Cilvēki atdodas svētkiem

Mēģiniet iedomāties, cik vienmuļa un pelēcīga būtu mūsu dzīve, ja tajā nebūtu svētku, ja izpaliktu gatavošanās tiem, to radītais emocionālais pārdzīvojums un izskaņas smeldze.

Mēģiniet iedomāties, cik vienmuļa un pelēcīga būtu mūsu dzīve, ja tajā nebūtu svētku, ja izpaliktu gatavošanās tiem, to radītais emocionālais pārdzīvojums un izskaņas smeldze. Svētku nekad nevar būt par daudz. Ne jau vienmēr tiem jābūt grandioziem ar krāšņu uguņošanu, mūziku un neskaitāmiem cilvēku tūkstošiem. Svētku izjūtas var radīt stunda, kas pavadīta mežā, kas mazliet jau smaržo pēc vīstošām lapām, pielijušām sūnām, sveķu rūgtuma un pamazām aizejošās vasaras skumjām. Slaido priežu galotnēs šalc vējš, kaut kur nobrīkšķ lūzis zars, sakliedzas putni... Stāvu šīs pasaules viducī un jūtos tā, it kā būtu attālinājusies no visas pasaules negācijām. Mazliet sāp un reibst galva no zaļās, tīrās un nesamaitātās pasaules, kurā cilvēks ir kā sīka skudra.
Svētki piedzimst arī tad, kad mājās no darba atgriežas mīļš cilvēks un telefona klausulē atskan bērnu balsis. Gribas, lai tās iespējami ilgāk sapin mani vārdu un teikumu valgos un neatlaiž. Šiem svētkiem, kas atšķirībā no manis daudziem šķiet parasta ikdiena, piemīt nomierinošas burvestības vara. Ja tā beigsies, tad beigsies arī svētki, tāpēc mācos būt burve, jo tikai manas burvestības spēkos ir nosargāt šo svētku man piederošās izjūtas.
Atkalredzēšanās svētkus raksturo skaņu un apskāvienu prieks, kad cilvēku balsis līdzinās savdabīgiem mūzikas instrumentiem, kas izspēlē vārdu melodijas. Vēl ilgi pēc šiem svētkiem kavējos atmiņās, gaidot nākamos, lai atkal apsēstos pie skaņu, vārdu un apskāvienu ērģēlēm.
Svētki ir labi aizvadīta diena, kurai ar līkumu gājuši strīdi, savstarpēji aizvainojumi, nopēlumi, nesapratne, dusmas un nenovīdība - jēdzieni, kas savā varā pārņēmuši šodienas sabiedrību, jo ir taču demokrātija, kad visi var teikt visu, kad un kā vien vēlas, aizmirstot jēdzienus "cilvēku attiecību kultūra", "savaldība" un "elementāra pieklājība".
No mazajiem it kā pierastajiem svētkiem veidojas lielie, kad vienkop pulcējas cilvēku tūkstoši, kad satiekas sen netikušies, kad bērni neatlaižas no vecāku rokām, bet priekšnieki aizmirst, ka iepriekšējā dienā rājuši padotos. Nav vajadzīgi svaru kausi, lai noskaidrotu, kam pagājušais mākslas pārsātinātais pasākums Stāmerienā bija lielāki svētki - skatītājiem vai māksliniekiem. Manuprāt, ieguvēji esam visi. Kā gan citādāk, ja ne par svētku radīto emociju asarām nosaukt tās, kas ritēja pār vaigiem sirmgalvei, nav cita apzīmējuma arī skūpstam, ko puisis dāvāja meitenei. Par svētku izjūtām runāja cilvēku skatieni, lūpas un rokasspiedieni. Par svētkiem domājot, skanēja arī atsveicināšanās vārdi, jo katra šķiršanās nozīmē jaunu tikšanos, tātad - jaunus svētkus. Nav nozīmes, vai tie ir lieli vai mazi. Mums, cilvēkiem, tie ir vajadzīgi!

Citu datumu laikraksti

  • Pļaujas svētkos kurinās podnieku cepli

    Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu apdedzināšanas krāsni.Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu...

  • Būs pasākums jaunajiem skolotājiem

    Nākamnedēļ Alūksnes rajonā risināsies jaunajiem skolotājiem veltīts pasākums “Pa Grestes pedagoģisko atziņu ceļiem”.Nākamnedēļ Alūksnes rajonā...

  • Sāk apsekot lauku saimniecības

    No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos notiek lauku saimniecību struktūras apsekojums.No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos...

  • Būs zvaigžņu lietus

    Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus.Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus. Sākot no jūlija...

  • Rīgā - jaunas, labākas iespējas

    Pēc pārnākšanas strādāt uz Rīgu es nopelnu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš, turklāt noteikti izmantošu arī citas labās iespējas, kas paveras...

  • Suminās sakoptāko sētu saimniekus

    Līču ģimene: lepojas, ka dzīvo sakārtotā vidē. Mārkalnē piektdien un sestdien notiks pagasta svētki “Nāc gavilēt!”, kuros galvenais notikums -...