Ciešanu skolā sirds kļūst redzīga

“Ir skolas, augstskolas un dziļskolas, bet tikai retie absolvē tās, kur kvalifikāciju nedod diploms, bet ciešanas,” raksta dzejniece Inese Baltpurviņa par Alūksnes sabiedriskās organizācijas “Saulstariņi” vadītāju Māru Podkalni.

"Ir skolas, augstskolas un dziļskolas, bet tikai retie absolvē tās, kur kvalifikāciju nedod diploms, bet ciešanas," raksta dzejniece Inese Baltpurviņa par Alūksnes sabiedriskās organizācijas "Saulstariņi" vadītāju Māru Podkalni.
Māra saka paldies liktenim par pārbaudījumiem, jo tie viņai likuši kļūt labākai. "Esmu laimīga, protu saskatīt un dāvāt mīlestību. To esmu saņēmusi no vecākiem, kas man bija brīnišķīgi," atzīst sieviete. Lielākais pārbaudījums ir dēla Valtera slimība un ar to saistītie attīstības traucējumi. Gandrīz septiņus gadus viņa dzīvoja mājās, raudāja un nezināja, ko iesākt. Kad vajadzēja atrast Valteram skolu, M.Podkalne uzzināja, ka Alūksnes rajonā nav slimu bērnu, kam būtu vajadzīgas īpašas rūpes un uzmanība.
"Tas man bija kā punkts uz "i", jo pazinu citas mātes, kuru bērniem ir līdzīgas problēmas. Tikos ar viņām un izveidoju sabiedrisku organizāciju," stāsta Māra. Viņa saprata, ka neviens nepalīdzēs un būs maz iespēju attīstīt dēlu. Turklāt bija žēl noglabāt informāciju, ko meklēja dēlam. Tā noderējusi daudziem. Alūksnes rajonā ir 112 bērni ar īpašām vajadzībām. Trīs gados sabiedriskajā organizācijā iesaistījusies gandrīz puse.
Spēj palīdzēt ne tikai savam dēlam
"Šis cilvēks ir sirsnības un izpalīdzības iemiesojums. Māra daudzus gadus spēlēja uz klavierēm pavadījumu bērnu un pieaugušo tautisko deju kolektīviem, bet pašlaik ir bezdarbniece. Tas ir apbrīnojami, ka dzīves problēmās cilvēks spēj būt labs un strādāt citiem bez atlīdzības," raksta alūksniete Baiba Lazdiņa ieteikuma vēstulē "Latvijas lepnums".
M.Podkalne izstrādājusi un saņēmusi atbalstu pieciem projektiem. Divi ir noraidīti. Pirms dažām dienām iesniegts vēl viens projekts, bet par to autore pagaidām nevēlas stāstīt. Mārai idejas rodas semināros un dažādos pasākumos, kur viņa tiekas ar aktīviem cilvēkiem. Sadarbībā ar viņiem izstrādā projekta plānu, bet "melnais darbs" paliek uzņēmīgās sievietes ziņā. Protams, arī ieceru īstenošanas laikā mājas darbi un viss pārējais ir jāatliek. Projekta pasākumus gatavojot, ir negulētas naktis, lai katrs varētu kaut ko gūt prātam un sirdij. "Trīs gados ir mainījušies "Saulstariņa" dalībnieki un sabiedrības attieksme pret viņiem. Nevienam vairs neliekas neparasti, ka sarīkojumā dejo ar ratiņkrēslā sēdošajiem, ka viņus iesaista rotaļās," secina M.Podkalne.
Ir gribasspēks pārvarēt sevi
Bija laiks, kad Māra kautrējās atklāti parādīt jūtas un skaļi runāt par tām. Daudzi dzīvi uztver viegli un vienkārši, bet viņai tas neizdodas joprojām. Skolas gados meitenei bija izveidojies mazvērtības komplekss. "Ja cilvēks nevar brīvi izteikties, tad sevi nobremzē un nevar izpausties. Tagad esmu secinājusi, ka drīkstu stostīties, tāpēc spēju runāt sabiedrībā un sevi attīstīt," saka Māra. Līdz šai atziņai viņai bijis garš ceļš, bet ir izdevies tikt pāri sajūtai, ka nevar. Māte centās meitu neierobežot, ļāva iet uz ballēm. Tomēr vairāk ietekmēja skolasbiedru smiekli, kad viņa, atbildot uzdoto, stostījās. Vienmēr paticis dziedāt, turklāt dziedot valodas raustīšana nebija manāma. Mūzikas skolā apgūta klavieru spēle. Vakaros meitene kopā ar tēvu muzicēja.
