“Cinglerīšu” pasakainās pārvērtības pārsteidz

Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Cinglerīši” jaunās fermas atpūtas istabā veidojas govju figūru kolekcija. Kas nāk aplūkot pirmo ar bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām aprīkoto fermu, kas atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem.

Malienas pagasta zemnieku saimniecības "Cinglerīši" jaunās fermas atpūtas istabā veidojas govju figūru kolekcija. Kas nāk aplūkot pirmo ar bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām aprīkoto fermu, kas atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem, sālsmaizē atnes pa gotiņai. Šodien ierodas Lauku atbalsta dienesta komisija, lai vērtētu grandioza projekta īstenošanu īsā laikā.
"Kad 1991.gadā prasījām piešķirt zemi, par mūsu izraudzīto nosaukumu zemnieku saimniecībai ne viens vien izteicās skeptiski. Skaidrojām - cik nopietna ir saimniecība, tik nopietns arī nosaukums. Tagad esam gandarīti. Man šis nosaukums asociējas ar pasaku rūķīšiem, bet vārda nozīmi neesmu pētījusi," atzīst Inta Cinglere. Viņai šis ir pirmais projekts, bet Inta un Andis ir strādājuši tikpat čakli un ātri kā pasaku vīriņi.
Šobrīd viņi saka, ka vairāk neko nevajag. Ferma priecē ne tikai ar izskatu, bet arī ar vieglāku darbu, jo mehanizēta ir ne tikai slaukšana, bet arī barības dalīšana un mēslu izvākšana. "Gan jau vēl kaut ko izdomāsim! Tiesa, tas prasa milzīgu darbu un pacietību, kā arī nervus, pārliecinot tos, kas negribēja saprast manu ieceri, un karojot ar celtniekiem. Tomēr ar rezultātu esam ļoti apmierināti," saka Inta. Valsts atmaksā 65 procentus no 198 000 latu finanšu līdzekļu ieguldījuma. Tas ir liels ieguvums, tāpēc Cingleri ir pārliecināti, ka tādu iespēju nedrīkst neizmantot.
Ferma celta
gandrīz no jauna
Pagājušā gada jūnijā Intas izstrādāto projektu iesniedza Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai programmā "Investīcijas lauksaimniecības attīstībai", novembrī to apstiprināja, bet tikai šāgada martā noslēdza līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par finansiālu atbalstu piena lopkopības attīstībai, tas ir, traktortehnikas, slaukšanas iekārtu iegādei un fermas renovācijai. "Bijušās kolhoza fermas vietā bija tikai karkass. Tas ir kā nakts pret dienu, salīdzinot, kāda tā bija un kāda ir tagad. Visapkārt fermai gandrīz 40 hektāru platībā bija nezāļu lauki, jo neviens šo zemi neapsaimniekoja," salīdzina Inta.
Sākumā likās, ka vecās fermas karkass būs priekšrocība. Tomēr eksperti un celtnieki secināja, ka tas nav glābjams. Griestus nācās demontēt, jo nokrišņi tecēja pa bloku spraugām un padarīja tos neizturīgus. Varētu remontēt, bet nebūtu garantijas, ka pēc laika tie neiebruktu. Veselos blokus izmantoja kūtsmēslu krātuvei.
Spēj pierādīt
un īstenot ieceri
Sākumā Cingleri zemi nomāja, tad atpirka. Tikai tad varēja teikt, ka iecere ir piepildīta. "Zeme ir galvenais saimniecībai. 33,31 hektāru pārdeva, bet turpat līdzās bija Cingleru īpašums - septiņi hektāri. Tas ir liels pluss, jo pietiek atvērt kūts durvis un izlaist govis ganībās. Pavisam ir 80 hektāri, pagaidām ar to pietiek. Pašlaik ir 30 slaucamas un sešas grūsnas teles, kā arī 12 mazie teļi. Ferma ir paredzēta 56 slaucamām govīm un 28 jaunlopiem, tāpēc ganāmpulku vēl var palielināt.
Apbrīnojamākais ir tas, ka pagājušā gada februārī pārraudzībā bija tikai sešas govis, bet tagad ganāmpulkā ir jau pussimts lopu. Turklāt pagājušajā ziemā tie bija trīs kūtīs: vīra tēva, brāļa un pašu. Jūnijā lopus apvienoja un slauca ganībās ar pārvietojamo slaukšanas iekārtu. Projektā vajadzēja salīdzināt saimniecības 2003.gada bilanci ar 2005., 2006.gada naudas plūsmu. Kad Inta parādīja, kādi ieņēmumi ir paredzēti nākamajā gadā, uz viņu skatījās kā uz brīnumu. Tomēr skaitļu loģika ir uzskatāma. Četras slaucamas govis gadā dod 20 tonnas piena, bet no 50 govīm varēs iegūt 250 tonnas piena. "Cinglerīši" ir pierādījuši, ka tas ir iespējams.
