Ceļš uz aicinājumu bija pakāpenisks

Ceļš uz priestera amatu bija pakāpenisks.

Ceļš uz priestera amatu bija pakāpenisks. Kad mana mamma bija mātes cerībās, vecāki nolēma: ja piedzims dēls, tad lūgs Dievam, lai tas kļūst par priesteri.
Mani vecāki ir ļoti ticīgi cilvēki, regulāri nāca uz baznīcu ne tikai svētkos, bet arī svētdienās un darbdienās. No rīta un vakaros mājās notika kopīgas lūgšanas. Jau bērnībā uz jautājumu: "Vai būsi priesteris?" atbildēju: "Jā, protams, ka būšu!" Kad mācījos skolā, sāka patikt meitenes. Domāju, ka nekad nevarēšu atteikties no ģimenes, sievas un bērniem.
13 gadu vecumā zaudēju tēvu. Divas māsas jau bija precējušās, palikām trijatā - brālis, māsa un es.
Iestājos tehnikumā, mācījos par automobiļu tehniķi - mehāniķi. Vilināja dažādas iespējas. Tobrīd nevarēju teikt, ka mans aicinājums bija ģimene. Es nesapratu, ko man paredzējis Dievs.
Profesiju izvēlēties ir viegli, bet gribēju saklausīt aicinājumu. Baznīcai tie ir divi: ģimene vai klosteris (kļūšana par priesteri). Kalpot Dievam var abos veidos. Nolēmu - izmācīšos, tad arī redzēs.
18 gadu vecumā es studēju valsts tehnikuma 4.kursā un gatavojos saņemt diplomu. Vēlējos pārmaiņas. Biju domājis kļūt par ārstu, iestāties filologos, būt tulks vai pat virsnieks.
Aktīvi sportoju
Esmu apguvis daudzus sporta veidus, sevišķi cīņas - boksu, kikboksu, džudo, karatē, sambo; spēlējis hokeju, futbolu, volejbolu un basketbolu. Patika arī zemūdens peldēšana - nopirku hidrotērpu. Dzīvoju pie jūras un nodarbojos arī ar vindsērfingu.
19 gadu vecumā biju atvērts visiem piedāvājumiem. Pirms tehnikuma beigšanas kopā ar labāko draugu (arī viņu maijā iesvētīs par priesteri) aizgājām uz baznīcu, uz misi. Autobusā ceļā no Kauguriem uz Majoriem daudzi cilvēki jautāja, vai dodos uz garīgo semināru. Mises laikā visu pārdomāju. Tieši tad arī notika brīnums, un es sapratu, par ko es vēlos kļūt.
Nolēmu pamēģināt
Lēmumu pieņēmu maija beigās, man līdz septembrim bija trīs mēneši laika, lai to visu pārdomātu. Piedalījos nometnēs jauniešiem, kas izvēlējušies šo ceļu. Kaut tās apmeklēju regulāri, bija visai mazs priekšstats par priestera amatu. Domāju: "Varbūt esmu traks?" Sirds vēlējās, bet bija arī jāatsakās no pasaules labumiem. Māsa raudāja, teica: "Padomā, ko dari!"
No 100 jaunekļiem tikai 25 kļūst par priesteriem. Jāmācās ir seši gadi. Esmu pirmais katoļu priesteris no Jūrmalas, jo pirms tam mēs it kā bijām "parādā" baznīcai. Ja Dievs dos, tuvākajā laikā būs pieci katoļu priesteri no šīs pilsētas. Sākās ar eksāmeniem
Bija apmēram 50 studentu. Redzēju, ka neesmu vienīgais "trakais". Pēc nedēļas sapratu, ka esmu nokļuvis īstajā vietā. Visādi gāja. Divus gadus nostrādāju Rīgas seminārā, tad rektors no Beļģijas, kura tēvs ir latviešu leģionārs, nosūtīja mani uz Franciju. Tur ir pavisam cita mentalitāte, sveši cilvēki, laba skola. Šīs mācības nevar salīdzināt ar armiju, kur jāpavada tikai gads. Lai kļūtu par priesteri, sešus gadus jāmācās, pirmajā vietā jābūt garīgajai dzīvei, bieži jālūdzas, jāmāk sadzīvot ar citiem.
Šajā procesā katram ir klāt garīgais tēvs, kas vēro un pieskata. Reizi pusgadā ir eksāmeni. Apguvu dažādas valodas. Pēc sešiem gadiem bīskaps izsauc pie sevis profesorus un jautā, vai, viņaprāt, māceklis ir gatavs kļūt par priesteri. Tā ir balsošana. Ja atbilde ir pozitīva, tad bīskaps izsauc pie sevis un piedāvā, vai tu pats to vēlies. Viņš runā kā vīrietis ar vīrieti. Pēc tam ir jāraksta lūguma vēstule.
Es rakstīju divas lūguma vēstules - pirmo, lai kļūtu par diakonu (priesterības pirmā pakāpe), otro - lai kļūtu par pašu priesteri. Diakons piedalās izvadīšanā, drīkst laulāt un kristīt, bet daudz ko nevar darīt. Diakonijā kalpoju 50 dienas.
Iesvētīja par priesteri
1998.gada 8.novembrī tiku iesvētīts par priesteri. Strādāju Rīgā, Svētā Franciska baznīcā, gandrīz trīs gadus. Jāsaka, ka tur valdīja tāds kā konveijers. Sestdienās, svētdienās - kristības, laulības, svētās mises, grēksūdzes, bēres - katru darbdienu. Tas tādēļ, ka Rīgā ir daudz cilvēku. Braukājām pa slimnīcām un kapsētām. Kopumā izgāju deviņu gadu sagatavošanās ciklu. Baznīca pārbaudīja, vai esmu gatavs vadīt pats savu draudzi. No vēstures zināms, ka 16.gadsimtā no Rīgas un Vidzemes katoļi tika padzīti uz Latgali, tāpēc tā šobrīd tiek uzskatīta par "katoļu krātuvi". Tad, kad latgalieši brauc dzīvot uz citām vietām, tie nes katoļu ticību sev līdzi.
Tagad katoļu garīgie pakalpojumi ir arī alūksniešiem. Alūksnē man patīk un jāatzīst, ka bija vērts noiet šo deviņu gadu ilgo ceļu, lai nokļūtu šeit. Patlaban dzīvē ir periods, kad pārdomāju, caur ko esmu izgājis un kā sagatavotos nākamajai cīņai. Es apkalpoju draudzi un reizi mēnesī dodos pie karavīriem. Ejam ar baptistu mācītāju iepazīties ar jauniesauktajiem. Darbs nav grūts, bet nav arī tā, ka sēžu bez darba. Vienmēr atrodas, ko paveikt.
Saprotu jauniešus
Viņi bieži atnāk uz baznīcu paskatīties. Pagaidām man jauniešiem nav, ko piedāvāt, bet ceru, ka nākamgad ar pusaudžiem izveidosies lielāks kontakts, jo ar ģimnāzijas direktoru tiek apspriesta iespēja, ka es varētu pasniegt franču valodu interesentiem. Vajag piesaistīt, ieinteresēt. Pēdējā laikā nāk piecas 13 līdz 14 gadus vecas meitenes un dzied. Tā pamazām veidojas arī koris. Ir bērni un jaunieši, kas gatavojas svētajam sakramentam.
Dzīvosim kā gaismas bērni, jo Dievs mums ir dāvājis šo dzīvību!
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Andžejs Keziks.
Nodarbošanās: priesteris.
Dzimšanas diena: 12.augustā.
Vecums: 28 gadi.
Horoskops: Lauva.
Ģimene: neprecējies, trīs māsas un viens brālis, ir jaunākais ģimenē.
Mīļākā filma: "Titāniks".
Mīļākā grāmata: Bībele.
Mīļākā krāsa: melna.
Hobiji: sports un valodas.
Patīk: punktuāli cilvēki, skaistas lietas un ceļošana.
Nepatīk: kad cilvēki nekalpo patiesībai un krāpj citus.
Garšo: šokolāde un jūras veltes.
Moto: mīlēt un darīt labu!
Sapnis: nokļūt debesu valstībā.

