Cīņā pret meža cūkām

Nesen notikušajā Eiropas Parlamenta sanāksmē Eiropas Zemes īpašnieku apvienība prezentēja pētījumu „Meža cūku demogrāfiskais sprādziens Eiropā”. Tomēr, neņemot vērā lielo meža cūku populāciju, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti nevēlējās Medību likumu papildināt ar normām, kas lauksaimniekiem dotu lielākas iespējas cīnīties ar laukus postošajām meža cūkām. Komisijas deputāti zemnieku vēlmē saskatīja arī kādus pavisam apslēptus motīvus.

Atvēlētie limiti netiek izšauti
Pērn Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi MA” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis jutās bezspēcīgs, kad redzēja, ka meža cūkas izrakušas gandrīz pusi 2,5 hektāru kartupeļu lauka. Biedrības ‘”Medniekiem.lv” valdes loceklis Ilgvars Zihmanis informē, ka pēdējo 20 gadu laikā meža cūku skaits Eiropā piedzīvojis eksplozīvu pieaugumu. Tiek lēsts, ka vidējais meža cūku skaita pieauguma apjoms ir apmēram 250 līdz 400 %. Šo pieaugumu ietekmē gan dabiski, gan arī ar cilvēku saistīti faktori. Tomēr Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti nevēlējās Medību likumu papildināt ar normām, kas palīdzētu lauksaimniekiem nosargāt savu ražu. Biedrība “Zemnieku saeima” ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt meža cūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses. Pēc Valsts meža dienesta statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija apmēram 70 000, izsniegtas licences par
50 000, savukārt izmantotas tikai apmēram 20 000 licences. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat piecas reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, tas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu lauksaimniekiem ir atļauts medīt meža cūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, kā arī neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.
Valsts meža dienests ziņo, ka arī staltbriežu populācijā kopš 1998.gada turpinās nepārtraukts pieaugums, un šobrīd to skaits jau pārsniedz 43 000. Šo dabas pārbagātību mednieki nespēj un negrib ierobežot – atvēlētie limiti netiek izšauti, un cietēji no tā ir zemnieki. Situācijās, kad mednieku vai zemes īpašnieku vainas dēļ dzīvnieku skaits netiks pienācīgi regulēts, medību tiesību izmantošanu drīkstēs organizēt pašvaldības, arī pieaicināt viesmedniekus. Tas būs risinājums gan hroniskajiem konfliktiem starp īpašniekiem un vietējiem medniekiem, gan ierobežos bagāto medību klubu vēlmi arvien palielināt zvēru pārapdzīvotas teritorijas.
Mednieku organizāciju pārstāvji sarunās ar ministriju un lauksaimniekiem nepiekrita variantam, ka meža cūku var noteikt kā nelimitēto medījamo dzīvnieku, tāpēc tika panākta vienošanās, ka meža cūku varēs medīt no 1000 hektāru platības, neiedalot lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža teritorijās. Pagājušajā gadā tika parakstīts šāds nodomu protokols, savukārt šogad mednieku organizācijas noraida tā esamību. “Zemnieku saeima” apsver iespēju lūgt Valsts prezidentu Andri Bērziņu jaunos grozījumus  likumā neizsludināt.

Latvijas līmeņa mēģinājums lobēt lielos zemju īpašniekus
Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzskata, ka “Zemnieku saeimas” publiski paustie argumenti par milzīgajiem meža cūku postījumiem un nekontrolēto šo dzīvnieku skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā ir blefošana, kuras mērķis ir tikt pie plašākām un nekontrolētām medību iespējām.
Latvijas Mednieku savienība uzskata, ka arī “Zemnieku saeimas” publiskās aktivitātes, reaģējot uz Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmumu par Medību likuma grozījumiem, ir sabiedrības maldināšana un bija mēģinājums panākt sev labvēlīgu lēmumu Saeimas balsojumā par Medību likuma grozījumiem. “Patiesais iemesls priekšlikumam grozīt Medību likumu, atļaujot meža cūku medību iecirkņus veidot tikai uz lauksaimniecības zemēm un neprasot tajos obligāti iekļaut arī meža platības, ir lielo zemes īpašnieku, it īpaši ārzemnieku, vēlme tikt pie daudz plašākām un nekontrolētām medību iespējām,” teic J.Baumanis.
Medību likuma grozījumi, ko vakar pieņēma Saeima, paredz veselu virkni risinājumu, lai varētu samazināt reālus meža cūku postījumus. Tā, piemēram, grozījumi paredz piecas reizes samazināt meža cūku medību iecirknī nepieciešamo meža platību (no 1000 uz 200 hektāriem). Turklāt likuma grozījumos ir iekļauts jauns pants par kārtību, kā rīkoties gadījumos, ja medījamie dzīvnieki nodara ievērojamus postījumus lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai. Likuma grozījumi paredz arī iespēju meža cūku medībām izmantot nakts redzamības tēmekļus un pusautomātiskos ieročus ar patronu ietilpību vairāk nekā trīs patronas. “Tas, ka “Zemnieku saeima” visiem spēkiem centāss aizkavēt šo grozījumu pieņemšanu, liecina, ka patiesais mērķis ir nevis postījumu novēršana, bet gan vēlme tikt pie iespējas šaut meža cūkas. Meža cūku populācijas stāvoklis dažādos Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīgs, tādēļ nav pieļaujams, ka postījumu problēma, kas novērojama atsevišķās vietās, tiek risināta, grozot likumu, kurš attiecas uz visu valsti,” uzsver J.Baumanis.

