Dabas procesos iejaukties nedrīkst

„Alūksnes Ziņās” vērsās kāda Ziemeru pagasta iedzīvotāja, lūdzot palīdzēt atrast cilvēku, kas varētu ziemas laikā izmitināt pie sevis viņas mājas tuvumā klīstošo stārķi. Tas salauzta spārna dēļ nav spējis aizlidot uz siltajām zemēm.

Sieviete atklāj, ka viņas māju tuvumā esot stārķu ligzda, kas bijusi stārķa līdzšinējā mājvieta. Augusta sākumā viņš uz pāris nedēļām pazudis no redzesloka, bet atgriezies jau ar salauztu spārnu.

Sniegt palīdzību neļauj likums
Pirmajās pāris dienās ziemeriete stārķi paņēmusi savā aprūpē, viņu apkopjot savā dzīvoklī, bet vēlāk turpinājusi rūpēties par putnu, stārķim uzturoties mājas tuvumā. Vienlaikus viņa interesējusies par iespējām stārķa izmitināšanai zooloģiskajā dārzā vai dzīvnieku patversmē. Taču nav guvusi atbalstu. Laika apstākļiem kļūstot aukstākiem, viņa vēlas atrast kādu, kurš būtu ar mieru rūpēties par stārķi ziemas periodā, jo pašai tādu iespēju nav.
Tiesa, Madonas reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītājs Aldis Verners norāda, ka šāda rīcība nav likumīga. Tā kā Latvijā baltais stārķis ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, „Dzīvnieku aizsardzības likumā” noteikts, ka cilvēki bez īpašām atļaujām, ko izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, nedrīkst iejaukties ar šiem putniem saistītajos dabas procesos.

Bojā aiziet apmēram simts putnu
„Šis nav pirmais tāds gadījums, kad gājputns nevar aizlidot,” saka A.Verners. Viņš piebilst, ka arī pašam ir gadījies nesekmīgi zvanīt uz zooloģiskajiem dārziem un citām iestādēm, cenšoties palīdzēt kādam ievainotam savvaļas putnam. Katru gadu Latvijā paliekot šādi „līdz galam neattīstījušies putni”.Pēc A.Vernera teiktā dažu gadu to skaitā ir tuvu pie simta, bet citus gadus - pat simts un vēl vairāk. „Faktiski viņi ir nolemti, jo nav spējīgi nekur aizlidot. Kā tas dabā ir iekārtots, viņi iesaistās dabiskajā vielu apritē. Taču, lai cik tas nežēlīgi skanētu, likumi ir tādi, ka cilvēks nedrīkst iejaukties šajos procesos,” viņš uzsver.
Lai gan ziemerietes mājas tuvumā klīstošais stārķis pēdējā laikā paradis arvien vairāk attālināties no cilvēkiem un pazust no redzesloka uz aizvien ilgāku laika periodu, A.Verners to vērtē divējādi. „No vienas puses tas ir labi, ka šis putns pamazām virzās prom, jo tas nozīmē, ka viņš ir gatavs atgriezties savā ierastajā vidē. Taču no otras puses – ir skaidrs, ka uz Āfriku viņš aizlidot nevarēs un dabiskā kārtā ies bojā.”

Citu datumu laikraksti

  • Kā bērni izprot naudas vērtību?

    Naudas plānošanas centrs un „GE Money Bank” līdz 10.oktobrim noskaidros, kā bērni izprot naudu, tās vērtību, un veicinās bērnu izglītošanos par...

  • Mūsu skola ir īpaša

    Ilzenes pamatskola šogad, uzsākot mācības, sagaidīja skolēnus, skolotājus un vecākus saposusies – atsvaidzināts krāsojums klasēs, nomainītas dažas...

  • Brauciet lēnām ... pa ceļiem

    Atminiet manu mīklu! Ielāps uz ielāpa, dūriena neviena. Nē, tā nav kāpostgalva. Tie ir Latvijas ceļi, kas ar neskaitāmajiem bedrīšu remontiem...

  • Aicina uz nodarbībām

    Alūksnes bērnu un jauniešu centrā šajā mācību gadā sāk darboties vairākas jaunas interešu izglītības programmas. Un joprojām visi – lieli, mazi,...

  • Būs Miķeļa gadatirgus

    Svētdien Strautiņos notiks tradicionālais Alsviķu Miķeļa gadatirgus, kas tiek rīkots jau devīto reizi pēc kārtas un kura sākums paredzēts pulksten...

  • Vērtē Alūksnes sakārtotību

    Alūksnē bija ieradusies konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2008” vērtēšanas komisija, kurā ir 12 locekļi. Vērtētājus ar pilsētu iepazīstināja...

  • Pašlepnuma un reputācijas dragātāji

    Ziemeļamerikas kontinenta demokrātijas citadeli apdraud ne vien dabas dusmas viesuļvētru un orkānu veidā, bet arī gluži cilvēciski radīti finanšu...

  • Kastrētais azarts

    Vai naudas spēļu azarts ir tikai privāta lieta vai tomēr ietekmē teju visus valsts iedzīvotājus?  Kas un ko te regulē?Vai valsts galvenā tarifu...

  • Uz jūru pēc butēm!

    Makšķerniekiem izveidojušies tādi stabili noteiktas zivs sugas copes laiki. Pavasarī tās ir raudas un vimbas. Tad nāk līņi un seko rudens butes....