Cik pareizi vai nepareizi esam?

Savas dzīves laikā esmu daudz dzirdējusi, lasījusi, klausījusies un runājusi par psiholoģiskām tēmām. Nezin kāpēc kopumā ņemot daudz guvumu nebija, nebija arī pārāk vairojušās manas pozitīvās izjūtas pret šā amata brāļiem.

Savas dzīves laikā esmu daudz dzirdējusi, lasījusi, klausījusies un runājusi par psiholoģiskām tēmām. Nezin kāpēc kopumā ņemot daudz guvumu nebija, nebija arī pārāk vairojušās manas pozitīvās izjūtas pret šā amata brāļiem. Nezinu, iespējams, es nespēju saprast vai mani nespēja saprast. Un tā arī gadās, jo cilvēki taču ir tik dažādi. Nemanot biju piepulcējusies skeptiķu pulciņam, ka tās zināšanas nu nav domātas man.
Tomēr man bija lemts satikties ar psihologu, kas manas domas spēja mainīt. Es pat negribu saukt viņu par psihologu, drīzāk - domubiedru, un varbūt tieši tādēļ es ieklausījos. Varbūt tādēļ novērtēju, ka man necentās ieteikt pareizās dzīves receptes, norādot, ka esmu attapusies par agru vai par vēlu. Gluži otrādi - viņš cilvēcīgi atzina, ka daudzas atbildes nezina un tās jārod cilvēkam pašam, turklāt nebaidoties kļūdīties, jo "visa dzīve sastāv no kļūdām". Man šķiet, ka to nu cilvēki nespēj pieņemt, kur nu vēl atzīt.
Jūs jautāsiet, kādēļ gan par to visu stāstu? Ne jau tādēļ, lai tagad mēs trauktos uz otru Latvijas pusi meklēt īsto psihologu un beidzot saprastu, kā jādzīvo. Kas gan es esmu, lai norādītu, kā kādam jārīkojas, un kas gan ir citi, lai to norādītu man? Mani reizēm pārsteidz, cik ļoti cilvēki vēlas būt pareizi. Pareizi dzīvot, rīkoties, runāt, un svarīgākais, lai citi viņus uztvertu tikai kā pareizus cilvēkus. Tāds pareizības apburtais loks. Lielā tieksme pēc pareizības kā absolūtas patiesības man šķiet, ka pārvēršas par tādu kā apmātību. Nezinu, iespējams, tas arī tāds padomju laika sindroms, kas pārāk iesēdies cilvēku apziņā - būt pareizam, un, nedod Dievs, ja kas nav pareizi. Bēdīgākais, ka aiz sava pareizi būvētā torņa jau otru grūti saredzēt, pat sarunāties neiespējami.
Bet kas tad galu galā ir pareizi un kas ne? Kurš būs tas soģis? Varbūt cienīsim cits citu par to, ka katram sava patiesība.

Citu datumu laikraksti

  • Nenožēlo nevienu dzīves mirkli

    Alūksniete Ausma Lietaviete šodien ir laimīga, ka dzīvo, var būt kopā ar tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem un ka viņiem klājas labi. Arī par to, ka nav...

  • Vai Einars Repše beidzis savu misiju Latvijā?

    Neviltotu prieku daudzos politiķos izraisīja Einara Repšes paziņojums, ka viņš atsakās no savas kandidatūras premjera amatam par labu Krišjānim...

  • Apbalvo čaklākos izplatītājus

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas skolēnus svētdien Rīgā apbalvoja kā vienus no čaklākajiem UNICEF atklātņu izplatītājiem.Ojāra Vācieša Gaujienas...