Slēgt līgumu ar medniekiem
Šim viedoklim piekrīt arī Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Viņš uzskata, ka jautājums par meža cūkām ir Latvijas līmeņa mēģinājums lobēt lielo zemju īpašniekus. “Postījumi ir atsevišķos gadījumos, un tos nevar attiecināt uz visiem. Zemnieki bieži vien arī nevēlas sadarboties ar medniekiem un neslēdz ar viņiem līgumus,” teic L.Kļaviņš. Viņš arī uzsver, ka virsmežniecības teritorijā pērn bija plānots nomedīt 1836 meža cūkas. To skaits praktiski neesot īpaši lielāks kā iepriekšējos gados. Vienīgi šobrīd lielajām cūkām klāt nākusi jaunā paaudze. “Ja zemnieki vēlas, lai viņu apsaimniekojamās platības apmedītu un vairāk vai mazāk aizsargātu, tad obligāta prasība ir slēgt līgumu ar medniekiem. Tomēr esmu dzirdējis no zemniekiem, ka viņi grib lauzt šos līgumus, bet mednieki arī ir tikai cilvēki. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, arī pēc gaļas uz mežu neviens tā neskrien. Medniekam būtībā tas ir dārgs prieks. Viņi jau iespēju robežās cenšas sargāt zemnieku laukus. Var jau pateikt, ka lauzīs līgumu, bet tad tas nozīmē, ka medniekam likumdošanas izpratnē vairs nebūs tiesību iet sargāt šos laukus. Tas ir koks ar diviem galiem,” viņš teic.
Latvijas Mednieku savienība aicina zemes īpašniekus sadarboties ar medniekiem, lai samazinātu meža dzīvnieku nodarītos postījumus, kā arī iesaka lauksaimniekiem slēgt medību nomas līgumus un kļūt par biedriem vietējos mednieku klubos, lai likumīgi varētu medīt savos īpašumos.

Viedokļi

Zemniekiem nevajadzētu atļaut šaut
Sarmis Āboliņš, Gaujienas mednieku formējuma un Annas mednieku un makšķernieku biedrības biedrs Es uzskatu, ka zemniekiem nevajadzētu atļaut šaut meža cūkas. Meža cūkām ar likumu ir noteikta platība. Ir uzskaites vienība, un no uzskaitītajām vienībām izdala procentu, cik meža cūku var atšaut. Šīs vienības tiek izdalītas mednieku kolektīviem. Ja atļautu izšaut meža cūkas arī zemniekiem, kurš tad veiktu uzskaiti? Kā aprēķinās limitu? Zemniekiem būtu jāsauc mednieki. Ne visur taču ir tik liela problēma, un katrs gadījums būtu jāskatās individuāli. Manuprāt, daudzi zemnieki šo likumu izmantotu nelietīgi un šautu pa labi un kreisi. Mednieki meža cūkas nomedī, bet zemnieki tās vienkārši nošautu. Šaušana jau arī ir pēdējais mērs, kurš būtu jāizmanto. Tie, kuri raud, ka viņu labību izrok, parasti paši neko nav darījuši, lai novērstu meža cūku nākšanu viņu īpašumā. Ir reflektori – cūku atbaidītāji. Ir flakoni, lai appūstu ap lauku. Izpūstās vielas smaka meža cūkām ir nepatīkama. Tāpat ir arī ar bebriem. Saka - vajag izšaut! Bet, pirmkārt, vajadzētu mēģināt kā citādāk no viņiem atbrīvoties. Bebrs atrodas tur, kur viņam ir barības bāze. Visi uzreiz grib nošaut sev traucējošo dzīvnieku, bet nedomā, ko vēl varētu izdarīt. Mūsu mednieku kolektīvā katru gadu vēršas zemnieki un mēs kopā sadarbojamies, lai atrisinātu šo problēmu. Mēs arī nopūšam teritoriju ap lauku, taču lielākās saimniecības tagad dara to pašas. Viens tāds aerosols maksā apmēram 15 latus, taču tā pietiek ļoti ilgam laikam. Var sapūst audumu un ielikt pudelē ar caurumiem. Šādu pudeli uzsprauž uz zemē iesprausta mieta. Tā izdala dzīvniekam nepatīkamo aromātu ļoti ilgi, taču ir arī zemnieki, kuri atkārto audumu sapūšanu trīs reizes vienā sezonā. Šis līdzeklis darbojas ļoti efektīvi.

