Cer rast atspērienu bioloģiskajā saimniecībā

Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecība "Mauriņi" saņēmusi sertifikātu, kas apliecina atbilstību bioloģiskai saimniekošanai.

Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecība "Mauriņi" saņēmusi sertifikātu, kas apliecina atbilstību bioloģiskai saimniekošanai. Tā ietver augkopību bez ķimikālijām un lopkopību bez rūpnieciski ražotas barības un piena ieguves.
"Tā ir dabīga saimniekošana. Seminārā Gulbenes rajona zemniece Inta Serģe iepazīstināja ar bioloģiskās lauksaimniecības pieredzi. Pamazām uzzināju, kādi ir noteikumi un prasības. Izlēmu mēģināt un domāju, ka nebūšu vīlusies," secina zemniece Gunita Virka.
"Mauriņiem" ir 45 hektāri zemes, no tiem lauksaimniecībā izmanto 17. Augsne nav auglīga, tāpēc daļu apmežos. G.Virka nomā arī platības no kaimiņiem, kas zemi neizmanto. "Neko nesēju un neaudzēju, vienīgi kartupeļus lopbarībai un ģimenes galdam. Pārējā platībā pļauj zāli sienam un skābsienam, gana lopus," skaidro zemniece.
Govis "slauc" teļi
Pašlaik saimniecībā ir četras zīdītājgovis, grūsna tele un pieci jaunlopi. Govis neslauc, bet teļi izzīž pienu. Divus iepriekšējos gadus G.Virka daļēji slauca, bet tagad to vairs nedara. Tā jaunlopi izaug ātrāk un ir veselīgi. Turklāt to audzēšanā nav tik daudz darba. Teļu skaitu zemniece pamazām palielinās. "Parasti govij ir viens teļš, bet labām piena devējām var būt divi un pat trīs zīdāmie," viņa domā. Tagad katrai ir pa vienam teļam, ko drīz atšķirs, jo tie jau ir lieli un drukni. G.Virka ir mākslīgā apsēklotāja, un audzē gaļas šķirņu krustojuma jaunlopus. Tie ir dzimuši govīm, arī iepirkti. "Krustotie jaunlopi ātrāk aug," viņa secina.
"Bioloģiskajā saimniecībā var būt zīdītājgovis, cūkas un putni. Vienīgi par trušiem nekas nav teikts, bet "Mauriņos" ir arī tie. Ceru saņemt subsīdijas," stāsta zemniece. Taču ir šaubas, vai izdosies realizēt bioloģiski ražotu produkciju par dārgāku cenu. Pagaidām G.Virka pārdod sivēnus un liellopus tāpat kā citi. "Iespējams, ka cilvēkiem radīsies interese par dabīgiem produktiem, jo tie ir veselīgi. Ja neizmanto ķimikālijas barībai, tad arī gaļa ir labāka," uzskata G.Virka.
Ne tikai trušu gaļa ir veselīga
Paredzams, ka Cēsu rajona Zaubes pagastā būs kautuve, kur pieņems bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus lopus. Tas nozīmē, ka pavasarī par jaunlopu gaļas kilogramu varēs saņemt apmēram latu, bet tagad pārdod gandrīz uz pusi lētāk. G.Virka cer, ka varbūt arī trušu gaļu varēs realizēt kā bioloģiskās saimniecības produkciju. Tie ir krustoti ar "Flandru", kas ir lieli, bet kārni. Tagad izmanto "Vīnes zilos" un Jaunzēlandes baltos trušus. "Trušu bērni ir apaļāki un arī lielo dzīvnieku kautķermenis ir pamatīgs. Var pārdot jau pēc četriem mēnešiem, jo svars pārsniedz kilogramu. Tā ir labākā gaļa, ko likt uz pannas vai iesma," vērtē zemniece.
"Mauriņu" trušus var nobaudīt Alūksnes 15.ceļu pārvaldes ēdnīcā, bet lielāko daļu pārdod Rīgas klientiem, kas maksā vairāk nekā divus latus par kilogramu truša gaļas. Ziemassvētkos daudzi vēlas tā cepeti. Mēnesī realizē apmēram 20 trušu. G.Virka rēķina, ka gadā vajadzētu pārdot arī 10 līdz 12 jaunlopu, lai būtu minimāls līdzekļu apgrozījums.
Barībai ir jābūt dabīgai
Bioloģiskā lauksaimniecībā lopiem tikai 20 procentu barības var būt tāda, kas nav audzēta dabīgi. G.Virka vēlas sadarboties ar Ziemeru pagasta zemnieku saimniecības "Polieši" īpašnieku Arvi Pavloviču, kam arī ir bioloģiska lauksaimnieciskā ražošana. Ja viņš audzēs ekoloģiski tīrus graudus, tad tos varēs barot "Mauriņu" lopiem, trušu un sivēnmātēm. "Skujas un zarus dodu, cik spēj apēst. Govis iet ārā un pašas tās atrod.
Drīz būs gatava nojume, kur lopi uzturēsies visu gadu. Divus gadus jau jaunlopi bija ārā arī ziemā, un nekas viņiem nekaiš. No rīta pieceļas apsarmojuši un uzdanco," saimniece atzīst. Kūtī paliks mazie teliņi un govis, kas drīz atnesīsies.
Ziemassvētkos ēdīs cūkas šņukuru
G.Virkai no bērnības patīk cūkas. Dzīvojot pie vecmāmiņas, viņa rotaļājoties gatavoja "cūkām" barību. Māte atzīst, ka to audzēšana viņai padodas. "Mauriņos" ir divas sivēnmātes, un to sivēnus tirgū vienmēr izpērk. Ir arī divas jaunās cūkas. Zemniece mākslīgai apsēklošanai izvēlas labus "Landrasa" šķirnes kuiļus. "Metienā ir bijuši 16 līdz 18 sivēnu, bet tas ir par daudz. Labāk lai ir 12 līdz 13, bet gadās arī mazāk," saka zemniece. Viņa zina, kad sākas meklēšanās un prot apsēklot īstajā brīdi. Taču, iespējams, ka citi, kam "Mauriņi" izpilda pakalpojumu, ne vienmēr ir apmierināti ar rezultātu. "Ja saimnieki pazīst savus lopus un prot noteikt sēklošanas laiku, tad pietiek ar vienu reizi. Tomēr ne vienmēr var iestāstīt, ka vajag pavērot cūku vai govi," skaidro G.Virka.
Viņa atzīst, ka aitas gaļa ir lētākā. Jērs ēd mātes pienu un pēc tam zāli vai sienu. Tāpēc ģimenes pārtikai audzē aitas. Tās ganās kopā ar govīm, un lopi brīvi staigā pa meža norām. Sertifikācijas komisija norādīja, ka cūkām jāiekārto pastaigu aploks. Zemniece bažījās, vai tāds nebūs vajadzīgs arī trušiem. Saimniecībā trūkst gaiļa dziesmas. Vistas aiznesa lapsa, bet vajadzēs gādāt no jauna, jo truši ēdot izkaisa graudus. Tad būs, kas tos uzlasa.
Zirgs ir vienīgā "tehnika"
"Lai veiksmīgi saimniekotu, ir vajadzīga tehnika. Vismaz mazais traktors, ar ko pļaut. Bet tagad par visiem pakalpojumiem ir dārgi jāmaksā," secina G.Virka. Viņa ir sarūgtināta, ka nevar saņemt dokumentu no tiem, kas pļauj vai veic citu darbu. Tāpēc izmaksas nevar ietvert grāmatvedības izdevumos. Viņa pati kārto saimniecības grāmatvedību. Ja būtu vairāk laika, tad zemniecei tā neliktos tāds bubulis kā daudziem. "Šis saimniecībai ir pārejas gads, un tad "Mauriņi" varēs pretendēt uz subsīdijām. Tāpēc grāmatvedība ir nepieciešama. Tiesa, sertifikācija būs arī nākamgad, un nezinu, kā tad vērtēs manu bioloģisko saimniecību," atzīst G.Virka.
Viņa cer, ka izdosies atsperties un 2002.gads būs veiksmīgāks nekā divi iepriekšējie. Ir jāpalielina lopu skaits. Jāpanāk, lai zīdītājgovis un jaunlopi paši vairāk par sevi rūpējas, ēdot mežā un laukā, nevis barību, ko tiem pienes. "Tad ar to pašu darbu varēs iegūt vairāk. Turklāt pienest barību novietnē, kas savienots ar pastaigu aploku, būs vieglāk. Dzirdināmā sile būs apsildāma. Domāju, ka jaunajā gadā katrai govij būs vismaz divi teļi. Bet tas, protams, ir atkarīgs no tā, vai būs pietiekami daudz līdzekļu," prognozē zemniece.

