Ceļš uz brīvību

1990.gada 4.maijā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti. Tajā dienā Rīgā pie parlamenta ēkas stāvēja tūkstošiem cilvēku, lai sekotu līdzi balsojumam. Pēc pozitīvā balsojuma deputāti tika sagaidīti ar gavilēm un ziediem. Līdz tam brīdim latvieši bija nogājuši garu un sarežģītu ceļu. Kas tolaik notika Alūksnē?

Atdzima latviešu tautas simbolika
Astoņdesmito gadu vidū līdz ar pārkārtojumiem un pārbūves sākumu Padomju Savienībā arī Latvijā aizvien vairāk sāka atdzimt nacionālās idejas, kas strauji pārauga tautas Atmodā. “Vēstures lappusēs šis laiks ierakstīts kā Dziesmotā revolūcija, un tas ir zīmīgs ar vairākiem saviļņojošiem, emocionāli spilgtiem un patriotisko jūtu piesātinātiem kulminācijas brīžiem, kas līdz “pārbūves” un “atklātības” reformai nebūtu iedomājami,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova. Trešās Atmodas laiks mainīja sabiedrības vairākuma uzskatus, nosverot tos par labu demokrātijai un rietumnieciskajām vērtībām. Neskatoties uz bailēm un neziņu par nākotni, latviešu tauta bija gatava spert drosmīgu soli pretī radikālām pārmaiņām. “Latvijā sāka darboties nacionāli virzītās organizācijas, atdzima latviešu tautas simbolika, folklora un Lāčplēša tēls, tika aktualizētas latviešu tautai nozīmīgas atceres dienas,” norāda vēsturniece un piebilst, ka ceļš līdz neatkarībai nebija viegls, tas prasīja arī upurus.

Tautas fronte - galvenais virzītājspēks
1988.gada jūnijā tika pieminēts fakts par Latvijas okupāciju un atklāti apspriests latviešu tautas dramatiskais stāvoklis, sekoja rezolūcijas pieņemšana, kas iezīmēja ceļu uz demokrātiju un kļuva par Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas ierosinātāju. “Arī Alūksnē tika izveidota Tautas frontes nodaļa, par kuras vadītāju Tautas frontes domē ievēlēja laikraksta “Oktobra Karogs” redaktora vietnieci Lidiju Glazkovu. Viņa bijusi gan LTF dibināšanas kongresa delegāte un domniece, gan arī koordinators LTF organizētajām Atmodas aktivitātēm, kurās piedalījās Alūksnes novada (tolaik - rajona) iedzīvotāji,” vēsturiskos faktus uzsver Z.Pavlova. Tautfrontiešu darbību un mērķus savulaik raksturojis LTF Alūksnes nodaļas pārstāvis Ilgvars Semanis: ”Mums Alūksnē bija diezgan labvēlīgi apstākļi Tautas frontes veidošanā. Alūksnē idejas iniciatore un visa veidotāja Tautas frontes atbalsta grupai bija Lidija Glazkova. (..) Mēs ar Lidiju tikām ievēlēti Tautas frontes 1.kongresā, Latvijas Tautas frontes pirmajā domē. Tuvojoties vēlēšanām, tās galvenais mērķis bija ievēlēt savus cilvēkus, tautfrontiešus, PSRS Augstākās Padomes, vēlāk pagastu jeb ciemu un LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās. Uzskatu, ka šo uzdevumu Tautas fronte izpildīja. (..) Lai gan Tautas frontes galvenais uzdevums bija iegūt neatkarību, svarīgi bija iegūt arī ekonomisko stabilitāti un sociālās garantijas.” Šāda informācija ir Alūksnes muzeja pētnieciskajos materiālos.

Karoga uzvilkšana Jaunās pils tornī
Viens no emocionālākajiem tautfrontiešu organizētajiem pasākumiem bija alūksnieša Pētera Zālīša ģimenes sagādātā Latvijas karoga uzvilkšana Alūksnes Jaunās pils tornī 1988.gada 11.novembrī. Par šī notikuma norisi vēsta Maijas Semjonovas publikācija “Cēsis, Alūksne un Rīga”: „Pasākums notika 11.novembrī - Lāčplēša dienā, darba dienas pusdienlaikā. Priecēja, ka bija sanākuši cilvēki ne tikai no pilsētas centra, bet arī darbinieki no Lauktehnikas, VEF ceha un citi. Atnākušie mītiņā ieklausījās Lidijas Glazkovas vārdos par mūsu nacionālo karavīru cīņām pret bermontiešiem, Alfreda Dāvida runātajā Jāņa Jaunsudrabiņa dzejolī “Kalējs Kalvis”, rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Ulda Ozola teiktajā. (..)Vīri atceras, ka Lāčplēša dienā, saules apmirdzētu, tautisko karogu pacēla tautfrontieši Valdis Silbaums, Ilgvars Semanis un Imants Geidāns.” Informāciju no Alūksnes muzeja pētnieciskajiem materiāliem sniedz krājuma glabātāja Ieva Bogdanova un piebilst, ka Alūksnes muzeja kolektīvs lepojas ar to, ka šis karogs ir uzticēts glabāšanā tieši Alūksnes muzejam.

