Cilvēks ir radīts cilvēkam

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Baiba Fridrihsone.
Dzimusi: Alūksnē 1983.gadā.
Izglītība: profesionālais bakalaurs – angļu valodas pedagogs, 1.līmeņa augstākā – māszinības.
Intereses: veselības profilaktiskie pasākumi.

Baiba Fridrihsone tikko kā ieguvusi medicīnas māsas diplomu Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Nesen viņa atgriezās no Turcijas, kur divus mēnešus piedalījās pieredzes apmaiņā par Turcijas medicīnas sistēmu. Pagaidām, pirms nākamā dzīves cēliena, viņa atpūšas savā dzimtajā pilsētā Alūksnē.
Baiba ir aktīva jauniete, kura nekad nav baidījusies uzzināt ko jaunu. Viņa teic, ka alūksniešiem nevajadzētu baidīties citam no cita tikai tāpēc, ka mēs cits par citu tik daudz zinām. Viena no svarīgākajām lietām, ko viņa ir sapratusi, ir tā, ka cilvēks ir radīts cilvēkam.
- Tu esi strādājusi par angļu valodas skolotāju. Kā, tavuprāt, trūkst mūsdienu izglītības sistēmai?
- Šis jautājums jau būtu jāskata gan vispārēji, gan individuāli. Vispārēji, manuprāt, mēs veidojam uz rezultātu tendētu cilvēku, kas sevī ietver nepārtrauktu konkurenci, kura tiek iemantota arī savstarpējās attiecībās. Savukārt individuāli dažkārt profesija kļūst par naudas pelnīšanas līdzekli un tikai pēc tam nāk cilvēcība. Bieži vien atalgojums neatbilst padarītajam darbam un ieguldītajam laikam. Par laimi, situācija pēdējos gados ir krietni uzlabojusies.
- Kā sākās tava interese par medicīnu?
- Tas bija pavisam neplānoti. 2009.gadā kopā ar saviem 11.klases audzēkņiem devos uz ikgadējo skolu izstādi Ķīpsalā. Tur arī uzzināju par iespēju iegūt augstāko izglītību medicīnas māsu profesijā. Jau iepriekš mani ļoti interesēja veidi, kā uzturēt savu prātu un ķermeni veselus. Šī bija lieliska iespēja, kā triju gadu laikā to noskaidrot. Sākotnēji plānoju studijas apvienot ar darbu skolā, kur strādāju par angļu valodas skolotāju, taču jau pēc pirmā studiju gada biju izvēles priekšā, jo visam nepietika laika. Esmu ļoti laimīga un pateicīga savai ģimenei par atbalstu šo studiju laikā, jo bez viņiem mans kārtējais sapnis nebūtu piepildījies.
- Pastāsti, kā tu nokļuvi Turcijā?
- Studiju laikā iesaistījos apmaiņas programmā ERASMUS un divos mēnešos izgāju māszinību praksi “Firat Universitātes” slimnīcā Turcijā. Mani ļoti pārsteidza, ka angļu valodu prot maz cilvēku, tajā skaitā arī mani kolēģi slimnīcā. Pārsvarā saziņai izmantojām vārdnīcu, žestus un mīmiku. Savukārt ārsti pacienta stāvokļa aprakstīšanai izmantoja daudzus zināmus latīņu valodas terminus kombinācijā ar angļu valodu. Pie pacientiem devāmies kopā ar citiem studentiem, kuri pārzināja turku valodu. Satiktie cilvēki Turcijā sarunas uzsākšanai parasti uzdeva trīs jautājumus: kā tevi sauc, cik tev gadu, kā tev iet? Par spīti īsajām atbildēm uz šiem jautājumiem un valodas vakuumam, visi sastaptie ļoti vēlējās izvērst sarunu. Jāuzsver, ka šī tauta ir izkopusi vēlmi komunicēt. Uz to norāda arī senās tējas dzeršanas tradīcijas, kad tēja ir kā līdzeklis tam, lai labāk iepazītu cits citu. Esiet gatavi, ka Turcijā jums bieži piedāvās dzert tēju, un ir nepieklājīgi atteikties no pirmās tējas tasītes. No otrās tasītes gan var atteikties.
- Kādas ir lielākās atšķirības Turcijas un Latvijas medicīnas aprūpē?
- Pirmkārt, mani pārsteidza personāla attieksme citam pret citu. Tur nebija jūtama hierarhija starp ārstiem un māsām, kad viena profesija ir prestižāka vai svarīgāka par otru. Tieši otrādi – medicīnas aprūpe bija komandas darbs, kas vērsts uz pacientu. Turcijā es to beidzot pa īstam sajutu. Otrkārt -  atalgojums. Turcijā medicīnas māsa saņem trīs reizes vairāk nekā Latvijā, turklāt izdevumi par dzīvokli un ēdienu ir ievērojami mazāki. Treškārt, attieksme pret studentiem – slimnīca nodrošināja ne tikai visus nepieciešamos palīglīdzekļus savu iemaņu pilnveidei, bet arī bezmaksas pusdienas visam slimnīcas personālam. Laimīgs personāls ir paēdis personāls!
- Zinu, ka tev ir svarīga kristīgā ticība. Kā to izdzīvoji zemē, kurā valdošā ir islāma reliģija?
- Dievs ir viens. Pašā sākumā grūtības sagādāja baznīcas apmeklēšana, jo kristīgā baznīca bija piedzīvojusi vairākus uzbrukumus no islāmistu radikāļiem, tomēr vēlāk, iepazīstoties ar draudzi, šī problēma atrisinājās. Gribu uzsvērt, ka patiesi islāmticīgais, kurš ikdienā piekopj islāma tradīcijas, nekad nepacels roku pret savu māsu vai brāli. Islāms, tāpat kā kristietība, ir miera reliģija. Teroristi bieži slēpjas aiz reliģijas aizsega, bet paši neizprot savas reliģijas būtību.
- Vai augustā atkal dosies svētceļojumā uz Aglonu?
- Ja Dievs būs lēmis, tad noteikti došos. Tiku nokristīta tikai pirms trīs gadiem, un šis būs mans piektais svētceļojums uz Aglonu. Šajā gadā izstrādāju un aizstāvēju savu pētījumu “Speciālistu viedoklis par tulznu profilaksi un aprūpi svētceļojuma laikā”. Papildināju savas zināšanas par ādas veseluma profilaksi un bojājumu aprūpi, kuras šajā gadā varēšu pielietot svētceļojuma laikā. Protams, ka medicīniskā interese nav galvenais svētceļojuma iemesls. Vissvarīgākais ir atrast laiku savas dvēseles sakārtošanai un lūgšanām. Tieši medicīnas studijas man ir ļāvušas ieraudzīt, cik trausla ir cilvēka dzīvība, tādēļ par šīm lietām ir jādomā jebkurā vecumā.
- Kā, tavuprāt, trūkst mazpilsētā dzīvojošajiem, lai savstarpēji atvērtos?
- Pašapziņas un tagadnes novērtēšanas. Mēs tik ļoti koncentrējamies uz saviem un citu cilvēku pagātnes notikumiem, ka neatliek laika novērtēt visus labos nodomus un darbus. Sajūta, ka tu tiec novērots un nepārtraukti vērtēts, ļoti ierobežo cilvēku un līdz ar to arī viņa pašapziņu. Otrkārt, mēs tik ļoti domājam par pagātni vai nākotni, ka aizmirstam novērtēt tieši šo brīdi un cilvēkus sev apkārt.
-Vai tu redzi sevi nākotnē paliekam uz dzīvi Alūksnē?
- Alūksne man vienmēr būs ļoti īpaša vieta, tomēr esmu pārliecinājusies, ka domā cilvēks, bet dara Dievs, tādēļ - lai notiek Dieva prāts, ne mans!

