Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cilvēks dzīvo, lai mīlētu sevi un tos, kas apkārt

Psiholoģe un psihoterapeite Jurita Smiltiņa strādā Latvijas Ģimenes centrā, kur ik dienu sastopas ar cilvēkiem, kuriem attiecības ģimenē veidojas ne tā, kā to vēlētos.

Psiholoģe un psihoterapeite Jurita Smiltiņa strādā Latvijas Ģimenes centrā, kur ik dienu sastopas ar cilvēkiem, kuriem attiecības ģimenē veidojas ne tā, kā to vēlētos. Vīrieši vaino sievietes, savukārt viņas meklē kļūdas pretējā dzimumā, tomēr kā vieni, tā otri vēlas, lai tiktu mīlēti.
"Mīlestība vienmēr ir bijusi aktuāla problēma visos gadsimtos. Bet kas mīlestībā ir svarīgākais - atrast īsto objektu vai prast mīlēt? Izrādās, ka galvenais ir prast mīlēt, jo ir cilvēki, kuri piemēroto objektu meklē visu mūžu, bet tā nogalē atzīst, ka tā arī nav to atraduši," saka psiholoģe Jurita Smiltiņa.
Pasaulē viena no valdošajām mākslām ir mīlestības māksla. Par to izteikušies daudzi pieredzējuši cilvēki, no kuriem viens ir filozofs Ēriks Fromms, kurš 57 gadu vecumā uzrakstījis grāmatu ar tādu pašu nosaukumu "Mīlestības māksla" un atklāj, ka pasaulē pastāv daudz mīlestības veidu. Tikai viens no šiem veidiem ir attiecināms uz vienu konkrētu cilvēku. Tā ir erotiskā mīlestība. Psiholoģe min arī pārējos - mīlestību uz māti, draugu, bērniem, dzimto vietu un tamlīdzīgi, uzsverot, ka vērtīgākais mīlestības veids no visiem - cilvēka prasme mīlēt pašam sevi, apzinoties, ka tad viņu spēs mīlēt citi.
"Tiešajā darbā, tiekoties ar apmeklētājiem, esmu pārliecinājusies, ka diemžēl ne visi cilvēki prot sevi mīlēt. Daudzi uzskata, ka, mīlot sevi, kļūs par egoistiem, bet egoisms - tā ir slikta īpašība. Būtībā veselīgs egoisms ir labs. Tas nenozīmē, ka cilvēks tāpēc ir uzpūtīgs, augstprātīgs un pret visiem izturas ar necieņu vai nicinājumu. Ja šīs īpašības vada cilvēku, tad jārunā par narcismu (iemīlēšanos sevī), ko nevar uzlūkot par veselīgu mīlestības veidu," skaidro Jurita.
Iemīlēšanās un mīlestība atšķiras
Psiholoģe bilst, ka arī mīlestība un iemīlēšanās ir divas atšķirīgas pasaules. "Iemīlēšanās ir mīlestības pirmā fāze, kas visbiežāk ilgst četrus līdz sešus mēnešus. To pierāda dzīve, jo ir daudz cilvēku, kuri neveido ilgstošas attiecības, bet aprobežojas ar šo mēnešu izbaudīšanu. Lielākoties tie ir vīrieši, kurus dēvējam par donžuāniem. Tā nav veselīga pieeja cilvēku attiecībām, bet uzskatāma par slimību. Tie, kas ar to slimo, neprot pārvarēt iemīlēšanās robežu, lai mācītos mīlēt," uzskata psiholoģe un stāsta, ka pastāv piecas mīlestības fāzes, pēc kuru izdzīvošanas sākas īstā mīlestība. Vispirms ir iemīlēšanās, kad pasaules un attiecību vērojums ir caur "rozā brillēm", tam seko vilšanās, attālināšanās, bet ceturtā fāze ir darbs ar sevi. Jurita pārliecinājusies, ka lielākās problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās rodas tāpēc, ka viņiem ir grūti saprast vienam otru. "Sievietes un vīrieši ir dažādi, jo pēdējie ir no Marsa, bet sievietes - no Veneras. Psiholoģiskās atšķirības nav radušās audzināšanas rezultātā, bet ir ģenētiski nosacītas," skaidro psiholoģe.