Nākamgad slauks
krietni vairāk
Pārdienās no fermas uz akciju sabiedrību "Rīgas piena kombināts" aizved apmēram 800 kilogramus piena. Protams, izslaukumu ietekmē pāreja uz jauno fermu. Govīm bija stress, tāpēc tās ēda maz. Vēl tagad viņas nav iegaumējušas savas stāvvietas. Rekordniece dod 6800 kilogramus piena gadā, bet ganāmpulka vidējais izslaukums ir vairāk nekā 5000 kilogramu piena no govs. "Domāju, ka nākamgad iegūsim vairāk piena, jo tagad ir daudz pirmpieņu. Labo piena devēju telītes visas paturu un ataudzēju, kā arī pērkam," stāsta I.Cinglere.
Tiesa, vispirms projektu vajadzēja īstenot, un tikai tad pa daļām varēja saņemt izlietoto līdzekļu atmaksu. Vajadzēja ņemt kredītu Hipotēku bankā, bet tur zemnieku saimniecība ar 20 hektāru zemes īpašumu un sešām govīm neviesa uzticību tās spējai atmaksāt lielu kredītu. "Izdevās pārliecināt, ka spēsim īstenot projektu piena lopkopības attīstībai. Pirms izstrādāja projektu, rūpīgi visu pārdomājām. Citās nozarēs ir jāiegulda līdzekļi, lai pēc tam varētu gūt ienākumus. Turpretim govs pienu dod uzriez, tiklīdz to ieved kūtī, tāpēc var arī saņemt piena naudu. Tas nozīmē, ka govs katru dienu sevi atražo. Protams, tā vēl nav peļņa," skaidro Inta.
Viss balstās uz "smalkiem" aprēķiniem
Inta ir grāmatvede Malienas pagasta padomē. Kad vīrs vēl strādāja paju sabiedrībā, viņiem bija tikai viena govs. Tās pienu lietoja iztikai, bet apetīte rodas ēdot. Tiesa, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā pagasta centrā, vairāk par pieciem lopiem kūtī nevarēja izvietot. "Kādu laiku pietika. Pārdevām pa bullītim... Līdz pagājušajā gadā radās izdevība izstrādāt projektu un attīstīt piena ražošanu. Jautājums bija, vai es to spēšu. No sākuma līdz beigām visu esmu darījusi pati," atklāj sieviete. Viņa bija palīdzējusi izstrādāt nelielus projektus citiem zemniekiem, bet pati uzreiz sāka ar vērienu.
Par Intas enerģiju un darbaspējām liecina ne tikai projekta īstenošana. Viņa iestājās un otro gadu studē finanšu grāmatvedību Rēzeknes augstskolā. "Mūsdienās ir vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet arī diploms, kas apliecina atbilstošu izglītību. Iespējams, ka pēc gadiem ar lauksaimniecisko ražošanu varēs nodarboties tikai tie, kam būs augstākā izglītība," spriež Inta. Protams, bez grāmatvedības zemnieku saimniecībā nevar iztikt.
"Cinglerīšos" viss balstās uz plānošanu un kalkulāciju. Tomēr strādāt tikai savā saimniecībā Inta nevēlas. Pagasta padomē viņa var gūt plašu informāciju un būt starp cilvēkiem pašvaldības dzīves centrā.
"Ja strādāšu zemnieku saimniecībā, būšu tikai slaucēja, turpretim tagad esmu grāmatvede slaucēja," joko I.Cinglere. Viņai šis gads būs aizskrējis vienā steigā. Sieviete visu daru ar domu, ka kādreiz būs laiks arī atpūtai. Pašlaik viņa sev atrod arvien jaunus darbus, lai tās nebūtu. Ziemā varētu atpūsties, bet nē - Intai būs jāmācās un jākārto valsts eksāmeni augstskolā.
Projektā:
Iegādāts traktors "Waltra", arkls, kombinētā sējmašīna un barības dalītājs.
Slaucamo govju fermas iekārtu komplektā "Westfalia" ir kūtsmēslu transportieris, piena vads, piena dzesētājs, elektriskais gans, stāvvietas un automātiskās dzirdnes.
Uzcēla modernu fermu ar bioloģiskās attīrīšanas iekārtām.

Citu datumu laikraksti

  • Četrdesmit gados jūtas kā īsta sieviete

    Varu iedomāties, ar kādu mīļumu apeniete Līvija Sekača vada stundas skolā, kā viņa skolēniem stāsta par pasauli, ko katrs mēģinām skatīt ar citādākām...

  • Modernizē bērnu literatūras nodaļu

    Lai uzlabotu informācijas ieguves iespējas bērniem, Alūksnes pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Alūksnes sākumskolas un vidusskolas bibliotēku īstenoja...

  • Pagasta centrā atjaunos apgaismojumu

    Malienas pagasta padomes sēdē deputāti apstiprināja pagasta teritoriālo plānojumu kā saistošos noteikumus.Malienas pagasta padomes sēdē deputāti...