Būt vienmēr aktīvai 2

Ilzeniete Skaidrīte Kazaine pagājušajā nedēļā svinēja 85 gadu jubileju, bet rīt Ilzenes pamatskolā Skaidrītes ģimene kopā ar draugiem atzīmēs skaisto jubileju ar atmiņu stāstiem un īpašu fotogrāfiju projekciju. Skaidrīte vēl aizvien aktīvi brauc ar divriteni un iesaka ikvienam rūpēties par savu veselību, esot aktīvam un kustoties, cik vien tas katra spēkos.
- Lielāko sava mūža daļu bijāt skolotāja.
- Esmu dzimusi Trapenes pagasta Ādamā, bet no turienes vēlāk pārnācu dzīvot uz Ilzeni. Te es gāju skolā, beidzu 7.klasi un sāku mācības Gaujienā. Tur beidzu vidusskolu un uzreiz sāku strādāt par skolotāju. Neklātienē iestājos Cēsu skolotāju institūtā. Es gan mācījos, gan strādāju. Čonkas skolā Ilzenē (Ilzenes pamatskolā) es strādāju līdz pat pensijas vecumam. Mana specialitāte bija latviešu valodas skolotāja līdz 7.klasei, taču es mācīju arī citus priekšmetus. Mācīju arī matemātiku, rokdarbus, fizkultūru, dabasmācību. Nemācīju tikai mūziku. Jaunai jau nebija grūti uzņemties tik daudz pienākumu. Vakarā saliku un sameklēju visus materiālus. Saliku rindā materiālus vienai un otrai mācībai, bija mazas tāfelītes, uz kurām sazīmēju visus paraudziņus un jautājumus. Bijām mazs kolektīvs, tāpēc bija jādara visi darbi: jāpiegādā produkti, jāstrādā lauciņos, jāvada pasākumi, jāorganizē 1.septembris un citi pasākumi. Par skolotāju nostrādāju 35 gadus. Kad 1987.gadā tika uzcelta jaunā skola, visi pārgāja uz turieni, bet es devos pensijā. Tas bija vissmagākais mirklis – vairs nebūt skolotājai. Bērni, vecāki un pedagogi pārgāja no vecās skolas uz jauno svinīgā gājienā, un es devu ceļamaizi katram, kurš iznāca no skolas. Tas bija skumji, jo viss sāka palikt tukšs un kluss. Zināju, ka vecās skolas vietā vairs nekā nebūs, un kādu laiku pat izvairījos iet tai garām. Čonku skolai 2003.gadā tika atzīmēta 100 gadu jubileja un bija ļoti skaists pasākums vecās skolas dārzā. Varat iedomāties, ķieģeļus skolas būvniecībai veda vietējie zemnieki un vienas vasaras laikā paši to uzcēla! Tas ir pamatīgs mūris, un ēka bija patiešām izturīga.
- Vai mūsdienu skolēni ir citādāki?
- Jā, to, protams, var redzēt. Toreiz bērni bija zinoši un gribēja mācīties labprāt. Bērni vienmēr prasīja, ja kaut ko nesaprata, un no šī viedokļa toreiz bija vieglāk bērnus mācīt. Viņi cītīgi klausījās, klasēs bija vairāk uzmanības. Tagad bērni kļuvuši negantāki, bet tas ir tāds laikmets: dzīve iet uz priekšu un visi var brīvi izturēties, brīvi izteikties. Bērni šo iespēju izmanto. Arī pieaugušie, protams, rāda piemēru un tagad izsakās, par ko vien tīk un ko vien tīk.
- Vai jūtaties savā valstī novērtēta?
- Man ir labi, kā ir. Protams, valdība varētu pacensties strādāt vairāk, bet es no savas Latvijas nedomāju atteikties un netaisos arī nekur braukt. Arī mani bērni un mazbērni nekur nav aizbraukuši no Latvijas. Tā ir mīlestība pret vietu, kur dzīvojam. Es visu mūžu esmu dzīvojusi Ilzenē un te arī izmācījos un aizgāju pensijā. Kur tad vēl varētu iet? Zināt, tikai par ko man ir dusmas? Par to, ka tik daudz valsts naudas tiek iztērēts, šaujot gaisā uguņus. Kā nāk kāds pasākums, tā notiek uguņošana, bet dažam labam nav ko ēst! To naudu varētu izlietot lietderīgāk.
- Jūs aktīvi braucat ar velosipēdu.