Solis uz labām attiecībām
"Sievietes jautā: "Kāpēc vīrietis mani nesaprot? Es tā vēlos šo sapratni." Līdzīgu jautājumu uzdod arī vīrieši. Diemžēl ir lietas, kuras sieviete un vīrietis nevar saprast viens par otru, tāpēc, sperot soļus pretim labām attiecībām, tām jārod filozofiska pieeja, atklāti pasakot: "Jā, es nevaru saprast tevi, jo neesmu vīrietis, bet es tevi pieņemu tādu, kāds esi." Un otrādi. Izpētīts, ka būtiskākās attiecības starp vīrieti un sievieti izpaužas stresa situācijās. Arī iemīlēšanās un mīlestība ir stress, jo tai ir raksturīgi tie paši simptomi - nenāk miegs, uztraukums, uzbudinājums, ēstgribas trūkums, pastiprināta svīšana, trīc rokas un kājas, paaugstinās ķermeņa temperatūra un tamlīdzīgi. Iemīlēšanās un mīlestības fāzē sievietes apziņa ir vērsta uz āru, bet vīrieša - uz iekšu. Tas nozīmē, ka sieviete vēlas sevi atdot. Vīrietis iemīloties kļūst egocentrisks, bet sievietēs tas rada neizpratni: kā tad tā, viņš mani mīl, bet domā par sevi," no Juritas teiktā secināms, ka mums, izprotot vīrieša būtību, attiecību veidošanas process kļūst saprotamāks.
Sievietēm patīk par visu izrunāties
Nav nepieciešama īpaša psihologa norāde, lai saprastu, ka sievietēm patīk par visu izrunāties, dalīties emocionālajos pārdzīvojumos, bet vīriešiem nepatīk runāt. Atkal rodas neapmierinātība: "Kāpēc viņš ar mani nerunā? Kāpēc nestāsta par veiksmēm un neveiksmēm, prieku un raizēm? Varbūt viņš mani pietiekami nemīl?" Pamazām veidojas strīdus situācija. Psiholoģe norāda, ka domstarpību nebūs, ja sapratīsim, ka vīrietis runā tad, kad ir noformulējis domu.
"Sievietēm ir būtiski izlādēt emocijas. Arī strīdus situācijās sievietes galvenokārt domā, kā mainīt sevi, bet vīrieši - kā mainīt pasauli. Ka tas ir tā, pierāda psihologa vai psihoterapeita apmeklējums, kad galvenās runātājas ir sievietes," stāsta Jurita.
Psiholoģe runā arī par brīdi, kad cilvēki ir iemīlējušies, bet tad atskārš, ka sāk zust pievilkšanas spēks. Viņi meklē izskaidrojumu. "Pievilkšanās starp sievieti un vīrieti zūd divu iemeslu dēļ: viens no šiem cilvēkiem (visbiežāk tā ir sieviete) atsakās no sava "es", lai tikai otram būtu labi. Otrs iemesls - cenšanās cilvēku veidot pēc savas līdzības. Lai tā nenotiktu, izvēlēsimies mīlēt paši sevi," saka psiholoģe.
Gadi nevar kļūt par šķērsli
Psiholoģes praksē bijuši gadījumi, kad uz pieņemšanu ierodas sieviete un pauž bažas, ka ir vecāka par vīru, un jautā, vai tas kopdzīvē neradīs problēmas. Jurita uzskata, ka problēmām nevajadzētu būt, jo piecu līdz septiņu gadu starpība starp vīrieti un sievieti fizioloģiski uzskatāma par ideālu. Gadu starpība var būt abējāda.
"Arī psiholoģiski nav pamata satraukumam, jo būtībā cilvēkam ir trīs vecumi: fiziskais jeb pases vecums; bioloģiskais, kas saistīts ar organisma novecošanās un atjaunošanās procesu; psiholoģiskais vecums - tas, kā cilvēks jūtas un uztver sevi. Tam nav tiešas saistības ar pases datiem, tāpēc cilvēkam iekšēji nevajag domāt, ka gadu dažādība radīs problēmas," uzsver Jurita.
"Galvenais, kas notur kopā divus cilvēkus neatkarīgi no viņu vecuma, ir kopējs mērķis un kopējas intereses. Tās ir attiecību uzturētājas arī tad, kad pirmās kaislības starp sievieti un vīrieti ir rimušas."
