Cilvēku zāles – dzīvniekiem bīstamas

Ja mājas mīlulis, kaķis vai suns, savainojies vai sasirdzis, viņa ciešanu mazināšanai nevajadzētu dot cilvēkiem paredzētās pretsāpju zāles. Veterinārās klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste Signe Gorbāne norāda, ka ne visas cilvēkiem paredzētās zāles ir piemērotas četrkājainajiem draugiem un to došana mīlulim var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.

Rada saindēšanos
S.Gorbāne atklāj, ka tieši janvāra pirmajās divās nedēļās pēc palīdzības klīnikā vērsušies vairāki suņu un kaķu saimnieki, kuri kādas dzīvniekam radušās veselības problēmas bija izlēmuši īslaicīgi risināt, dodot pretsāpju zāles. “Šādi nevajadzētu rīkoties. Pat tas, ka kaķis sestdien vai svētdien jūtas slikti, nav pietiekams iemesls, lai dotu viņam cilvēku pretsāpju zāles,” skaidro S.Gorbāne.
Pat tad, ja svētdienā dzīvniekam radies kājas lūzums, viņš, visticamāk, nodzīvos līdz pirmdienai, bet, ja viņam iedos ibuprofēnu saturošas pretsāpju zāles, viņš pirmdienu var arī nesagaidīt. “Dzīvnieki no dotajām zālēm saindējas. Sākas dažādas veselības problēmas – vemšana un caureja, pat asiņošana gremošanas traktā, nieru mazspēja, kas nopietni apdraud dzīvnieka dzīvību. Dzīvnieks, kuram ir vienkāršs sasitums vai lūzums, var nomirt tādēļ, ka ir iedota viena tablete. Lai gan, pareizi ārstējot šo problēmu, viņš vēl dzīvotu desmit un pat piecpadsmit gadus,” norāda S.Gorbāne.

Sekas var būt letālas
S.Gorbāne pieļauj, ka cilvēki tā rīkojas nezināšanas dēļ. “Iespējams, tā ir nezināšana, bet visvairāk tā ir vēlme dzīvnieka diskomfortam atrast tūlītēju risinājumu. Esmu pārliecināta, ka visi saimnieki vēl labu saviem mīluļiem un tāpēc noteikti izvairītos no cilvēku pretsāpju medikamentu lietošanas dzīvniekiem, ja vien zinātu, kādu postu var radīt viena nepareizi iedota tablete. Šomēnes neviens gadījums nav beidzies ar letālām sekām, bet ir ļoti liela iespēja, ka tā var notikt. Vienu no šiem dzīvniekiem mums klīnikā atveda gandrīz bez dzīvības pazīmēm,” norāda S.Gorbāne.
Precizitātei S.Gorbāne gan norāda, ka ir atsevišķi cilvēku medikamenti, kurus izmanto veterinārmedicīnā. “Un tieši tas liek cilvēkiem domāt, ka dot var visas zāles. Taču ir jāzina, kuras drīkst, kuras ne un kādās devās. Ja tiešām veselības problēmas dzīvniekam rodas svētdienā un nevar sazvanīt savu veterinārārstu, varbūt ir vērts, pirms dot kādu medikamentu, telefoniski konsultēties ar diennakts veterinārajām klīnikām, kas ir Rīgā. Vismaz piezvanīt, izstāstīt problēmu un pajautāt, vai šajā situācijā var dot konkrēto medikamentu,” skaidro S.Gorbāne.

Ierobežo tālāko ārstēšanu
Problēma ir ne tikai tajā, ka dzīvnieks saindējas ar šīm zālēm, bet tas arī ļoti ierobežo medikamentu klāstu, ko pēc tam veterinārārsts var dot tālākā ārstēšanas procesā. Zāles, kuras vajadzētu dot nelaimē nonākušajam dzīvniekam nevar dot, jo šie preparāti reaģē ar cilvēku zālēm. S.Gorbāne arī norāda, ka dzīvniekiem ir savi pretsāpju līdzekļi, kas ir drošāki un piemērotāki. Pie tam – deva ir mazāka. Pretsāpju līdzekļu deva cilvēkiem paredzētajās tabletēs ir krietni par lielu, piemēram, kaķim, kurš ir daudzkārt mazāks svarā par cilvēku.

