas tiks vērsti uz sociālās atstumtības mazināšanu, tiks gaidīti projekti apmācību nodrošināšanai, subsidēto darba vietu izveidošanai, uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības attīstībai, sociālās rehabilitācijas programmu, pedagoģiskās korekcijas programmu piedāvājuma palielināšanai, pasākumiem bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācijai kopējā izglītības sistēmā. Mērķa grupas minētajām aktivitātēm ir cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki, no ieslodzījuma atbrīvotās personas, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki un citas sociāli atstumtas personu grupas Latvijā. Šiem pasākumiem projektus varēs pieteikt valsts institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi un citi.
ESF līdzekļu izmantošanas pamatprincips ir 75 procentu līdzfinansējums no ES budžeta un 25 procentu finansējums no Latvijas puses.
Jāatbilst kritērijiem
Finanšu piešķiršanas pamats būs projekts, kam jāatbilst noteiktiem kritērijiem: atbilstība Attīstības plānā noteiktajiem mērķiem; atbilstība ES un Nacionālajam politikas ietvaram;
noteikto projekta izstrādes prasību izpilde;
projekta organizācijas un ieviešanas kvalitāte; projekta ilgtspēja; vienādu iespēju prasību ievērošana.
Vadošā institūcija Latvijā Attīstības plāna ieviešanai un struktūrfondu piesaistes organizācijai būs Finanšu ministrija, savukārt tās tiešais partneris visos jautājumos, kas saistīti ar ESF ieviešanu būs Labklājības ministrija, kas savas funkcijas, attiecībā uz izglītības pasākumu koordināciju, realizēs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
ESF projektu pieteikumu plūsma administrēšanas tiks organizēta ESF ieviešanas Starpniekinstitūcijām - Nodarbinātības valsts dienestu un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra .
Patlaban vēl norisinās intensīvs darbs pie Attīstības plāna ieviešanai nepieciešamo dokumentu izstrādes, kā arī tiek gatavota likumdošana bāze ESF ieviešanai Latvijā. Tiek plānots, ka sistēma pilnībā tiks izveidota līdz šāgada beigām.
***
Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par ESF
Kad varēs sākt iesniegt projektus, lai apgūtu ESF līdzekļus? Projektu iesniegšana sāksies ar 2004. gada janvāri. Tomēr idejas par iespējamiem projektiem vēlams sākt apsvērt jau šobrīd.
Kas var iesniegt projektus? Projektus ESF līdzekļu iegūšanai var pieteikt valsts pārvaldes institūcijas; publiskās aģentūras, pašvaldības; valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes; sociālie partneri, profesionālās asociācijas; nevalstiskās organizācijas; zinātniskie institūti un centri; uzņēmumi.
Kā varēs saņemt ESF līdzekļus? ESF līdzekļu saņemšanai tiks izsludināti projektu pieteikšanas konkursi. Izsludinot projektu konkursu projektu pieteicējiem būs pieejamas projektu izstrādes vadlīnijas ar nepieciešamo informāciju par projektu iesniegšanas kārtību. ESF projektu pieteikšana tiks organizēta trijos veidos: atklātie projektu konkursi - konkursu izsludina ESF starpniekinstitūcijas (Nodarbinātības valsts dienests un profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra) un projektu pieteicēji iesniedz savus projektus; grantu shēmas - konkursu izsludina grantu shēmas turētājs un projektu pieteicēji iesniedz savus projektus institūcijās, kam uzticēts realizēt grantu shēmu (pašreiz kā potenciālie grantu shēmu turētāji ir identificēti Sabiedrības integrācijas fonds, Nodarbinātības valsts dienests, Latvijas Attīstības aģentūra, profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra u.c.); nacionālie projekti - nacionālās nozīmes programmas, kurās ir noteiktas institūcijas, kas saņem ESF finansējumu. Projektu pieteicējiem ir jāseko izsludinātajiem projektu pieteikšanas konkursiem un jāiesniedz savi projekti institūcijā, kas minēto konkursu ir izsludinājusi. Papildus informācija un skaidrojumi vienmēr būs pieejami konsultējoties ESF Starpniekinstitūcijās (Nodarbinātības valsts dienestā un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā), kā arī Labklājības ministrijā.
Kāda veida projektus plānots atbalstīt no ESF līdzekļiem? ESF mērķis ir cilvēkresursu attīstība un sociālā integrācija darba tirgū, tādejādi mazinot bezdarba līmeni un veicinot dažādu reģionu ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu. Tādējādi ir plānots atbalstīt projektus, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi. Piemēram, subsidēto darba vietu izveide invalīdiem, lai šie cilvēki varētu pilnvērtīgi strādāt; jauniešu prakses nodrošināšana pie darba devējiem, lai viņiem būtu iespēja apgūt nākotnes darbā nepieciešamās praktiskās iemaņas; iedzīvotāju apmācība, lai viņi iegūtu zināšanas un prasmes, kuras šobrīd ir pieprasītas darba tirgū - informācijas tehnoloģijas, vadības zinātnes, svešvalodas; sociālā rehabilitācija personām ar invaliditāti un personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, lai veicinātu to iekļaušanos darba tirgū un daudzi citi pasākumi.
Kāds ir projekta nepieciešamais apjoms (minimālās un maksimālās izmaksas)? Pieļaujamās projektu izmaksas var būt atšķirīgas, atkarībā no projektu veida, to satura un būtības. Projektu minimālās un maksimālās izmaksas vēl nav nolemtas.
Kur projektu pieteicēji varēs saņemt informāciju? Institūcijās: Labklājības ministrijā Finanšu vadības departamentā Eiropas Sociālā fonda nodaļā; Nodarbinātības valsts dienestā Strukturālo instrumentu daļā. Strukturālo instrumentu daļai tiks izveidoti arī 5 reģionālie centri (Vidzemes reģionam - Cēsīs); Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā. Būs informatīvie materiāli un interneta mājas lapas.
Kāda veida palīdzība būs pieejama potenciālajiem projekta pieteicējiem (piemēram, konsultācijas, apmācības? Projektu pieteicējiem būs pieejami metodiskie materiāli, kuros tiks norādīts kādam ir jābūt ESF projektam - vispārējie principi projektu rakstīšanā, prasības ESF projektiem utml. Tāpat tiks organizēti informatīvi semināri un apmācības par ESF, kuros atsevišķi tiks pievērsta uzmanība tieši projektu rakstīšanas iemaņām.
Vai palīdzība projektu pieteicējiem ir paredzēta par maksu? Jebkuras konsultācijas par ESF tiks sniegtas bez maksas.
Kādi ir paredzamie galvenie iesniegto projektu izvērtēšanas kritēriji? Projektu izvērtēšanas vispārīgie kritēriji: atbilstība Attīstības plānā noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un aktivitātēm; atbilstība ES un Nacionālai politikai noteiktā nozarē; noteikto projekta izstrādes prasību izpilde; projekta organizācijas un ieviešanas kvalitāte (atbilstoša projekta finanšu plānošana projektā izvirzīto mērķa un aktivitāšu atbilstība u.c.) projekta ilgtspēja; vienādu iespēju prasību ievērošana projekta realizācijā.
Vai projektu pieteicējiem ir iespējama savstarpēja sadarbība vienota projekta pieteikšanā un vai būs pieejama palīdzība sadarbības partneru atrašanā un piesaistē? Projektu pieteicēju apvienošanās, veidojot kopīgus projektus ir iespējama un atbalstāma. Partnerības atbilstoši projektu interesēm būtu jāveido pašiem pieteicējiem. Iespēju robežās sadarbību veidošanās procesus atbalstīs arī valsts.
Vai un kādā veidā pašvaldības var iesaistīties ESF līdzekļu apgūšanā? Šobrīd notiek aktīva sadarbība ar pašvaldību pārstāvjiem, lai izveidotu ESF apguves sistēmu. Nākotnē paredzams, ka pašvaldības varētu būt vieni no aktīvākajiem projektu pieteicējiem, un sadarbības vecinātājiem arī starp nevalstisko un privāto sektoru, lai nodrošinātu savā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzības, kurām papildus finansējumu var sniegt ESF. Tiek plānots, ka pašvaldību pārstāvji darbosies arī ESF Vērtēšanas un Vadības komitejās.