Greizsirdība vai instinkts
Par greizsirdību sabiedrībā pausti dažādi viedokļi, bet neviens no tiem neatbalsta slimīgu greizsirdību, kas ir otra cilvēka mocīšana. Psiholoģe stāsta, ka tautā valda uzskats: ja vīrietis ir greizsirdīgāks, viņam piemīt privātīpašnieciskais instinkts, bet tas ir dabas likums, ka vīrietim piemīt tendence valdīt, bet sievietei - pakļauties. Vīrietim - tendence mīlēt, bet sievietei - tikt mīlētai.
"Te rodams skaidrojums, nepētot katru gadījumu individuāli, ka vīrietis procentuāli pēc dabas varētu būt greizsirdīgāks. Greizsirdībai piemīt dažādi aspekti. Piemēram, slimīgas, pat patoloģiskas greizsirdības izraisītājs var būt zems cilvēka pašvērtējums, viņa bailes par attiecībām un tamlīdzīgi. Ir gadījumi, ka vīrieša greizsirdība sasniedz tādu pakāpi, ka viņš cenšas dažādiem līdzekļiem kontrolēt sievietes finanses, rīcību, darbību. Tad tas var būt saistīts ar kādu šizofrēnijas paveidu. Nevienam nav tiesību otru cilvēku pakļaut sev un ierobežot noteiktā telpā, jo tas rada spriedzi. Ja mēs liegsim otram cilvēkam satikties ar draugiem, liksim atteikties no interesēm, tas novedīs pie attiecību sairuma. Sākumā būs atteikšanās, jo cilvēks domās, ka tā rīkojas mīlestības vārdā, tad radīsies spriedze un tās izskaidrojuma meklējumi. Pamazām divu cilvēku attiecībās sāksies attālināšanās. Uzskatu, ka ar greizsirdību pašiem jātiek galā," saka psiholoģe.
Ģimene ir kā ietekmējoša sistēma
Ik dienu pa psiholoģes kabineta durvīm ienāk cilvēki ar problēmām, kuru priekšā paši kļuvuši bezspēcīgi vai arī blakām nav bijis otra, ar kuru tās pārrunāt. Psihologs nav ārsts, kurš izraksta recepti. Viņš problēmas risinājumu cilvēkam liek meklēt un saskatīt pašam sevī.
Jurita stāsta, ka šobrīd problēmas klasificējamas vairākās grupās. "Pirmā no tām - attiecību problēmas starp diviem cilvēkiem, ģimenē, starp vecākiem un bērniem. Īpaši Rīgā tās ir saistītas ar bērniem, jo daudzi zog. Vecāki to uztver kā uzvedības problēmu, tāpēc bērnu ved pie psihologa. Tomēr psihologs nekad nestrādā tikai ar bērnu, bet ierasties uz pārrunām aicina visu ģimeni. Ir gadījumi, ka vecāki apvainojas, sakot: "Ar kādām tiesībām jūs mūs mācīsiet, kā audzināt bērnus? Kāpēc visa ģimene?" Tāpēc, ka ģimene ir kā sistēma, kur katrs šīs sistēmas elements cits citu ietekmē, bet bērns ir sistēmas vājākais un jūtīgākais elements," stāsta Jurita.
Otrā ir simptomu grupa - depresija, uztraukums, stress, miega traucējumi. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā daudzi cieš no stresa.
Trešā ir fobiju (nepamatotu baiļu) grupa. "Pēc palīdzības pie psihologa vēršas pusmūža cilvēki, bet baiļu izraisītājs faktors meklējams ģimenēs, kurās valda kontrolējošas attiecības," secina Jurita.
Rīdzinieki ir haotiskāki
Psiholoģiska rakstura problēmas pastāv gan laukos, gan pilsētā, kur tās ir izteiktākas, jo cilvēki ir haotiskāki un stresaināki. Psiholoģe novērojusi, ka laukos cilvēki ir iekšēji sakārtotāki un mierīgāki, tomēr tas viņus nepasargā no attiecību problēmām. "Jo tālāk no Rīgas, jo cilvēki ir kautrīgāki. Viņi nelabprāt apmeklē psihoterapeitu, lai runātu par sāpīgiem jautājumiem, lai gan no tā nevajadzētu kautrēties, bet par problēmām runāt iespējami ātrāk. Psihoterapeita apmeklējums nenozīmē, ka konkrētā persona nonāks viņa atkarībā. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka cilvēks pats spēj sev palīdzēt," saka psiholoģe un psihoterapeite Jurita Smiltiņa.

Citu datumu laikraksti

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...