Medniekiem jau nenodara kaitējumus
Guntars Purakalns, Apes pagasta zemnieku saimniecības “Vosukalni” saimnieks Atbalstu to, lai arī paši zemnieki varētu šaut meža cūkas. Es, protams, sazinos ar medniekiem tad, kad man ir nepieciešama viņu palīdzība, taču ne vienmēr viņi palīdz. Mēs nevaram ietekmēt mednieku darbību, un tieši tāpēc radušās domstarpības. Es jau nevaru viņiem teikt, lai neiet gulēt mājās, bet guļ uz mana lauka. Zemnieki paši varētu labāk izsekot meža cūku kustībai savā saimniecībā. Ne vienmēr izdodas noķert meža cūkas, bet kopumā esmu apmierināts ar mūsu sadarbību. Visvairāk tiek izpostīti graudaugi, un katru gadu kaitējumi atšķiras. Es cīnos ar meža cūkām, tikai izsaucot medību kolektīvus. Nepūšu nekādus līdzekļus, jo tas, manuprāt, noder mazām saimniecībām, mazam kartupeļu laukam. Lielsaimniecībās graudaugu platības ir mērāmas hektāros, un tas ir ļoti ietilpīgs darbs. Tas gluži nav reāli un rentabli. Ja mums atļautu medīt meža cūkas, tas atvieglotu mums darbu. Medniekiem jau viņas nenodara kaitējumus. Protams, nevajadzētu būt arī tā, ka katrs šauj pa labi un kreisi. Ir jābūt ierobežojumiem, un likumdošanai tas jāsakārto. Zemnieki nedrīkstētu šaut meža cūku vien tādēļ, ka viņi to ierauga pie sava īpašuma.

Ko darīt?


Mākslīgā piebarošana
Piebarošanu mežos izmanto, lai noteiktās sezonās aizvilinātu meža cūkas prom no lauksaimniecības kultūrām un izvairītos no to postījumiem.
Intensīva piebarošana ir pavisam cita piebarošanas forma – dzīvnieki cauru gadu tiek piebaroti ar lieliem barības daudzumiem, kas tālu pārsniedz to vajadzības pēc pārtikas un enerģijas.
Ja piebarošanu īsteno pareizi, tā noder, lai novērstu meža cūku pārvākšanos uz lauksaimniecības kultūru platībām. Pareizi veikta piebarošana palīdz veikt arī meža cūku uzskaiti un tai sekojošu populācijas kontroli.

Lielam dabiskās, mežā pieejamās barības īpatsvaram ir liela ietekme uz sivēnmāšu auglības rādītāju – 158 %. Ja sivēnmātes pārtiek tikai no kukurūzas lauksaimniecības kultūrās vai piebarošanas vietās, šis rādītājs samazinās līdz 121 %. Kukurūza var apmierināt jauno sivēnmāšu vajadzību pēc enerģijas, taču tā nedod nepieciešamo proteīnu apjomu, lai sivēnmātes varētu augt.

Alternatīvie veidi
Alternatīvie veidi, kā cīnīties ar meža cūkām, ir ne tikai ierasto skārda bundžu novietošana ap dārzu, bet arī elektriskie gani un drāts pinuma žogs, kurš jā ierok zemē, lai meža cūkas neparaktos zem tā. Kāds gluži izklaidējošs veids, kā cīnīties ar nelūgtajiem zvēriem, ir skaļas mūzikas atskaņošana, kura ne vienmēr gan palīdzot.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    14.jūnijā 11.00 Ilzenē represēto piemiņas vietā - piemiņas brīdis. 14.jūnijā 10.00 Alūksnē pie Mātes tēla - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas...

  • Noķer prāvu līdaku

    Alūksnietis Juris Ločs  Alūksnes ezerā Kuziku sēklī šonedēļ noķēra 1,22 metrus garu un 11,660 kilogramus smagu līdaku. Tas pieredzējušajam...

  • Pirmo reizi svinēs Zušu svētkus

    Alūksnes ezerā mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši. Tādēļ 22.jūnijā pirmo reizi tiks rīkoti svētki “Bute zuti precēt brauc”....

  • Atalgojums ir ļoti svarīgs

    Virgīnija Veļķere, Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītājaDarba meklējuma process nav vienkāršs Es atbalstu šo priekšlikumu, jo...

  • Rafinēti pagalma bandīti

    Es tagad varbūt pateikšu kaut ko ļoti muļķīgu, bet, manuprāt, tā tam būtu jābūt! Ja pret kādu politiķi ir vērsta sabiedrības nepatika, tad viņam...

  • Alūksne īsumā

     alūksne Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Tranzītceļa P43 maršruta rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” tehniskā projekta...

  • Aicina uz rokdarbu izstādi

    Ik trešdienas tikšanās Alūksnes pilsētas pensionāru biedrībai “Sudrabs” šoreiz bija neierastāka kā citkārt. Šonedēļ čaklās rokdarbnieces visu...

  • Rīko Pīķa dāmu ballīti

    Bijušās un esošās alūksnietes turpina pirms pieciem gadiem sāktu tradīciju – tikties tematiskos pasākumos. To iniciatore un organizētāja ir...