Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Čigāni reti kad piedod pāridarījumus

Apeniete septiņdesmit divus gadus vecā Ausma Kleine pēc tautības ir čigāniete. Inteliģenta kundze, smalka un augumā sīka.

Apeniete septiņdesmit divus gadus vecā Ausma Kleine pēc tautības ir čigāniete. Inteliģenta kundze, smalka un augumā sīka. Viņas trauslā āriene neliecina, ka sieviete laidusi pasaulē un izaudzinājusi sešus dēlus,
ir vecmāmiņa 14 mazbērniem.
Ausmas dzīve bijusi skarba, daudzu grūtību un arī nepelnītu pāridarījumu pilna. Viņa dzimusi Gulbenē, bet visu mūžu nodzīvojusi Alūksnes rajonā. "Īstu čigānu dzīvi ar klaiņošanu pa mežiem, tirgiem un pasauli nemaz nezinu. Es nāku no tādu čigānu dzimtas, kas dzīvoja vienā vietā un īpaši neceļoja. Tāds bija arī mans vecaistēvs," laikrakstam stāsta Ausma Kleine.
Ausma piederot pie tās vecās čigānu paaudzes, kam nācies ievērot senas šīs tautības tradīcijas - agras laulības. Jau četrpadsmit gadu vecumā meitenēm vecāki sākuši nolūkot preciniekus. Tagad čigāni vairs tik jauni neprecoties. Ausma pie vīra izdota sešpadsmit gadu vecumā. "Biju ļoti jauna, bet toreiz bija tādi dumji čigānu likumi. Tad nebija ne ieskatīšanās, ne iepazīšanās, ne sarunāšanās. Vecāki sameklēja nākamo vīru un pateica, ka ar viņu būs jāprecas. Neprasīja, vai man viņš patīk vai ne. Bet vai tad mani šādā vecumā interesēja precības?" jautā Ausma. Kāzu naktī vecāki stāvējuši aiz jaunā pāra durvīm un no rīta gaidījuši pierādījumu tam, kas starp laulātājiem noticis naktī. "Vērtētājas bija tikai vecas sievas, bet pierādījumu vīrieši aplaistījuši ar šņabi," saka viņa. No sākuma ar vīru Osvaldu dzīvojuši viņas ģimenē, tad pie vīra vecākiem, bet pēc tam uzsākuši patstāvīgu dzīvi.
Ir jauktas laulības
Sieviete piebilst, ka neviens no viņas sešiem dēliem gan neesot tik agri precējies. "Ja man būtu bijusi meita, arī viņu nekad tik jaunu neizdotu pie vīra," spriež Ausma. Viņa stāsta, ka čigāniem neesot raksturīgas laulības tikai ar savas tautības pārstāvjiem. Šajā ziņā viņiem neesot stingru uzskatu. Arī pašas dēliem ir jauktas laulības. Divi dēli apprecējuši latvietes, bet trešais - baltkrievieti. Arī laulību šķiršana čigāniem esot tikpat ikdienišķa parādība kā citām tautībām.
"Saiet kopā, dzimst bērni. Tad atkal šķiras un saiet kopā citi. Nekas mums nav citādāks. Vienam dēlam pirmā sieva bija ukrainiete, bet viņa darīja pāri - krāpa vīru. Es mācīju dēlam, lai piedod sievai, bet viņš teica: "Nekad!"," atzīst viņa. Ar pirmo vīru Ausma nodzīvojusi astoņpadsmit gadus, bet viņam patikušas citas sievietes. "Ko tad es pēc tam varēju daudz vēlēties, palikusi viena ar pieciem bērniem?" jautā Ausma.
Dzīve nav bezrūpīga
Ausma vērtē, ka skaista un gaiša viņas pašas dzīvē bijis maz. Neesot bijis viegli izaudzināt tik daudz bērnu. Gadu starpība dēliem neesot liela. Piedzimuši arī dvīņi. Dēli viņu vienmēr klausījuši un to darot joprojām. Ja kādam klājoties sliktāk, tad brāļi cits citam palīdzot. Ģimenē viņa vienmēr bijusi ašāka un enerģiskāka, vienmēr pati mājas dzīvi vadījusi. Vēl joprojām, ja kādam no tuviniekiem uzreiz negriboties darbu paveikt, tad Ausma negaidot un darot pati.
"Vienās rūpēs dzīvoju. Vienmēr turēju govi, zirgu un sivēnus. Tagad veselības dēļ palikušas tikai vistas. Jaunie manā ģimenē uzskata, ka nav vērts citus mājlopus turēt," skaidro viņa. Ausma nepiekrīt sabiedrībā raksturīgajam pieņēmumam, ka čigāniem esot bezrūpīga dzīve, ka viņi ir krāpnieki, ar tieksmi uz noziedzību un zagšanu.