Citu datumu laikraksti

  • Svētku pārsteigums

    Aknu pastēte kā svētku torte.Aknu pastēte kā svētku torte Tuvojoties Ziemassvētkiem, saimnieces arvien biežāk domā, ko celt svētku galdā. Alūksnes...

  • Aicina apmeklēt pasākumus

    Teātri. 15.decembrī pulksten 17.00 Sarkaņu pagasta "Kalnagravās" - Ziemassvētku ieskaņa.Teātri 15.decembrī pulksten 17.00 Sarkaņu pagasta...

  • Pārskata ES vīriešu standartus...

    Mobilais telefons esot vienīgā manta, ar kuru vīrieši mērās, kuram ir mazāks...Mobilais telefons esot vienīgā manta, ar kuru vīrieši mērās, kuram ir...

  • Necieš netaisnību

    Apes pilsētas ar lauku teritoriju sociālo lietu komitejas locekle Ilze Sproģe smej, ka pēdējā pusgada laikā ir kļuvusi par Apes detektīvu, kas ķer...

  • Bērnudārzā gaida Ziemassvētku vecīti

    Apes pirmsskolas izglītības iestādē "Vāverīte" valda svētku noskaņojums, ko rada audzēkņu gatavotie Ziemassvētku rotājumi.Apes pirmsskolas izglītības...

  • Saimniecībā ir vairāk nekā pussimts govju

    Apes pilsētā ar lauku teritoriju sešus gadus vectēva mājās "Zīļi" saimnieko Inta un Aigars Bremzes, kas pievērsušies piena lopkopībai.Apes pilsētā ar...

  • Īsziņas

    Atpūtīsies darbinieki. Liepnas pagastā 29.decembrī būs pasākums pagasta iestāžu darbiniekiem.Atpūtīsies darbinieki Liepnas pagastā 29.decembrī būs...

  • Siera bumbiņu recepti tur noslēpumā

    Zemnieku saimniecībā "Līvi" Madonas rajona Mārcienas pagastā šobrīd ir klusais periods, jo kazu ganāmpulks gaida ikgadējo papildinājumu.Zemnieku...

  • Ar prātu pret paģirām

    Žurnālā „Veselība" decembrī lasiet: aktrise un robinsone Anna Šteina stāsta par badu un izdzīvošanu uz vientuļas salas.Žurnālā „Veselība" decembrī...