Cenai jābūt tādai, lai pat akls redz

Ar gaišu smaidu, spridzīgām acīm, valodīgu - tādu es iepazinu pārdevēju Ņinu Pāringu. Viņa strādā kioskā Alūksnes tirgū, kuru rudenī paplašināja.

Ar gaišu smaidu, spridzīgām acīm, valodīgu - tādu es iepazinu pārdevēju Ņinu Pāringu. Viņa strādā kioskā Alūksnes tirgū, kuru rudenī paplašināja.
Par pārdevēju viņa strādā kopš 1965.gada, kad absolvēja tirdzniecības skolu. Šajā profesijā strādājusi arī viņas māte. Ņinas pirmā darbavieta bija veikals Kalna - Pededzē, vēlāk - Alūksnē.
"Ar saimnieku ļoti laimējās. Nekur mana gadagājuma cilvēkus negrib ņemt darbā," spriež Ņina.
Viņa dzimusi Liepājā, trīs bērnu ģimenē. Tur nodzīvojusi līdz deviņu gadu vecumam. Tēvu - Mihailu Salkazanovu - pārcēla darbā uz bijušo kolhozu "Zvezda" par kolhoza priekšsēdētāju. Turpmākie gadi Ņinai pagāja Alūksnes pusē.
"Mana mammīte ir alūksniete. Tēvs dzimis Osetijā, viņš bija lidotājs, ļoti cienījams cilvēks. Staļina laikā neatļāva turpināt darbu, jo brālis dzīvoja Amerikā, tāpēc viņš sāka strādāt Liepājā linoleja rūpnīcā. Tur apprecējās ar manu mammu. Papum pūrā bija trīs dēli no pirmās sievas - mani pusbrālīši. Liepājā dzīvojām, kamēr tēvu pārcēla uz šejieni darbā par priekšsēdētāju. Skolā gāju Pededzē, vēlāk Alūksnē," atceras Ņina.
Ar ziedu kurpēm kājās viņa iebrida jaunības pļavā. Tur satika savu iecerēto puisi Mārtiņu. Tieši Jāņu dienā abi mija gredzenus. Piedzimis dēls, skolā sācis iet Mārkalnē, taču grūti bijis izbraukāt, tāpēc Ņina ar vīru nolēmuši pārnākt dzīvot uz Alūksni. Saskaņā pagājuši septiņpadsmit gadi, tad laime pēkšņi pagriezusi muguru. Melnā māte neilgā laikā savā valstībā paņēmusi trīs vistuvākos cilvēkus.
"1977.gadā nomira vecākais dēls Andris. Pēc pieciem mēnešiem mūžībā aizgāja paps, pēc pāris gadiem bojā aizgāja vīrs. Palika dēls Igors. Visam vajadzēja tikt pāri. Pēc četriem gadiem, tieši manā dzimšanas dienā, apprecējos otrreiz, arī ar Mārtiņu. Uzvārdu nemainīju. Kopā nodzīvoti jau divdesmit gadi," samierinājusies ar bijušo, stāsta Ņina un piebilst, ka saikne ar pirmo vīra māti neesot pārtrūkusi. Ņinai pašai ir divi mazbērni. Mazdēls Ervīns mācās 9.klasē, mazmeita Eva - 3.klasē. Tēva dzimtenē Ņina ciemojusies reizes trīs.
"Uz Ziemeļosetiju mani aizveda septiņu gadu vecumā. Otro reizi ar pirmo vīru un dēliņu aizbraucām ar mašīnu. Toreiz dzīvs bija papa brālis. Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi. Trešajā reizē braucu jau ar šo Mārtiņu un dēlu Igoru, arī toreiz vai uz rokām nēsāja," atminas Ņina. Viņa stāsta, ka savā laikā esot samērā daudz braukusi ekskursijās, taču dzimtajā Liepājā nokļuvusi tikai pēc 48 gadiem, tas noticis pagājušajos Ziemassvētkos. Šo negaidīto pārsteigumu uzdāvinājis viņas dēls kopā ar vedeklu un Ņinas brālis Pēteris Salkazanovs, kurš dzīvo Jelgavā.
"Bijām aizbraukuši pie viņa ciemos. Pirmo dienu visa ģimene pabijām kopā. Otrā dienā mani uzaicināja pavizināties pa pilsētu. Braucām, braucām, es jautāju: "Pēter, kur tu mani vedīsi, vai tiešām uz Liepāju?" Tā arī bija. Tur lija lietus, bet man - prieka asaras. Manējie bija laimīgi, ka izdevies mani pārsteigt. Iegāju bijušajā dzīvoklī, mums bija piecas istabas. Tagad tur ierīkots veikals. Drīz būs jauni Ziemassvētki, bet es aizvien esmu šī neaprakstāmā pārsteiguma varā," pārdzīvojumā dalās Ņina.
Viņa spriež, ka jaunie pārdevēji savā darbā ir paviršāki. "Visvairāk pārsteidz tas, ka tagad cenas pat ar brillēm grūti saskatīt. Man savā laikā mācīja, ka cenai jābūt tādai, ka pat akls var redzēt".
Pircēji mainās, katram savas vajadzības. Ņ.Pāringa visus laipni apkalpo, skaidrā, noteiktā balsī pateicas par pirkumu, viņas acis pielīst ar saulainu mirdzumu.

Citu datumu laikraksti

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...