Citu datumu laikraksti

  • Starp mums, sievietēm, runājot

    Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca: "Dievs, man ir problēma!".Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca: "Dievs, man ir problēma!" "Kas noticis,...

  • Ziedu ballē būs vērojama augu dažādība

    Rīgas Latviešu biedrības namā no 10. līdz 13. jūlijam notiks Otrā apvienotā puķu un krāšņumaugu izstāde Ziedu balle.Rīgas Latviešu biedrības namā no...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Dziesmu svētki. 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku programma: 5. jūlijā Doma laukumā pulksten 12.00 - pūtēju orķestru diena (ieeja brīva).Dziesmu...

  • Upe

    - Man jau nav kam zemi art un ecēt. - Vai kāds saimnieks padzina? - Dārta jau vēstkārīgi taujā.19. - Man jau nav kam zemi art un ecēt. - Vai kāds...

  • Arvien vairāk bērnu mācās katoliskās baznīcas skolās

    Pēdējā laikā novērojams skolēnu skaita pieaugums, kuri vēlētos mācīties katoļu skolās.Pēdējā laikā novērojams skolēnu skaita pieaugums, kuri vēlētos...

  • Eiropā no pensijām nodokļus atvelk vēl nežēlīgāk

    - Vai Eiropas Savienības dalībvalstīs no pensijām atvelk nodokļus?- Vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs no pensijām atvelk nodokļus? - Jā,...

  • Upe

    - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju!17. - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur...

  • Akmens var pasargāt no ļaunas acs

    Akmeņi (dārgakmeņi, minerāli, pusdārgakmeņi, kristāli) pilda ne tikai talismanu funkciju, bet iedarbojas arī uz cilvēka veselību (piemēram, mazina...

  • Ja pēc svētkiem pāri palicis siers

    Laikā starp Jāņiem un Pēteriem, kad vēl no līksmās un lustīgās svinēšanas ir pāri palicis kāds siera ritulis, sevi un draugus var pacienāt ar...