Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dabas likumi

Dzīvās dabas evolūcijas ritējumā cilvēkam kā sugai ir visai īss mūžs.

Dzīvās dabas evolūcijas ritējumā cilvēkam kā sugai ir visai īss mūžs. Absolūtais vairākums no mums līdzās esošajām dzīvajām radībām bija sastopamas uz Zemes vēl pirms Homo Sapiens (cilvēks kā saprātīga būtne) priekšteči "norāpās no kokiem". Taču tā nu ir sanācis, ka mēs kā suga esam izrādījušies visai konkurētspējīgi.
Pamazītēm, bet neatlaidīgi esam pārveidojuši (un turpinām to joprojām), pakļaujot savām vajadzībām, to, ko pieņemts saukt par dabu. Mežu izciršana, dabīgo pļavu pārvēršana par tīrumiem, meliorācija, upju aizdambēšana, ķīmija lauksaimniecībā, zveja un medības - dabas procesos cilvēks iejaucas nepārtraukti un globālos apmēros. Cilvēks savas attīstības vārdā ir iznīdējis no Zemes virsas neskaitāmas dzīvnieku un augu sugas, un šis process turpinās. Zinot nepārtraukto un apjomīgo civilizācijas dažādu veidu ietekmi uz dabu, nav nopietni ņemami atsevišķu vides speciālistu aicinājumi neiejaukties dabas procesos ("Vai būtu jāglābj neaizlidojuši stārķi", "Malienas Ziņas" 30.10.
2003.), kad runa ir par atsevišķu kādas sugas indivīdu.
Retāk postīs tas, kas rūpējas
Aprakstītā situācija ar mēģinājumu glābt balto stārķi nav viennozīmīgi traktējama. Var tiešām aplūkot situāciju no tīri zinātniska viedokļa un tad jau, protams, - viens lidonis vairāk vai mazāk tāds sīkums vien ir, taču šai lietai ir arī otra, morālā puse. Cik humāni un ētiski ir vienaldzīgi noraudzīties, kā ievainots vai barības trūkuma dēļ novārdzis putns pamazām iet bojā "saskaņā ar dabas likumiem"? Atļaušos ticēt, ka vairumam cilvēku cietsirdība tomēr nav dzīves norma, tāpēc dabiska ir minēto Apes puses iedzīvotāju vēlme stārķim kaut kā palīdzēt. Būtisks ir šādu gadījumu audzinošais moments pozitīvas attieksmes pret dabu veidošanā. Cilvēks, kas par kaut ko rūpējas, daudz retāk postīs vai ļaus citiem postīt viņa rūpju objektu.
Galīgi aplami ir apgalvot, ka minētajam stārķim pat aprūpē būtu lemts tikai kādu mēnesi nodzīvot. Tas, ka šis putns nav aizlidojis, nebūt nenozīmē, ka tas ir slims vai ievainots patlaban. Tas var nozīmēt to, ka putns nav uzkrājis pietiekamas enerģijas rezerves, jo tālie migranti, pie kuriem pieder arī baltais stārķis, nemēdz doties ceļā bez spēku uzkrāšanas. Iemesli var būt visdažādākie - sākot ar piederību pie vēlāka perējuma un beidzot ar kādu vainu periodā, kad uz dienvidiem startēja pārējie sugasbrāļi (tagad vainas vairs nav, bet nav arī barības bāzes, lai rastu spēku tālajam ceļam). Gadījumi, kad pēc pārziemošanas cilvēku apgādībā baltie stārķi (kuru dienas ēdienkartes svars Rīgas zoodārzā ir apmēram puskilograms un "MZ" rakstā minētais pusspainis barības dienā ir pilnīgs murgs) veiksmīgi atgriežas dabā, nav nekas ekstremāls.
Šovasar Alūksnē uz Dārza ielas satiku bērnu bariņu, kurā centrālā figūra, grupas acīmredzams mīlulis bija kādai meitenei uz pleca sēdošs pusaugu vārnēns. Ja šie bērni būtu zinātniski izglītoti, tad lidotnespējīgo vārnu mazuli atstātu vietā, kur tas atrasts piezemējies pēc priekšlaicīgas ligzdas atstāšanas, un noskatītos, kā daba ielas kaķu izskatā lemj savus likumus. Lai arī es skaidri zināju, cik mazas izredzes šim vārnēnam ir nodzīvot līdz pēcnācēju radīšanai, man bija patiess prieks, ka putnēnu atrada cilvēkbērni, nevis kāds pseidozinātnieks.
Ornitologi aicina palīdzēt putniem