- Jā, mans dēls ir velosportists Viesturs Kazainis. Es pati arī jau ilgus gadus braucu ar velosipēdu. Skolas gados man savu divriteni iedeva krustmāte. Sākumā varēju braukt tikai stāvus, jo sēdeklis bija augstu un to nevarēja dabūt zemāk. Visu mūžu esmu braukusi ar velosipēdu, bet tā aktīvāk to daru tikai pēdējā laikā. Tieši Viesturs mani mudina to darīt aktīvāk. Viņš mudina visus ģimenes locekļus iesaistīties braukšanā ar riteni. 2012.gadā, Viestura mudināta, piedalījos tradicionālajās velosacensībās “Līkloči papardēs” Ilzenē. Man nebija bail, bet mazliet nervoza tomēr biju. Braucu ar velosipēdu arī ziemā, ja ceļš ir sauss, bet divreiz esmu arī kritusi. Reiz mani bāra visi dakteri par to, ka vecam cilvēkam taču vairs nav jābrauc ar riteni un ir jāsargā kājas, bet es braucu tik un tā. Dažreiz kaimiņienei kaut ko vajadzēja, dažreiz pašai pie daktera - kad vien varēju, izvēlējos doties ar riteni. Daru to vēl aizvien.
- Vai ir viegli būt sportista mammai?
- Ne vienmēr. Zinu, ka Viesturs zina, ko dara, un viņš var to izdarīt. Viņš slēpo, skrien, brauc ar riteni. Viesturs pēc armijas sāka spēlēt hokeju. Vēlāk, kad viņš sāka braukt ar motociklu, tad gan bija bail. Pēc tam viņš pievērsās riteņbraukšanai un nu tai ir kā uzburts. Zinu, kad ir sacensības, jūtu līdzi. Ir gūtas arī traumas, bet ir arī bijuši labvēlīgi gadījumi. Viesturs jau ir tikpat pļāpīgs kā es. Reiz ceļā viņam pārplīsa riepa un tā nu sanāca, ka tur bijis arī igaunis, kurš vienmēr ir Viestura konkurents, un viņam līdzi bijis draugs, kuram bijuši visi instrumenti, lai salabotu riepu. Viesturs taujāja pēc palīdzības, bet šī igauņa draugs teicis, ka kāda gan tur līmēšana, lai ņem viņa riteni un brauc. Tā nu Viesturs turpināja sacensības ar konkurenta drauga riteni un pie tam vēl iekļuva trešajā vietā! Igaunis tika 1.vietā.
- Kā vēl uzturat sevi formā?
- Galvenais ir sports, un ir pašam pār sevi jāvalda. Ir arī jāzina savs ķermenis un, ejot pie ārsta, ir jāzina, kas tieši sāp, ir velkošas vai durošas sāpes. Es visiem iesaku kustēties. Ja cilvēks vairs nevar pabraukt ar riteni, tad iesaku nūjot. Pati nūjoju jau kādus septiņus gadus. Ja sāp mugura, tad ļoti veselīgi ir rāpot. Uzsien kaut ko mīkstu uz ceļiem un rāpo ap galdu. Ir cilvēki, kas saka, ka viņiem grūti kustēties un sāp kājas un mugura, taču es iedrošinu tomēr kustēties kaut vai mazu gabaliņu. Daudziem ir savi dārzi, un cilvēki saka, ka jau tur pietiek fiziskās slodzes, taču dārzā pārsvarā ir tupēšana. Vecākiem cilvēkiem apkaļķojas asinsvadi un kājās tik labi neriņķo asinis, tieši tāpēc ir jāstaigā vai jābrauc ar riteni, lai tās kājas kustas. Rudens pusē biju pie daktera un man teica, ka obligāti jānāk pagulēt vienu nedēļu slimnīcā, bet es teicu, ka nevaru, jo man ir sava saime, arī puķes un nevaru to atstāt. Ārstējos gan ambulatori to nedēļu, lai tomēr neatstātu savas mājas, bet dakteris saka, ka pavasarī vajadzēs nākt uz slimnīcu divas nedēļas. Es tikai saku, ka tad jau redzēs. Visiem gan iesaku laikus vērsties pie ārstiem, lai nesanāk tā, ka kaut kas tiek ielaists. Tas ir pats trakākais.
Ziemas tumšajos vakaros vecākiem cilvēkiem jau ir grūti, bet ir jāskatās televizors, jālasa, jāmin krustvārdu mīklas. Atmiņa ir jātrenē, jo tā uz vecumu zūd un tā ir jāasina.
- Kādu saredzat Ilzenes nākotni?
- Daudziem cilvēkiem dzīve te ir noenkurota. Te viņi ir dzīvojuši, viņiem te pieder zeme, māja, dārziņš. Nevaru teikt, ka no Ilzenes būtu aizbraukuši daudzi cilvēki, bet Ādams gan palicis pavisam tukšs. Dzīve Ilzenē rit klusi, bet mēs ar draudzenēm svinam svētkus. Kopīgi tiek atzīmētas vārdadienas un dzimšanas dienas. Aizejam pie vienas vai otras ciemos. Tie vecākie cilvēki jau turas kopā. ◆