Alūksnieši - aktīvi Baltijas ceļa dalībnieki
1989.gadā notika vairākas  LTF manifestācijas, kurās piedalījās tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, arī alūksnieši. Tā paša gada 23.augustā Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai vienotos kopīgā akcijā „Baltijas ceļš”. Par šī pasākuma norisi  un nozīmi mūsu novadā liecina Alūksnes muzejā pieejamās L.Glazkovas atmiņas: “Rajona nodaļa organizēja pilsētas uzņēmumu autobusu kolonu, kurā tika uzņemti arī tie pilsētnieki, kuriem nebija sava transporta. Uzņēmuma vadītājiem visā rajona teritorijā neradās vēlme liegt šim braucienam tautfrontiešu prasīto autobusu. Pilsētniekiem pievienojās arī no Malienas puses braucošie. (..) Alūksnieši bija ļoti aktīvi „Baltijas ceļa” dalībnieki. Cilvēku atbalsts bija neizsakāmi liels, piedalījās pat māmiņas ar maziem bērniem, daudzu acīs bija aizkustinājuma asaras.”.

Vēlēšanas un deklarācijas pieņemšana
Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas notika 1990.gada 18.martā. Tajās piedalījās 81,25% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, no tiem vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. “1990.gada 21.aprīlī „Daugavas” stadionā pēc LTF iniciatīvas un ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija atbalstu notika Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā tika pieņemts aicinājums Latvijas PSR Augstākajai Padomei un tautai darīt visu iespējamo, lai ar demokrātiskām un nevardarbīgām metodēm panāktu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu,” stāsta Z.Pavlova. Par nacionālās neatkarības deklarācijas projektu nobalsoja vairāk nekā 8000 sapulces dalībnieku. Tā rezultātā 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju.
Brīvība kā vērtība
Latvijas neatkarība netika izcīnīta vienas dienas laikā, tā bija emocionālu pārdzīvojumu un notikumu virkne. “Lai arī ar 1990.gada 4.maijā pieņemto deklarāciju bija noslēdzies viens nozīmīgs neatkarības atgūšanas posms, tas ievadīja nākamo - faktiskās neatkarības atjaunošanu, kas barikāžu laikā prasīja arī sāpīgus zaudējumus. Deklarācijas pieņemšana apliecināja, ka Latvijas neatkarības piekritēji atbalstīja nevardarbīgu brīvības atjaunošanu, tomēr bija gatavi spert drosmīgus soļus savas tautas nākotnes labā,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece.
Arī alūksnieši bija gatavi piedalīties visās tā brīža aktivitātēs, brīvības domu sirdī nesot kā augstāko vērtību. “Paldies viņiem par mūsu brīvo un neatkarīgo Latviju! Atskatoties uz Atmodas laika notikumiem, novēlu visiem brīvību novērtēt kā vērtību ik dienu, nevis vien tad, kad kāds to mums atņem,” visiem novēl Z.Pavlova.
— Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Atjaunos muižas parku

    Biedrība “Alsviķu pagasta attīstībai un labklājībai” ir uzsākusi projekta “Alsviķu muižas parka atdzimšana” īstenošanu, ko finansiāli atbalsta...

  • Lauksaimniecība kā dzīvesveids 4

    Lauksaimniecība kā dzīvesveids

    (Turpinās no 1.lappuses)Drosme, uzņēmība un strādīgums - šie trīs vārdi visspilgtāk raksturo divus lauksaimniekus no Alūksnes novada piemājas...

  • Miniatūrām  iedvesmu rod mūzikā

    Miniatūrām iedvesmu rod mūzikā

    Jaunā rakstniece Elīna Gabrāne (26 gadi), kuras dzimtā vieta ir Gaujiena, izdevusi savu otro grāmatu – dzejprozas krājumu “Mūzikas lādīte”, veltot...

  • Svinēs svētkus un pasniegs apbalvojumus

    Svinēs svētkus un pasniegs apbalvojumus

    Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Alūksnes pilsētā svētku pasākumi notiks gan 3. un 4.maijā.“Valsts svētku svinības sāksim 3.maija...

  • Alūksnē - koru skate

    Svētdien, 22. aprīlī, pulksten 12.00 Alūksnes Kultūras centrā notiks Alūksnes, Gulbenes, Balvu koru apriņķa skate.“Ikviens kora mūzikas mīļotājs...

  • Visiem vietas nepietiek

    Visiem vietas nepietiek  2

    „Jūsu bērnam šobrīd vietas bērnudārzā nav, jāgaida rindā” – tie ir vārdi, kurus, tuvojoties vecumam, kad bērnam vajadzētu uzsākt gaitas pirmsskolas...

  • Drosmīgi un atklāti par TO

    Latviešu bestsellers – tādu apzīmējumu izpelnījies pagājušajā gadā izdotais romāns „Saplēstās mežģīnes”, kura autore ir Karīna Račko. Tas bija viņas...

  • Aizvada otro sabraukumu

    Kārtējās spēles aizvadītas Apes novada čempionātā florbolā. “Gaujiena”, kuras spēlētāju sastāvs ir viens no jaunākajiem čempionātā, pēcspēles...

  • Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās džudo sacensībās Saldū – 9.Starptautiskajā džudo turnīrā...