Dara to, kas sakrīt ar pārliecību

Viņiem svarīgi būt kopā. Ar dziesmām, pateicību, vienkāršību.

Viņiem svarīgi būt kopā. Ar dziesmām, pateicību, vienkāršību. Ar labu vārdu un lūgšanām. Viņu kustībā galvenais ir sekot sirds aicinājumam. Sirdsapziņas balsij. Tā pasaka vairāk nekā pasaule. Varbūt tādēļ daļa Dieva draudzes pārstāvju ir tik atšķirīgi. Visā, it sevišķi dzīves uzskatos.
"Līdz atradu Dieva draudzi, dzīvoju tā kā lielākā daļa cilvēku. Pusaudžu gados daudz ko izmēģināju. Citiem Dievu iepazīt liek grūtības. Man tādu nebija. Es dzīvē biju izbaudījis visu. Vairs neko nevēlējos. Un brīžos, kad citi man stāstīja par Dievu, piebildu, ka tās ir muļķības, ka Dieva nav. Sāku just, ka manī ir kaut kas slikts. Strīdos ar cilvēkiem, kaitinu, vēlos novest līdz bezizejai. Bet es nebiju laimīgs un pēc kārtējās nekrietnības jutos vainīgs, un izdarīto nožēloju. Reiz, kad kārtējo reizi biju sastrīdējies, izgāju laukā uzsmēķēt. Tad arī pirmo reizi prātā ienāca doma, ka varbūt Dievs eksistē. Toreiz klusībā teicu: "Ja tu esi, palīdzi man"," atceras Viktors Jānis Guļaško.
Pēkšņi viņš sevī jutis pārvērtības. Ar visu savu būtību apjautis, ka Dievs ir. Sapratis, ka viņu redz, ka dievišķajam jāsaka paldies. Un, lai arī pēc šā debesu pieskaršanās mirkļa Viktors Jānis vēl kādreiz iedzēra un arī izkāvās, tomēr bija pārliecināts, ka pār visiem cilvēkiem ir spēks, kas zina visu.
Reiz Viktors Jānis saticis luterāņu mācītāju. Kopīgi devās uz lūgšanu vakaru, kur saņēma dziesmu lapiņas. Tur viss šķitis svēts, lai arī sveša bija visa kārtība. Pēc šā vakara dziesmu lapiņu Viktors neatdeva, bet paslēpa azotē, jo tā bijusi mīļa. "Kopā ar mācītāju braucu mašīnā. Bija tumšs vakars, bet ceļam priekšā izskrēja zaķis. Mans brālis būtu centies to nobraukt, lai būtu gards cepetis, bet mācītājs nobremzēja. Tas likās tik nozīmīgi. Mācītājs parādīja dzīvības dārgumu," atzīst V. J. Guļaško.
Pēc nedaudz gadiem viņš satika senu paziņu, kas kādreiz stipri dzēra, un daudzi domāja, ka "viņš uz taisna ceļa nekad vairs neuzies". Bet vīrietis dzeršanu atmeta. Dzīvi un sevi bija izmainījis. Viņš uzaicināja Viktoru Jāni uz mājām, kur pirmo reizi dzirdēja skaidrojošus vārdus no Bībeles. Tieši tie jauno puisi visvairāk uzrunāja, un viņš kļuva par Dieva draudzes locekli.
Pārmaiņas bija krasas
"Pirmajā satikšanās reizē ar Dieva draudzes pārstāvjiem man teica, ka brīdī, kad Svētais Gars ienāk cilvēkā, viņš vēlas darīt labu, mīlēt. Rodas svēta apziņa. Cilvēks pēc savas būtības ir dievnams, un sevī šī celtne ir jāceļ. Cilvēkā Dieva līdzība ir jāpamodina. Katrā no mums ir labais un ļaunais, un attiecīgā situācijā vajadzīgā daba pamostas, un rodas naids, dusmas vai kaut kas labs. Draudzē centās modināt labo, un tas man patika. Sākumā man bija kauns. Un ne jau tādēļ, ka par draudzi runāja sliktu, bet tādēļ, ka es viņu vidū jutos netīrs un slikts," saka V. J. Guļaško.
Sākumā sievai Anitai Elīzai bija grūti pieņemt pārmaiņas vīrā. Viņa domāja, ka Viktors Jānis kļuvis jocīgs, jo atmeta gan dzeršanu, gan smēķēšanu, pārstāja lamāties. Sieva raudāja, bet pēc svētās sapulces Dieva draudzē, kur aizgāja kopā ar vīru, mainīja domas. Mācītājs viņiem jautāja, vai pieņemams tas, ko sludina draudze. Viktors Jānis un arī viņa sieva atbildēja apstiprinoši. Viņi sapratuši, ka šajās sapulcēs cilvēki visu dara ar sirdi.
Svētākā no dienām - sabats