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Skaidrīte Kazaine.
Dzimšanas gads, vieta: 1929.gada 20.novembris, Trapenes pagasts, Ādams.
Ģimene: atraitne, dēli Viesturs un Vitauts, četri mazbērni un viena mazmazmeita.
Izglītība: pedagoga izglītība Cēsu skolotāju institūtā.
Hobiji: sports, lasīšana un adīšana.

Komentāri 2

Santa Kazaine

Labdien!
Vizītkarte gan neprecīza:
precizēju: seši mazbērni un 2 mazmazmeitas.:)

Lepojos ar savu mamammu!:)

pirms 5 gadiem, 2014.11.28 13:32

Citu datumu laikraksti

  • Saņem apbalvojumu

    Saņem apbalvojumu  1

    Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika šonedēļ tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda...

  • Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne...

  • Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam 5

    Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

    Sena tautas gudrība vēsta, ka katram cilvēkam ir jāiestāda koks, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Turklāt tas nebūt nav jāsaprot burtiski. Svarīgi...

  • Zemessargs pēc būtības ir karavīrs 5

    Zemessargs pēc būtības ir karavīrs

    Otro mēnesi Zemessardzes 31. Aizsardzībai no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonam ir jauns komandieris – pulkvežleitnants Māris Simsons. Viņš...

  • Tā kāzas svin  Pededzē 2

    Tā kāzas svin Pededzē

    Pagājušās nedēļas nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem apskatīties Pededzei...

  • Skolo potenciālos karavīrus un  zemessargus

    Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

    Alūksnes novada vidusskolā jau trešo gadu īsteno valsts aizsardzības mācības profesionāli orientētu programmu 10. līdz 12.klašu skolēniem, ļaujot...

  • Ar dziesmu saviļņo publiku

    Ar dziesmu saviļņo publiku

    Noras Bumbieres Latvijas jauno vokālistu konkursa pusfinālā Mārupē Alūksnes mūzikas skolas audzēkņu Artūra Pūpola  un Deivida Miķelsona duets ieguva...

  • Koncertā izdziedās vienu dienu Apē

    Apes kultūras namā valsts svētku noskaņās 17.novembrī notiks koncerts „Ciemojoties Apē”. Koncerta režisore un vadītāja ir apeniete Ilva Karro,...

  • Šokolādes ābolkūka

    Šokolādes ābolkūka

    Vajadzēs: 75 g miltu, 50 g kakao pulvera, 2 tējkarotes cepamā pulvera, 150 g brūnā cukura, 2 tējkarotes vaniļas cukura, 100 g šokolādes...