Citu datumu laikraksti

  • 21. – 27.jūnijs

    Auns Nedēļas nogalē tālāka brauciena laikā saņemsiet atbildes uz jums tik ļoti būtiskiem jautājumiem. Nepārdzīvojiet, ja kaut ko zaudēsiet, jo...

  • Afiša

    21.jūnijā 20.00 Zeltiņu estrādē - Lejasciema amatierteātra „Paradokss” izrāde - J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”. 21.jūnijā Malienas...

  • Alsviķos būs pagasta svētki

    No  27. līdz 29. jūnijam norisināsies 4. Alsviķu pagasta svētki “Gadsimtu mantojums”. Šādi svētki notiek ik pēc trīs gadiem kopš 2004.gada.   Šogad...

  • Afiša

    14.jūnijā 11.00 Ilzenē represēto piemiņas vietā - piemiņas brīdis. 14.jūnijā 10.00 Alūksnē pie Mātes tēla - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas...

  • Noķer prāvu līdaku

    Alūksnietis Juris Ločs  Alūksnes ezerā Kuziku sēklī šonedēļ noķēra 1,22 metrus garu un 11,660 kilogramus smagu līdaku. Tas pieredzējušajam...

  • Pirmo reizi svinēs Zušu svētkus

    Alūksnes ezerā mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši. Tādēļ 22.jūnijā pirmo reizi tiks rīkoti svētki “Bute zuti precēt brauc”....

  • Atalgojums ir ļoti svarīgs

    Virgīnija Veļķere, Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītājaDarba meklējuma process nav vienkāršs Es atbalstu šo priekšlikumu, jo...

  • Rafinēti pagalma bandīti

    Es tagad varbūt pateikšu kaut ko ļoti muļķīgu, bet, manuprāt, tā tam būtu jābūt! Ja pret kādu politiķi ir vērsta sabiedrības nepatika, tad viņam...

  • Alūksne īsumā

     alūksne Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Tranzītceļa P43 maršruta rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” tehniskā projekta...