Cilvēku rokas rada brīnumus

Lauksaimnieki gūst pieredzi Latgalē.

Lauksaimnieki gūst pieredzi Latgalē
Šovasar, kad saule kļuvusi skopa savos glāstos, daudzi droši vien vēlas doties tur, kur tā silda dāsnāk. Tomēr benzīna un pakalpojumu dārdzība liek apdomāties, vai tas ir pa kabatai. Manuprāt, izeja ir vienkārša – nav jāmēro tāls ceļš, lai ieraudzītu skaisto, neparasto un apbrīnojamo. To apliecina ekskursija pa Latgali.
No adatas līdz mašīnai
Jāatzīst, ka nebija gadījies dzirdēt par brīvdabas muzeju klusā Balvu rajona pagastā, tāpēc pārsteigums zemnieku saimniecībā "Saipetnieki" bija neviltots. Kad autobuss pa grants ceļu iegriežas šajā Lazdukalna pagasta pagalmā, plašajā teritorijā redzami neskaitāmi eksponāti – gan redzēti, gan tādi, par kuriem tikai kaut kas ir dzirdēts vai lasīts. Saimnieks Andrejs Stablenieks par tiem varētu stāstīt un stāstīt, jo katrs ir paša gādāts un katram atrasta īstā vieta.
Kolekcionēšana sākta 2002.gadā it kā nejauši, kad cilvēki paši nesuši, piedāvājuši. Bet pamazām viņi sākuši apjaust, ka senie sadzīves priekšmeti, tehnika, mēbeles un darbarīki ir vērtība. Tad nu vajadzējis par tiem maksāt. Andrejs allaž interesējies par senlietām, bet tagad viņa aizrautība sētsvidū ik dienu pulcē tālus un tuvus ciemiņus, kas vēlas redzēt šo bagātību. Pletīzeri vien skaitāmi desmitos, bet dzirnakmeņi ir vai divi simti, tāpēc tie sakrauti stilizētā piramīdā. Vienkopus izliktas metāla gultas, lauksaimniecības tehnika, motocikli un velosipēdi, ūdenspumpji, zāģi, kā arī desmitiem senu un ne tik senu automašīnu.
Plašās teritorijas zālājā, kur kādreiz auguši krūmi, tagad izveidotas puķu dobes. Tās papildina akmens krāvumi, ūdens krātuves, strūklaka, koka tiltiņi un arkas. Viss veidots ar izdomu. No dīķa izraktās zemes vaļņi ieguvuši savdabību ar ziedošiem un zaļiem augiem, akmeņiem un nogāzes stiprinājumiem. Tā ir saimnieces Skaidrītes valstība, kas radusies pēc nelaimes, kad ļaundaris nodedzināja saimniecības ēku. Gruvešu vietā viņa izveidoja puķu dārziņu, kas vēlāk apvija lielo dīķi un aizstiepās līdz ceļam. Andrejs saka, ka otru reizi diez vai sāktu visu no gala, bet gan jau rokas klēpī neturētu. Ar apbrīnu atbraucēji atvadās, dodoties tālāk ar domu, cik daudz spēj paveikt divi cilvēki.
Prot podus taisīt un gāzt
Bērzpils pagasta "Dundeniekos" iekārtota keramiķu Jolantas un Valda Dundenieku podnieku darbnīca, kur ekskursija sākas ar filmas "Vāpes (glazūra) dziesma" noskatīšanos. Valdis stāsta, cik sarežģīts ir keramikas veidošanas process darbnīcā un ceplī. Viņš uzsver, ka katram keramiķim ir savs rokraksts - raksti un formas. Dundenieki izvēlējušies Ziemeļlatgales tradicionālo keramiku ar brūnajiem, dzeltenīgajiem un zilajiem toņiem, ar dažādiem ornamentiem. Top vāzes, krūzes, bļodas, šķīvji, svilpaunieki ar atšķirīgu glazūru. "Katrs darbs top citāds, lai gan formas var atkārtot. Patīk veidot lielākas formas – podus, svečturus, arī sīkplastiku. Arī paši podnieki nezina, kāds būs darbs, kad to izcels no cepļa. Šo brīnumaino pārvērtību pastiprina trauku apdedzināšana ar malku kurināmā ceplī," atzīst Jolanta.
Ja ražīgi strādā, tad pēc mēneša, pusotra 50 – 60 keramikas izstrādājumus un vēl mazos darbus var likt ceplī. Tiesa, ko tas atdos, nekad nevar uzminēt. Ir daudz faktoru, kas ietekmē – vairāk nekā 1500 grādu karstums, laika apstākļi, Mēness fāze, cepļa kurināšanas prasme. Reizēm ceplis izstrādā tādus brīnumus, kas rada ekskluzīvus darbus. Valdis rāda iesarkanas glazūras vāzi, kas izskatās kā apbērta ar zelta putekļiem. Šobrīd keramiķu darbi nodoti Dziesmu un deju svētku lietišķās mākslas izstādei Rīgā, kā arī būs Amatnieku tirdziņā Vērmaņdārzā.
Vai katrs var spēlēt orķestrī?
Rēzeknes rajona Gaigalavā pirms četriem gadiem atvērta mūzikas instrumentu darbnīca. Bijušajās pagasta padomes telpās mūzikas skolotājs Gunārs Igaunis un tautas deju kopas "Dzega" vadītājs Ilmārs Drejs gatavo stabules, cītaras, metafonus, ermoņikas un kokles, kā arī piecu dūru cītaru. Gunārs vēlētos, lai mūzika būtu apgūstama katram jau no bērnības. Ja tas nav bijis iespējams vai arī nav bijusi vēlēšanās mācīties, nekas vēl nav nokavēts. Viņš katram ekskursantam iedod pa metafonam un paskaidro, kad un kas darāms. Jaunizveidoto "orķestri" viņš pavada ar akordeona spēli, un skan! Kam nav instrumenta, tas dzied. Liekas apbrīnojami vienkārši. G.Igaunis skaidro, ka latvieši ir īpaši talantīgi mūziķi un dziedātāji. Viņš arī ļauj pamēģināt sist ritmu uz pašu gatavotajām bungām. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta bērniem. "Bērniem jāiemācās, pat nezinot notis, spēlēt kā sadzīvē. Tad ar laiku sāk dzirdēt un saprast mūziku," skaidro Gunārs. Darbnīcā instrumenti tiek gatavoti galvenokārt skolām, kā arī privātpersonām.
Pagastā – savs brīvdabas muzejs
Andrupenes pagasta muzejs – lauku sēta atrodas kalna galā. No turienes paveras lielisks skats uz mežiem un pakalniem. Nelielajā brīvdabas muzejā ir vairāk nekā 100 gadus veca dzīvojamā māja, rija ar šķūni un klēts. Šīs ēkas uz muzeju pārvestas no Mūrnieku sādžas, bet pirtiņa un kūts celtas no jauna. Pagasta iedzīvotāji muzejam sanesuši daudz senu lietu un darbarīku, kas veido ekspozīciju. Dzīvojamās mājas vienā galā var iepazīties ar pagasta vēsturi, otrā galā iekārtota saimes istaba ar veciem, solīdiem skapjiem, gultu un šūpuli. Plašajā istabā dažādas zonas (atpūtai, viesu uzņemšanai), kā tagad moderni teikt, veidojas ap lielu krāsni telpas centrā. Rija pieredzējusi daudz labības ražu un smagā darbā aizvadītu dienu un nakšu. Tāpat kā senāk tagad tur tiek rīkotas balles jeb večerinkas. Klētī ir ēvelsols, medus spiede, maltuve un daudz citu lietu, ko var izmēģināt. Arī pirtiņa nav nekāda butaforija, tā darbojas. Pagasta cilvēki ir izdarījuši skaistu un vērtīgu darbu, izveidojot savdabīgu tūrisma objektu. Tajā iegriežas daudzi, kas ierodas atpūsties pie kāda no dzidrajiem ezeriem pagastā, vai arī ceļā no Mākoņkalna uz Rāznas ezeru.