Dieva draudzei svētākā no dienām ir sestdiena, kas ebreju tautā ir sabats. "Tas ir vēsturiski pierādīts fakts. Tā ir septītā nedēļas diena. Ebreji to svin, tas nācis no viņu bauslības. Mūsu dievkalpojums ir ikdiena. Cenšamies to dzīvē īstenot. Bībelē nav rakstīts, ka dievkalpojumam jābūt tādam, kā tas ir pieņemts tradicionālajās konfesijās. Mēs sapulcējamies kopā, lai uzzinātu Dieva gribu. Sapulces notiek mājās. Ar dziesmām, lūgšanām. Mēģinām cits citu saprast, palīdzēt. Ja esam brāļi un māsas Dievā, tad tas ir pašsaprotami," atzīst Dieva draudzes pārstāvis.
Gaida pēdējās pasaules dienas
Kristus ir solījis pasaules galu. Dieva draudze to gaida. Kad tas būs, to neviens nezina. "Mēs cenšamies būt gatavi Viņa atnākšanai. Mēs esam aicināti svētdzīvei, tomēr ne vienmēr tas ir viegli. Cilvēki brīnās par manu un citām sievām, kas Gulbenē staigā lakatiņos un garos svārkos. Par to ir dažādi viedokļi un attieksme," norāda Viktors Jānis.
Iveta Lapiņa piebilst, ka uz ielas saskārusies gan ar izsmieklu, gan ar cieņu. "Tie nav draudzes stingrie noteikumi, ka sievietei jānēsā galvassega un gari svārki. Draudzē ir meitenes, kas uz sapulcēm atnāk mini svārkos un biksēs. Tam, ko dari, jānāk no sirds. Nekam nav vērtība, ja to dara pienākuma dēļ. Tas cilvēku noved izmisumā. Arī man sākumā bija grūti valkāt šādu atturīgu apģērbu. Bija nedaudz kauns. Bet vēlāk to sajutu kā nepieciešamību. Senāk sievietes staigāja lakatos, un tas bija normāli. Tagad jādomā, kāpēc cilvēki no tā visa ir atteikušies. Arī kosmētiku nelietojam. Jo tad jau es atzītu, ka Dievs mani nepilnīgu radījis. Ja cilvēkā ir mīlestība, tā dara viņu skaistu. Viņš mani darījis pilnīgu, un daudzi piekrīt, ka draudzē cilvēki izskatās jaunāki," saka I. Lapiņa.
Ziemassvētkus svin citā laikā
Dieva draudze Kristus dzimšanas svētkus nesvin 25. decembrī, bet gan Zvaigznes dienā - 6. janvārī. Viņi uzsver, ka Ziemassvētku tradīcijas radušās no pagānisma, arī eglītes pušķošana. Kad Kristus dzima, pie debesīm parādījās zvaigzne, tādēļ arī tos svin 6. janvārī. "Svētkos esam kopā, dziedam, katram līdzi ir mazs cienasts. Eglītes mums nav. Cits dzied dziesmu, cits skaita dzejoli, cits stāsta par parādīšanos, ko redzējis," saka V. J. Guļaško.
Lai arī reglaments to neaizliedz, Dieva draudzes locekļi nelieto saldumus un cukuru, bet medu. No sirds jānāk arī kārtībai, ka sieva visās lietās klausa vīru.
Ir pret militāro dienestu
"Mums Kungs Jēzus Kristus māca mīļot ienaidniekus. Darīt tiem labu. Kā es ar ieroci rokās to varu darīt? Es arvien vairāk mīlu latviešu tautu, saprotu tautasdziesmu jēgu. Es vēlos, lai visiem labi klājas, bet nevaru dzimteni aizstāvēt karā. Dievs ir sargs. Es esmu piedzīvojis brīžus, kad esmu pārliecinājies, ka ar vārda spēku var panākt vairāk nekā ar dūrēm. Reiz Rīgā dziedāju garīgas dziesmas, lai piesaistītu cilvēkus, kam klājas grūti. Paudu, ka naudu neņemu, bet meklēju cilvēkus, kas nav atraduši vietu šajā pasaulē. Pienāca klāt krievu tautības cilvēks un pavēlēja, lai es aizejot. Es viņam novēlēju Dieva svētību. Viņš lūdza atkārtot manis teiktos vārdus un ar labvēlību pret mani aizgāja," atceras Viktors Jānis.
Pretojas tradicionālo konfesiju mācībai
"Viduslaiku inkvizīcija ir nepiedodama. Arī notikumi Otrajā pasaules karā, kad priesteri svētīja karavīrus un slēpa klosteros. Domājam, ka mācība, sevišķi katoļu, nesaskan ar Bībeli. Dievs nemājo ar rokām būvētās celtnēs. Ne jau no akmeņiem, bet cilvēkiem var nākt mīlestība. Ne svētbildes, ne krustus negodājam un ceļos to priekšā nemetamies," saka Dieva draudzes loceklis.
