Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cerības sagaidīt kvalitatīvu preci

Latvijā patērētāju tiesību aizsardzībai 1998. gadā Ministru kabinets uz Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra bāzes izveidoja Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Latvijā patērētāju tiesību aizsardzībai 1998. gadā Ministru kabinets uz Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra bāzes izveidoja Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Tā ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Pašreiz centrs īsteno patērētāju tiesību aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, informē patērētājus un palīdz risināt radušos konfliktus. Tas koordinē arī patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju sadarbību. Lai noskaidrotu, kas patērētāju tiesību aizsardzībā varētu mainīties līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tikāmies ar PTAC direktora vietnieci Māru Jēgeri.
Kā vērtējat spēkā esošo Patērētāju tiesību aizsardzības likumu?
Pašlaik likumā un arī saskaņā ar to izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir iestrādātas ļoti daudzas ES direktīvu un citu regulējošo dokumentu prasības, kas tieši saistītas ar patērētāju tiesībām. Tas nozīmē, ka mūsu valsts normatīvos aktus var vērtēt vismaz kā 90% atbilstošus pašreizējai ES likumdošanai patērētāju tiesību aizsardzībā. Tā kā par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīga ir Ekonomikas ministrija, tās pienākums ir sekot līdzi atbilstošām izmaiņām ES likumdošanā. Patiesībā simtprocentīgu atbilstību nevar panākt, jo ikvienā jomā, arī patērētāju aizsardzībā, ES likumdošana nepārtraukti attīstās, tāpēc katrai dalībvalstij (arī kandidātvalstij) likumdošanas izmaiņām jāseko līdzi.
Cik aktīvas ir patērētāju tiesību aizsardzības iestādes ES dalībvalstīs un kā tās ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu, domājot par patērētāju interesēm?
Protams, aktivitātes mērījumu rezultāti nav mūsu rīcībā, tomēr varu teikt, ka ES dalībvalstu atbilstošās institūcijas saņem daudz lielāku valsts finansiālu atbalstu, līdz ar to tajās ir piesaistīts daudz plašāks atbilstošu speciālistu loks. Domāju, ka pēc šā rādītāja varam vērtēt to aktivitāti ar lielāku intensitāti.
Gribu uzsvērt, ka ES Latvijai kā kandidātvalstij prasa piešķirt sabiedrisko patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām valsts finansējumu. Diemžēl līdz šim brīdim prasība nav tikusi izpildīta, un patērētāju interešu aizsardzības asociācija nesaņem nekādu valsts finansējumu. Līdz ar to varam spriest par mūsu organizāciju aktivitātes līmeni. Sabiedriskajām organizācijām, piemēram, pagaidām nav iespējams veikt dažādus salīdzinošos testus, kā arī apmainīties ar to rezultātiem ar citām valstīm. Tas nozīmē, ka mums joprojām ir daudz grūtāk stāties pretī biznesa pārstāvju viedoklim gadījumos, kad viņu intereses tiek lobētas. Tikai argumentēti aizstāvot savu viedokli, ir iespēja panākt tiesību ievērošanu.
Attieksmi pret patērētāju tiesībām es gan nevarētu nosaukt kā pilnībā ignorējošu, jo PTAC finansēšanai līdzekļi atrasti, kaut gan valsts vajadzības ir milzīgas. Tomēr, ja tirgus uzraudzībai papildu līdzekļus neizdosies atrast, var sekot Eiropas Komisijas sankcijas. PTAC uzdevums ir nepārtraukti atgādināt par papildu finansējuma nepieciešamību, bet Ekonomikas ministrijas pienākums ir brīdināt valdību par ES politikas izmaiņām patērētāju tiesību aizsardzībā, kā arī sekām, kas var draudēt, ja tās neņems vērā.
Cik daudz cilvēku Latvijā nodarbināti patērētāju tiesību aizsardzībā?
Patlaban strādā Rīgas centrālā iestāde un arī septiņi reģionālie sektori. Palūkojoties uz tabulām, dažs lasītājs varētu nodomāt, ka galvenā vieta, kur nodarbojas ar tiesību aizsardzību, ir galvaspilsēta. Skaitļi neatspoguļo patieso situāciju, bet tikai to, ka daudzas sūdzības no reģioniem tiek iesniegtas Rīgā. Bieži vien tieši reģionālo sektoru trūkums ir iemesls, kāpēc ar sūdzībām par neapmierinošu pakalpojumu vai preci PTAC vēršas tik maz iedzīvotāju. Uzskatu, ka sektori jāatver visos rajonos. Mēs arī 2003. gada budžetā bijām paredzējuši finansējumu trīs jaunu sektoru atvēršanai, tomēr līdz šim to neesam saņēmuši.
Patlaban PTAC strādā 51 darbinieks. Tirgus uzraudzībā centrālajā iestādē strādā deviņi inspektori, bet tirgu pārējā valstī uzrauga iepriekš minētie reģionālie sektori, katrā no tiem pa diviem darbiniekiem. Ņemot vērā plašo pārbaudāmo preču klāstu, inspektoru skaitam centrālajā iestādē jābūt vismaz dubultam, un normāli būtu, ja darbinieku skaits katrā reģionālajā sektorā būtu vismaz pieci.
Vai paredzamas izmaiņas Latvijas likumdošanā patērētāju tiesību aizsardzībā pēc pievienošanās ES?
Jau teicu, ka Latvijas likumdošana ir veidota atbilstoši direktīvu prasībām, tādēļ krasas izmaiņas nav gaidāmas. Bet ir zināms, ka atbilstoši patērētāju tiesību aizsardzības politikai ES līdz 2006. gadam būs papildinājumi pašreizējās direktīvās. Piemēram, tāpat būs jāmaina likumi par patērētāju kreditēšanu, kas nosaka preču drošumu. Varētu arī sagaidīt, ka pēc daudz aktīvāka ES spiediena sagaidāms lielāks Latvijas valsts atbalsts.
Vai ES tiek aizsargātas patērētāju tiesības pret negodīgu vai maldinošu reklāmu?
Daudzas prasības jau pārņemtas un iestrādātas likumos par reklāmu, arī par maldinošas reklāmas novēršanu. Tomēr iespējams, būs nepieciešami grozījumi, jo pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija pieņēma jaunus noteikumus, kas ES dalībvalstīs aizliedz uz pārtikas produktiem izmantot tādu marķējumu, kurš satur maldinošu informāciju. Tajā būs aizliegts izmantot, piemēram, nepamatotus apgalvojumus, ka attiecīgā pārtikas produkta lietošana veicina liekā svara zaudēšanu vai palīdz organismam cīnīties ar stresu.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi.3. Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi. Visur viens un tas pats - vardes, puķes, zivis, nokrišņi. - Es...