Citu datumu laikraksti

  • Virtuālā sarkanā kampaņa

    Lietuva pārcietusi komunisma propagandas uzlidojumu internetā. Komunisma rēgs tīmeklī Nezināmi hakeri divas dienas pēc kārtas uzbrukuši vairākām...

  • Ar dziesmu pret pulksteni

    Pēc ažiotāžas ap galvenā korupcijas apkarotāja atcelšanu no amata kaislības ar jaunu sparu uzvirmojušas galvaspilsētas mērijā.Pēc ažiotāžas ap...

  • Ar smaidu

    Mājup ar zagtu laivu Kāds 78 gadus vecs piedzēries zviedrs pēc nakts uzdzīves Dānijas pilsētā Helsingērā atklājis, ka makā nepietiek naudas prāmja...

  • Mēs skatāmies tikai uz sevi

    Deju kolektīvā „Varavīksne” dejo dalībnieki no septiņām pašvaldībām.Deju kolektīvā "Varavīksne" dejo dalībnieki no septiņām pašvaldībām "Mēs esam...

  • Jānis Miezītis: “Es nevaru klusēt!”

    Apenietis izdod savu otro grāmatu “Būt latvietim”.Apenietis izdod savu otro grāmatu "Būt latvietim" Apenietis Jānis Miezītis ir uzrakstījis savu otro...

  • Esmu viens no jums

    Piederīgs kādai grupai cilvēks var būt tikai tad, ja jūtas līdzvērtīgs ar citiem šā kopuma dalībniekiem.Piederīgs kādai grupai cilvēks var būt tikai...

  • Copes dienas

    2. - 4.jūlijs. Labas copes dienas.2. - 4.jūlijs. Labas copes dienas. 5. – 6.jūlijs. Makšķernieka cienīgas zivis patrāpīsies reti. 7.jūlijs. Laba...

  • Meklē uzticības personas bērnunamu bērniem

    Bērnu un ģimenes lietu ministrija meklē uzticības personas bērnunamu bērniem vasarā. Lai atvieglotu izšķiršanos par iespēju kādam bērnam piedāvāt...

  • Mana mīļa grāmatiņa…

    Jā, katra grāmata ir vesela bagātība. No katras jaunās iepazītās grāmatiņas mēs kaut ko iegūstam, iemācāmies. Ja mēs to neizlasām, tad arī neuzzinām...