Cilvēka būtību valoda nešķiro

Slidinoties uz darbu pa apledojušajām pilsētas ielām, nevilšus iedomājos, ka tikpat slidena ir pašreizējā valdības politika, plānojot izglītības reformu, kuru Valsts prezidente ir raksturojusi pavisam īsi: “Izcili neveiksmīgi!”.

Slidinoties uz darbu pa apledojušajām pilsētas ielām, nevilšus iedomājos, ka tikpat slidena ir pašreizējā valdības politika, plānojot izglītības reformu, kuru Valsts prezidente ir raksturojusi pavisam īsi: "Izcili neveiksmīgi!" Pēc šīs kritikas, nedaudz to izmainot, grozījumi likumā paredz, ka no 1.septembra mazākumtautību skolās 60 procenti mācību priekšmetu jāpasniedz latviski, 40 - dzimtajā valodā, starp tiem arī ar kultūru un tautas identitāti saistīti. Skolas pašas varēšot izvēlēties, kādus mācību priekšmetus mācīt latviski, protams, to saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Pašreiz kreisie spēki manipulē ne tikai ar skolēniem, iesaistot viņus politikā, bet, izmantojot krīzi, kad Einara Repšes valdība ir mazākumā, šantažē, solot to zināmu laiku atbalstīt, ja izglītības reformā paredzēs latviešu valodā mācīt tikai trīs mācību priekšmetus pēc skolu izvēles. Gadījumā, ja "Jaunā laika" (JL) frakcija atbalstīs apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas minēto priekšlikumu, tad viņi sola nepieprasīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JL) demisiju. Šo situāciju raksturo PCTVL frakcijas vadītāja Jakova Plinera sēdē teiktais sulīgais teiciens: "Deputātu kungi, nu, lūdzu, nevicināsim bullim sarkanu lupatu priekšā!" Diemžēl JL šo paziņojumu raksturo kā "patīkamu lasāmvielu, kuru lasot var pasmaidīt", jo viņiem attiecībā uz Izglītības likumu esot stingra pozīcija. Pašreiz gan izskatās, ka Izglītības likums ir pieprasītākā prece valsts tirgū, jo ne velti tās dēļ tā "plūcas". Kamēr valdībā notiek "kaulēšanās", notikumi rit savu gaitu - krievu skolu skolēni un viņu vecāki "buntojas" un politiķi to cenšas realizēt, piedraudot ar revolūciju. Nenoliedzami, ka šos notikumus gan latvieši, gan krievi vērtē īpaši saasināti un esktrēmās kategorijās. Un to var saprast, jo PSRS laikos viņiem tik ilgi viss bija atļauts, bet mums - liegts. Žēl, šāda attieksme neko labu sabiedrības integrācijai nedos. Jājautā, vai mūsu valdība neatgādina padomju valdību pirms pusgadsimta, kad savu gribu uzspieda mums? Vai prātīgāk nebūtu cienīt citam citu, jo esam taču vienas valsts pilsoņi? Un nav svarīgi, vai esi krievs, ķīnietis, itālis vai polis, bet galvenais - esi cilvēks, kas mīl un respektē valsti, kurā dzīvo.
TVNET portālā kādā no komentāriem rakstīts: "Gudrāki vecāki savas atvases sūta mācīties latviešu skolās, bet dumjāki - piketēt." Galu galā piekrītu apgalvojumam - iegūst tie, kas zina pēc iespējas vairāk valodu, jo tiem pieder ne tikai Latvija vai Krievija, bet visa plašā pasaule.

Citu datumu laikraksti

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...

  • Gūst enerģiju no masāžas

    Alūksnes klubiņa “Optimisti” dalībnieces savās tikšanās reizēs ne tikai nodarbojas ar ārstniecisko vingrošanu, bet arī viena otrai veic...

  • Uzņēmumus dibina vairāk

    Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 27.Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni...

  • Pilsētā būs četri vēlēšanu iecirkņi

    Alūksnes pilsētas dome nolēma noteikt 12.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām četras vietas, kur atradīsies vēlēšanu iecirkņi.Alūksnes...