Pirms pāris gadiem, kad tikko atlidojušos gājputnus aprīļa vidū pārsteidza vairākdienu sniega sega, bojāgājušo sīko dziedātājputnu skaits Latvijā bija izsakāms desmitos tūkstošu. Ornitologi ar mediju palīdzību aicināja palīdzēt putniem, labi zinot, ka no sniega atbrīvoto zemes laukumu izglābtie būs piliens jūrā un situāciju būtiski ietekmēt nespēs. Esmu veltījis putniem kā hobijam vairāk kā ceturtdaļgadsimtu, taču, kad tīrīju sniegu no piemājas zālāja, izārdīju pērno lapu kaudzes un pēc tam vēroju, kā dienas laikā šo "ēdnīcu" izmantoja 18 (!!!) sugu putni (pat tādas sugas, ko pie mājas redzēju pirmo un vienīgo reizi 11 gadu laikā), nudien nejutos mazāk kvalificēts putnu pazinējs pēc šādas "nezinātniskas" rīcības.
Iesāktu piebarošanu nedrīkst pārtraukt
Putnu glābšana dažādās ekstremālās situācijās ir retāka parādība, ja salīdzinām ar tādu visai izplatītu lietu kā putnu piebarošana, kas arī ir iejaukšanās dabas procesos. Cilvēki gan liek barotavas putniem ziemā, gan baro pīles un gulbjus pilsētu ūdenstilpēs.
Patlaban internetā ornitologu mājaslapā (www.putni.lv) rit visai dzīva diskusija par šo tēmu ar dažkārt krasu viedokļu polarizāciju. Ir eksperti, kas aicina nebarot pīles un gulbjus, lai nepieradinātu putnus pie viegli iegūstāmas pārtikas, kurai beidzoties putniem rastos problēmas, kā arī lai pārāk nepiesaistītu noteiktai vietai, aizkavējot rudens aizlidošanu un radot draudus iesalšanai ledū (gulbjiem). Tomēr šie paši eksperti telefonsarunās atzīst, ka Latvijā nav veikti pētījumi par šo tēmu. Viņiem vispār neesot zināmi pētījumi, kuros būtu zinātniski pamatots šo ekspertu diskusijā aizstāvētais viedoklis. Nenoliedzami, putnu piebarošana, kā jebkurš citas faktors, zināmu ietekmi atstāj, taču tā ir vairāk kā nebūtiska. Arī Alūksnē pils dīķa krastā skati ar putnu piebarošanu ir vērojami regulāri, taču nav manītas pīles vai kaijas, kuras tā rezultātā atradinātos no dabīgās barības, uzmāktos pilsētniekiem cerībā uz maizīti un, kāroto nedabūjušas, mirtu badā. Zinātniski pierādīts, ka vietās, kur ziemā masveidā piebaro zīlītes, nākamajā ligzdošanas sezonā ir nedaudz zemākas ligzdošanas sekmes (ir izdzīvojuši ģenētiski vājāki īpatņi, kuri bez piebarošanas būtu aizgājuši bojā), taču tas neatstāj nekādu ietekmi uz sugas eksistenci kopumā, jo cilvēku atbalstītā sugas daļa visumā ir niecīga. Būtiski ir atcerēties, ka reiz iesāktu piebarošanu ziemā nekādā gadījumā pārtraukt nedrīkst. Īsajā ziemas dienā, atrodot tukšu barotavu, putnam vienkārši pietrūkst laika pārorientēties, tāpēc sekas ir visai bēdīgas.
Morālais ieguvums no cilvēku darbības, piebarojot putnus, ir neapšaubāmi lielāks kā iespējamā negatīvā ietekme uz konkrētiem putnu īpatņiem, tāpēc dariet to! Un nepaejiet garām putnam ar aizlauztu spārnu..

Citu datumu laikraksti

  • Viņš izvēlējās jaunu kombainu, nevis mīļoto sievieti

    Divi mēneši pagājuši, kopš Ludmila zaudēja darbu un viņai izjuka attiecības ar mīļoto cilvēku, taču joprojām viņa par to domā katru dienu.Divi mēneši...

  • Dosies uz sacensībām

    Pieci Alūksnes kinologi rīt, 9.novembrī, dosies uz Smilteni, lai piedalītos Latvijas čempionātā suņu nacionālajā daudzcīņā un vienlaikus arī...

  • Cepts sams ar citronu un medu

    Ikdienā ēdienkartes dažādošanai gaļu var aizstāt ar zivīm, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un fosforu. Zivis var gatavot daudzveidīgi.Ikdienā...