Citu datumu laikraksti

  • Mēģināju sacensties ar sapņiem

    Es vakar gāju skrieties ar domām, sapņiem, ticību un cerībām...Es vakar gāju skrieties ar domām, sapņiem, ticību un cerībām... Šinī dīvainajā...

  • Māk viens otru papildināt

    Liene Paukšēna (Veikšāne) atzīst, ka ir saaugusi ar mūziku.Liene Paukšēna (Veikšāne) atzīst, ka ir saaugusi ar mūziku. Tā ir daļa no viņas dzīves,...

  • Biznesmeņi, kas komponē

    Jēkabpils grupai "Staburags" iznāca jauns albums "Čili-čača", kas raksturo radošā kolektīva patstāvību un stingrās prasības pret savu...

  • Lieldienās šūpojās un ripināja olas

    Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz cilvēku, kas šo dienu pavadīja telpās.Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz...

  • Afiša

    6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle.6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle. Ielūdz grupa "Vēja runa"...

  • Policija informē

    Vīrietis no Virešu pagasta informējis policiju, ka ir iekļūts viņa mājā un no tās nozagtas divas gleznas.Vīrietis no Virešu pagasta informējis...

  • Auns var sākt pārveidot māju

    AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt organizēsiet kādas pārrunas vai prezentāciju.AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten 22.00 Alūksnē, mūzikas klubā "Impērija" olu sitamos ritmus mixēs DJ "P-AUTS".Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten...

  • Kristus ir augšāmcēlies

    "Surrexit Dominus vere - Kristus patiešām augšāmcēlies" - kopš devītā gadsimta visi kristīgie, kas piedalās Lieldienu dievkalpojumā, no rīta...