Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cilvēkus ārstē ar transa palīdzību

Psihoterapeitei un transoloģei Veronikai Ustinovai ik dienu ir jāspēj izprast un jārisina citu cilvēku problēmas.

Psihoterapeitei un transoloģei Veronikai Ustinovai ik dienu ir jāspēj izprast un jārisina citu cilvēku problēmas. Viņa apgalvo, ka vissvarīgākais ir neuzņemt negatīvo, jo tad pašai zūd enerģija.
Kļūt par psihoterapeiti un transoloģi viņu pamudināja psihoterapeits Jānis Zālītis. "Mani ieinteresēja viņa piedāvājums, tādēļ divus gadus mācījos Jāņa Zālīša organizētajos kursos un saņēmu psihoterapeites transoloģes (hipnotiķes) sertifikātu," saka alūksniete V. Ustinova.
Ir labais un sliktais transs
Viņa akcentē, ka daudzi cilvēki neizprot, ko dara transologs – mediķis, kas citus ārstē ar transa palīdzību. "Transologa darbs saistā ar hipnozi, bet sabiedrībā valda televīzijā radītie stereotipi – cilvēku ar kāda priekšmeta palīdzību hipnotizē un tad viņš dodas nogalināt citus. Tie ir maldīgi uzskati. Ar hipnozes, kas ir viens no transa stāvokļiem, palīdzību nevar piespiest cilvēkam izdarīt to, ko viņš zemapziņā nevēlas. Pie manis nāk cilvēki, kas vēlas atrisināt noteiktas problēmas. Piemēram, ar transa palīdzību var veiksmīgi ārstēt cilvēku no atkarības," stāsta V. Ustinova.
Psihoterapeite skaidro, ka cilvēka organismam ir četri stāvokļi, kuriem katram ir pretstats: nomods un miegs, transs un sapnis. Transs ir cieši saistīts ar sapņiem un ir normāla fizioloģiska psihes un organisma funkcija.
"Transa stāvoklī cilvēks var nokļūt katru dienu bez citu līdzdalības. Piemēram, skatoties televizoru, cilvēks ir tā aizrāvies, ka nemana, kas notiek apkārt. Ja viņš vēro raidījumus vai filmas par vardarbību, tās viņu ietekmē slikti. Nav jābrīnās, ka rodas neirozes un citas slimības. Pataloģiskajā jeb sliktajā transā bieži nokļūst bērni, spēlējot datorspēles, vai arī pieaugušie, spēlējot azartspēles. Par labo transu uzskatāma, piemēram, gleznošana, kad māksliniekam nevajag ne ēst, ne dzert, bet tikai pabeigt iesākto gleznu. Reizēm cilvēkiem rodas depresijas, jo viņi neizjūt labo transu. Kad šāds cilvēks atrod savu vietu dzīvē, depresija izzūd," norāda V.Ustinova.
Sev var palīdzēt arī pats
"Pieaugušajiem ir jāsaprot, ka ir kaitīgi vērot televīzijā vardarbības ainas, un jārāda pozitīvs piemērs bērniem. Žēl, ka Latvijā neviens neregulē, cik daudz un kad televīzijā var rādīt šausmu filmas ar vardarbīgiem skatiem. Viens no veidiem, kā bērnu pasargāt no sliktā transa, ir vērst viņa radošo enerģiju uz kaut ko citu – dejošanu, dziedāšanu vai citu izpausmes veidu. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai vecāki un pedagogi atbalstītu bērnu, uzslavējot," klāsta V. Ustinova.
Viņa uzsver, ka ar transu cilvēkam var palīdzēt, ja viņš pats to vēlas un klausa psihoterapeita norādījumiem. "Vienam pietiek ar dažām apmeklējuma reizēm, bet citam nepieciešams gads un vairāk. Tie, kas norādījumus ievēro, ārstēšanā sasniedz labus rezultātus. Man vislielākais gandarījums ir, kad esmu cilvēkam palīdzējusi," saka V. Ustinova.
"Katram cilvēkam ir liktenis, tomēr arī pats dzīvē var daudz ko mainīt. Bieži cilvēkam iekšējā balss saka priekšā, ko un kā darīt, lai sevi pasargātu. Labi, ja cilvēks tai klausa. Labročiem pareģošanas spējas attīstās labajā smadzeņu puslodē, bet kreiļiem – kreisajā. Pareģošanas spējas iespējams attīstīt ar klasiskās mūzikas vai mākslas palīdzību.
Piemēram, skaļā tehno mūzika, ko patīk klausīties jaunatnei, negatīvi iedarbojas uz kreiso smadzeņu puslodi, tā rezultātā labā puslode vairs nevar sadzirdēt intuīcijas balsi," klāsta V. Ustinova.
Jāspēj izjust pacienta pārdzīvojumus
V. Ustinova uzskata, ka katram cilvēkam dzīvē ir lemta profesija, kurā viņam veiksies un darbs sniegs gandarījumu. Arī psihoterapeitiem. "Mans darbs prasa lielu atbildību. Ir jāpiemīt empātijas spējām - jāspēj iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī un izjust to pašu pārdzīvojumu, lai varētu saprast, kā cilvēks jūtas. Ir svarīgi cilvēkā atklāt viņa talantu, stimulēt to attīstīt un izmantot, jo arī māksliniekam, kura gleznas nepērk, dzīvot ir grūti," viņa norāda.