Vai slimo vairāk?
Nereti cilvēki teic, ka mūsdienu dzīvnieki slimo vairāk nekā kādreiz. “Bērnībā, kad braucu uz laukiem, tur vienmēr bija četri kaķi. Tikai katru vasaru tie bija citi četri kaķi. Manuprāt, nevar teikt, ka mūsdienu dzīvnieki slimo vairāk. Ja agrāk laukos kaķim palika slikti, neviens tam nepievērsa uzmanību. Es neatceros, ka laukos kāds kaķis būtu dzīvojis tik ilgi kā tagad. Mūsdienās kaķi dzīvo 16, pat 20 gadus. Savā bērnībā neatceros, ka būtu bijuši 20 gadus veci kaķi. Lielākoties kaķiem mūžs bija 4 līdz 5 gadi. Tagad kaķi un arī suņi ir kļuvuši tuvāki cilvēkam un, tiklīdz kaut kas atgadās, viņus ved pie ārsta. Kaķis katru dienu ir acu priekšā un tiek uzraudzīts, bet kādreiz kaķi nāca un gāja, un neviens nepieskatīja,” teic S.Gorbāne.

Dzīvo ilgāk
Tomēr ir arī šim laikam raksturīgās mājas mīluļu slimības. Kaķiem tās ir infekcijas, urīnceļu saslimšanas, suņiem – dažādas traumas. Gan suņiem, gan kaķiem bieži atklāj onkoloģiskas saslimšanas. “Es nevaru objektīvi spriest par laiku, kad vēl nestrādāju veterinārajā nozarē. Varu runāt par laiku kopš 2002.gada, kad sāku strādāt divās lielās klīnikās kā asistents. Vai slimības ir mainījušās? Neredzu lielas atšķirības. Dzīvnieku saimnieki ir kļuvuši informētāki. Jā, ir mainījušās arī izmeklēšanas un diagnostikas metodes. Var teikt, ka kādreiz 18 gadus veciem kaķiem nebija onkoloģisku saslimšanu. Jā, jo nebija daudz 18 gadus vecu kaķu. Tagad dzīvnieki dzīvo ilgāk un arī piedzīvo gandrīz visu medicīniskajā enciklopēdijā aprakstīto. Medicīniski nav tāda termina, bet dzīvnieku saimnieki bieži vien saka – suns vai kaķis ir ne savā ādā, kas nozīmē, ka uzvedas ne tā kā parasti, neēd. Cilvēki jūt savus dzīvniekus, tādēļ vēršas pēc palīdzības,” viņa saka.

Vai “Dogo” epopeja
beigusies?
Pirms pusotra gada “Alūksnes Ziņās” rakstījām, ka klīnikā “Labākie draugi” ārstēja vairākus suņus ar bīstamu slimību - barības vada paplašinājumu. Lai arī tobrīd skaidrs un konkrēts cēlonis šai slimībai nebija atrasts, speciālistu lokā toreiz valdījis uzskats, ka to varētu būt ierosinājusi sausā barība "Dogo". Speciālistu bažas vairākkārt veiktas analīzes neapstiprināja. Vai slimības epopeja beigusies? “Tobrīd tiešām bija neraksturīgi daudz dzīvnieku ar vienu un to pašu diagnozi, kura agrāk bija ļoti reti sastopama. Slimības uzliesmojums bija pēkšņs, un visiem mūsu klientu lokā saslimušajiem suņiem noskaidrojām vismaz vienu kopsaucēju. Pēdējā gada laikā pie mums nav vērsušies suņi ar tobrīd raksturīgajiem simptomiem. Pēdējais šāds pacients bija 2016.gada pavasarī, kad mums jau šķita, ka slimība beigusies. Tomēr tā nebija. Diemžēl ne visi suņi izdzīvoja. Saslimšanas rezultāts – no pilnīgas atlabšanas līdz nāvei. Starp suņiem, kuri nomira, bija arī vairāki gados veci, tādēļ apgalvot, ka nomira tikai un vienīgi šīs saslimšanas dēļ, nevar. Iemesli varēja būt arī citi,” skaidro veterinārārste.

— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnes Kultūras centrā 14.februārī pulksten 19.00 notiks atkalredzēšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu. Alūksniešiem būs iespēja klausīties pilnasinīgu...

  • Ates muzejs aicina ciemos

    Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs līdz 9.februārim aicina pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus piedalīties izglītojošā programmā...

  • Alūksnē viesojas  Kanādas vēstnieks 3

    Alūksnē viesojas Kanādas vēstnieks

    Alūksni trešdien apmeklēja Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, lai iepazītu novadu un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Vēstnieks apmeklēja Alūksnes...