Tiesu spriež paši
Pēc likumiem čigāni paši savā vidū izvēlot baronu un paši arī spriežot taisnīgu tiesu. Nekad nemeklē palīdzību no malas. "Par baroniem izvēlēja tādus, pie kuriem citi čigāni brauca meklēt taisnību, ja kāds, piemēram, neatdeva parādu. Ja parādnieks nebija turīgs, sprieda, ka viņam nevar likt maksāt procentus, tad varbūt viņam ir jāatņem bērni," norāda apeniete.
Čigāni esot dažādi - ir tādi, kas nekad otram nepiedod pāridarījumu. Par nopietniem pāridarījumiem agrāk čigāni karojuši savā starpā gadiem ilgi. "Es arī esmu diezgan principiāla, lai gan protu arī žēlot. Ja cilvēks man nodara pāri un neprot atrast pareizo pieeju, tad spēju ar viņu ilgi nerunāt," atklāj Ausma.
Zina, ka dēli nezog
Šomēnes Latvijā prezentēja Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētījumu "Čigānu stāvoklis Latvijā", kas izraisījis plašu rezonansi. Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības prezidents Normunds Rudevičs un daļa aptaujāto čigānu pauduši, ka pētījums var sabiedrībā palielināt negatīvo noskaņojumu pret čigāniem, un norādījuši uz viņu diskrimināciju.
"Es savā pilsētiņā to neizjūtu. Apē ir maz čigānu, tikai četras ģimenes. Visi mani šeit pazīst, ciena un sveicina. Ar kaimiņiem arī labi satieku, man nav sliktas attiecības ne ar vienu. Citi zina, ka es un mani dēli nezog. Ja viņi andelē, tad andelē, bet policija pie mums nekad nav nākusi," apgalvo Ausma. Viņa, protams, nenoliedz, ka tautiešu vidū esot arī brutāli cilvēki, kas lamājas un ar citiem nesatiek. Viņa uzsver, ka čigāni esot dziedātāju un dejotāju tauta. "Šādas dotības ir jau kopš dzimšanas. Čigāni varētu uzstāties publikai. Kādreiz jau kompānijās arī es mēdzu uzdziedāt," apgalvo viņa.
Skolā negāja nemaz
Ausma priecājas, ka visi mazbērni mācās. "Pati itin nemaz neesmu skolā gājusi. Izaugu bez tēva, viņš nomira, kad man vēl nebija astoņi gadi. Mamma apprecējās otrreiz, bet es augu pie vectēva. Viņš mani nelaida skolā. Kad mēģināju divas nedēļas iet uz skolu, mani par to mājās sita. Kad augu lielāka, kaunējos, ka neesmu skolā gājusi," stāsta čigāniete. Viņai joprojām sāpot sirds, ka pati esot neskolota. Īpaši to izjūtot, kad jāārstējas slimnīcā. Citi slimnieki lasot grāmatas un avīzes, bet viņai šāds prieks esot liegts. "Sešus bērnus izaudzināju un izskoloju. Trim dēliem ir vidusskolas izglītība," lepojas sieviete. Izglītības trūkums neesot liedzis apceļot pasauli, izbraukājusi visu Krieviju.
Neprot zīlēt ar kārtīm
Ausma pilnībā kliedē mītu, ka visas čigānietes prot zīlēt. "Tā nav. Kad gulēju slimnīcā, man klusiņām prasīja, lai pazīlēju. Es atteicu, ka neesmu nākusi kārtis likt, bet gan ārstēties. Es neprotu to darīt," saka sieviete.
Par dzīvi Ausma nesūdzas, jo esot paēdusi un apģērbusies. "Būtu tikai veselība, pārāk daudz slimoju," saka Ausma. Nopietnas kaites sākušās pirms četriem gadiem, kad avārijā gājis bojā viens no Ausmas dēliem Džendons.
Lieliem darbiem spēka vairs neesot. "Man ir aizliegts sevi nopūlēt. Puķes ravēju, skatos televīziju - ziņas un labas filmas. Uztraucos, ka jauniem cilvēkiem nav darba un, protams, pārdzīvoju par savējiem," apgalvo Ausma. Viņa uzskata, ka katram cilvēkam esot savs liktenis, tomēr arī cilvēks daļēji pats vainīgs, ja neveicas. Čigāniete skumji prāto, ka viņai acīmredzot dzīvē nav bijusi lemta liela laime un skaista mīlestība. Viņas lielākā mīlestība esot bērni, par ko mātes sirdij vienmēr esot jākreņķējas.

Citu datumu laikraksti

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...