Māra ir kristīta un no bērnības kopā ar vecākiem apmeklēja dievkalpojumus. Dievu lūdza arī mājās, bet klusi. Pēc baptistu draudzes dievkalpojuma apmeklējuma viņa secināja, ka ir vajadzīgs skaļi pateikt Dievam un citiem savas domas, jūtas un darbus. "Ir kāds augstāks spēks, kas mums liek tikties tieši ar tiem, nevis citiem cilvēkiem. Man vienmēr apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, jo vairāk es viņus novērtēju, jo vairāk sirsnības un atsaucības jūtu," atzīst M.Podkalne. Viņai liekas pats par sevi saprotams teikt visiem labus vārdus un palīdzēt apkārtējiem, cik vien ir Māras spēkos.
Ap sevi pulcē brīnišķīgus cilvēkus
Pirmā darbavieta bija Jaunalūksnes bērnudārzā "Pūcīte". Tur Māra pildīja audzinātājas, pēc tam - muzikālās audzinātājas pienākumus. Viņas kolēģi bijuši garīgi bagāti cilvēki, no tiem M.Podkalne daudz mācījusies. Protams, jaunajai meitenei bija stiķu un niķu pilna galva. Bērnudārza auklītes Dagnijas padomi spēja atturēt no nepārdomātas rīcības. "Bieži vien māti šādās situācijās neklausa. Labi, ja blakus ir cilvēki, kam var uzticēties," atzīst Māra. Jaunalūksnē ballē viņa sastapa vīru Vilni, ar viņu kopā nodzīvoti 25 gadi. Dzīvesbiedri zina, ka vienmēr var viens uz otru paļauties.
Vecāki Mārai iemācījuši darba tikumu. Ogošana, salātu un dārzeņu konservu gatavošana, prieks uzņemt ciemiņus mantots no mātes. Savukārt tēvs ietekmējis ar savu noteiktību un kārtības mīlestību. Mārai ziemai ir sagatavotas burkas un burciņas ar sēnēm, bietēm, papriku un ievārījumiem. Viņai patīk, ka katra lieta ir nolikta vietā. "Mamma ir mirusi, tēvs apprecējās otrreiz. Es ilgi nevarēju pieņemt to, tāpēc biju nejauka pret viņa sievu. Kad sapratu, ka esmu netaisna, lūdzu piedošanu abiem. Tagad jūtos atvieglota. Liekas, ka reizē ar piedošanu manī ieplūda gaisma," saka Māra.
Vēlas strādāt dienas centrā
M.Podkalnei ir sapnis izveidot Alūksnē dienas centru un strādāt tajā ar bērniem. Viņai nav šim darbam atbilstošas izglītības, tomēr būtu žēl, ja nerastos iespēja iesākto turpināt. "Man ļoti patīk darboties ar bērniem un esmu apliecinājusi, ka spēju to darīt," atzīst Māra. Varētu mēģināt iegūt augstāko izglītību, bet kur lai bezdarbniece tam rod naudu?
"Sarunā ar zviedru pašvaldības speciālistiem noskaidrojās, ka šajā valstī iniciatīvu un rūpes par bērniem ar īpašām vajadzībām uzņemas pašvaldība. Tā meklē sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām," stāsta Māra. Alūksnes pilsētas un rajona pašvaldība neliedz atbalstu "Saulstariņiem", tomēr organizācijas darbību nosaka pašu iniciatīva.

Citu datumu laikraksti

  • Ir radīti, lai būtu viens otram blakus

    Kas cilvēka dzīvē kļūst par galveno prioritāti, kad darba mūžs ir aiz muguras, bērni izauguši un radījuši iespēju priecāties par mazbērniem.Kas...

  • Turpinās konkurss “Veselā miesā vesels gars”

    Turpinot konkursu “Veselā miesā vesels gars”, ko rīko Alūksnes rajona tūrisma darbinieki sadarbībā ar vietējiem laikrakstiem, šodien publicējam...

  • Daļu zāļu kompensēs

    Ar šā gada 1.janvāri Veselības ministrija nolēmusi daļu līdz šim centralizēti iepērkamo onkoloģisko un hematoloģisko medikamentu (tos slimnieki...