  • Polijas pilsētas - tuvas, bet svešas

    Polija nav ekskursantu un tūristu iecienītākajos atpūtas braucienu maršrutos. Parasti tie traucas šai valstij cauri uz Slovākiju ar Augstajiem...

  • Zemnieku zupa

    Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti, 1 vidējs gurķis, 80 grami zemnieku gaļas.Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti,...

  • Policija informē

    Malienas pagastā 21.jūlijā kūts bēniņos aizdegās salmi -viens kvadrātmetrs. Policija noskaidroja, ka notikušajā vainojamas bērnu rotaļas.Malienas...

  • Motosportisti gatavojas Latvijas čempionāta noslēgumam

    Motokluba "Ape" sportisti gatavojas Latvijas čempionāta izšķirošajām sacīkstēm, kas notiks šīs nedēļas nogalē - 26. un 27. jūlijā Limbažos, Lielezera...

  • Uzvar minifutbola čempionātā

    Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta ceturto kārtu veiksmīgi aizvadījusi Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komanda, kas Viļakā...

  • Nākotnes nauda jeb Dalība 2.pensiju līmenī

    Lai gan masu medijos ir bijis šķietami daudz informācijas par dalību 2.pensiju līmenī, ir cilvēki, kas nav tai pievērsuši uzmanību, it kā tas viņus...

  • Aicina uz teātra svētkiem Dikļos

    Uz kārtējo "teātrinieku" kopā sanākšanu 9.augustā aicina Dikļu pagasts Valmieras rajonā.Uz kārtējo "teātrinieku" kopā sanākšanu 9.augustā aicina...

  • Vārds un tā īpašnieks ietekmē viens otru

    Numeroloģija kā mācība ir ārkārtīgi sena.Numeroloģija kā mācība ir ārkārtīgi sena. Ar tās palīdzību iespējams noteikt cilvēkam piemērotāko profesiju,...