V.Ustinova domā, ka Latvijā daudz cilvēku cieš no stresa. To veicina bezdarbs un zemais dzīves līmenis. "Ja viņi jūt, ka paši nespēj tikt galā ar problēmām, labāk ir meklēt psihoterapeita vai psihologa palīdzību. Ir gadījumi, kad psihologa palīdzība cilvēkam ir nepieciešama tikai nedaudz, lai stimulētu problēmu atrisināt pašam. Nevar nodalīt, kam vairāk nepieciešama psihoterapeita palīdzība - vīriešiem, sievietēm, bērniem vai pensionāriem, jo noteiktā situācijā to vajag visiem," saka V. Ustinova.
Viņa piekrīt, ka psihoterapeitam ir jāsaprot pacients, bet viņa problēmas un pārdzīvojumus nedrīkst uzņemt sevī. "Es enerģiju gūstu no cilvēkiem, kuriem esmu palīdzējusi. Lai arī viņi to nesaka ar vārdiem, zinu, ka vēl man labu. Dakteris Jānis Zālītis ap mani ir radījis psiholoģisko aizsargapvalku un iemācījis to izveidot arī citiem. Šāds aizsargapvalks ir visiem cilvēkiem, bet jau no agras bērnības viņi bieži vien to neapzināti iznīdē. Piemēram, ja kāds tev vēl ļaunu, tad šis aizsargapvalks ļaunuma šaltis atgrūž. Tuvinieki man ir jautājuši, vai es nebaidos izlietot visu enerģiju darbā un izdegt. Bet es priecājos, ka man klājas labi, jo es redzu cilvēku problēmas un apzinos, cik viņi ir nelaimīgi," stāsta V.Ustinova.
Nelietderīgi enerģiju netērē
V.Ustinova norāda, ka sabiedrībai vēl ir bail no psihologiem un psihoterapeitiem. "Pieļauju, ka no padomju varas gadiem ir saglabājies stereotips, ka tie, kas apmeklē psihologu, ir garīgi slimi. Cilvēki neapzinās, ka psihoterapeits viņiem var palīdzēt. Visā pasaulē cilvēki problēmas iet risināt pie psihologiem. Mums to labāk patīk darīt ar draugu un kaimiņu starpniecību. Bet draugs ir juridiski brīva persona, tādēļ stāstīto informāciju var atstāstīt ikvienam pretimnācējam, bet jebkurš ārsts ir devis zvērestu neizpaust pacientu problēmas," saka V.Ustinova.
Viņa atklāj, ka psihoterapeits spēj palīdzēt arī pats sev un tuviniekiem. "Esmu apguvusi neirolingvistiskos paņēmienus, kas ļauj sev palīdzēt jebkurā brīdī. Psihoterapeitiem obligāta prasība ir pašterapijas kursu apmeklējums, jo nelīdzsvarots cilvēks nedrīkst būt psihologs un palīdzēt citiem. Savas spējas man nemitīgi ir jāattīsta. Ejot pa ielu vai esot kādā interesentu grupā, jūtu, kādi cilvēki man ir apkārt, bet man nav tiesību viņiem iet klāt un kaut ko mācīt. Sākumā bija grūti nodalīt darbu no privātās dzīves, bet nu jau esmu iemācījusies savu enerģiju netērēt nelietderīgi," bilst V.Ustinova.
Mūžu dzīvo, mūžu mācās
V. Ustinova apgalvo, ka zināšanas psihoterapijā viņai palīdz arī ikdienā. "Tagad saprotu, kādēļ cilvēki pukojas par sīkumiem vai nesavalda emocijas. Nedusmojos, ja, braucot autobusā, mani kāds pagrūž vai uzkliedz. Saprotu, ka viņam ir problēmas, jo tas, kurš jūtas labi, tā nerīkotos," viņa ir pārliecināta.
Viņa atklāj, ka darbā gribētu līdzināties psihoterapeitam Jānim Zālītim. Šāgada maijā viņam būs 70.dzimšanas diena. V. Ustinova ir pateicīga liktenim, ka viņai ir bijusi iespēja ar Jāni Zālīti tikties un gūt no viņa daudz zināšanu.
"No cilvēkiem vienmēr mācos pozitīvo. Karls Gustavs Jungs ir teicis, ka "ar psihoterapeitiem ir tāpat kā ar vīnu – jo vecāks, jo labāks". Pieredze rodas ar nodzīvotajiem gadiem un praksi. Jo vairāk strādāju, jo profesionālāks ir mans darbs. Pašlaik Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes filiālē Psiholoģijas fakultātē studēju psiholoģijas skolotāju programmā, lai labāk izprastu bērnu psiholoģiju. Dzīvoju pēc principa – mūžu dzīvo, mūžu mācies," saka V.Ustinova.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Veronika Ustinova.
Dzimusi: 1978.gada 3.jūlijā.
Amats: psihoterapeite transoloģe.
Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Andris.
Vaļasprieks: peldēšana, pirts, teātru un koncertu apmeklēšana.
Moto: dzīvē ir jābūt mērķim, pēc kā tiekties, un jāapzinās, ka tā sasniegšanā būs kāpumi un kritumi. Nav ļaunuma bez labuma.

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...