Viņam neizpratni rada konfesiju vēlēšanās sludināt ekumenismu. "Kad no katoļiem atdalījās luterāņi, baptisti, adventisti un citi, visi pāvestu pasludināja par antikristu un viņa krēslu par sātana krēslu. Kas ir noticis, ka visi atkal vēlas apvienoties ar viņu? Vai nu toreiz, vai tagad kaut kas ir nepareizi," domā V.J. Guļaško. Arī Dieva draudzes izveidotais buklets par pāvestu un katoļiem sludina neiecietību, un tajā zem Romas pāvesta attēla rakstīts: "Lielais antikrists, kas pieviļ visu cilvēci un arī Latviju." "Mēs nenosodām tos, kas izvēlējušies šo ticību. Bet tos, kas to veido. Šķelšanos nesludinām, bet gan vienotību, kas balstās uz precīzu Dieva vārdu," saka draudzes pārstāvis.
Radio un televīzija var kaitēt
Viņi neklausās un neskatās to, kas traucē. Televīzija sludina vardarbību, tādēļ tās skatīšanās ir ierobežota.
V.J. Guļaško nesen viesojies pie kādas ģimenes, bet televīzija raidīja filmu par Šerloku Holmsu, kurā bija pakaļdzīšanās, šaušana. Viņš bijis satraukts. Tikai, izejot no mājas, nomierinājies, radis iekšējo mieru.
"Man vajadzēja atgūt iekšējo mīlestību, lai pretimnācējam varu labu vēlēt," atceras
V.J. Guļaško.
Daudziem Dieva draudzes locekļiem ir grūti uzturēties vidē, kas nepieņem viņu mācību. Tādēļ viņi aiziet no darba, no ģimenes, kur viņus nesaprot. Ir bijis, ka viņus uzskata par jukušiem. Bet viņi turpina pastāvēt, cits citu atbalstot un pieņemot.
Par Dieva draudzi
Dieva draudze radusies
1881. gadā ASV, Indianas štata Andersonas pilsētā. Viņi gaida drīzu pasaules galu. Laicīgā manta nav svarīga. Atšķirībā no bīskapa Dieva draudzes locekļi ir miermīlīgi ļaudis un sludina mieru un mīlestību.
Latvijā šo sektu dibināja Ārijs Roslevičs, kas sevi pasludināja par bīskapu. Tomēr bīskaps pārtraucis sadarbību ar ASV Dieva draudzi, jo viņš atteicies sniegt atskaiti par saņemto palīdzības naudu. Bīskapam bijušas divas sodāmības par valsts un sabiedriskās mantas izlaupīšanu un viena par krāpšanu. Viņš nevēlas, ka publiski cilā pagātnes darbus.
Ā. Roslēvičs esot saņēmis dažādas atklāsmes par pēdējām lietām. Savās sapulcēs viņš sola runāt par lietām, ko oficiālā baznīca it kā noklusē, atklāt noslēpumus, kas zināmi tikai bīskapam.
Reliģisko lietu pārvalde norāda, ka oficiāli draudzes reģistrētas Kuldīgā, Skrundā un apvienotā Talsos Sabilē. Ja draudzes locekļi ir citās pilsētās, tad viņiem jābūt apliecībai un statūtiem, kas atļauj darboties konkrētā teritorijā. Bīskaps nav devis informāciju par draudzes locekļu skaitu un arī nekādas ziņas par pagājušā gada ienākumiem. Bet locekļi ziedo desmito tiesu ienākumu, un nav zināms, kur tiek izmantoti līdzekļi. Pārvaldē šo uzskata par skandalozu sektu, kas ilgi konfliktējusi ar kristīgajām konfesijām, turklāt pārvaldē saņemtas vairākas sūdzības par locekļiem, kas pievērsušies šai mācībai.
Psihoterapeits Jānis Zālītis par draudzi teicis: "Šo sektu var raksturot kā galēji totalitāru, kas lieto psiholoģisku spiedienu uz draudzes locekļiem, kas to nepamanīja, jo šos psiholoģijā un psihoterapijā atklāti lietojamos paņēmienus nezina, bet draudzē tie tiek lietoti slēpti ceremoniju un rituālu veidā. Tā iespējama ticības kodēšana un visa pārējā aizliegšana, kas varētu kodu izjaukt."

Citu datumu laikraksti

  • Atbildam lasītājam

    Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanā?Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi...

  • Afiša

    8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas vakars kopā ar grupu "Staburags" (Jēkabpils).8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas...

  • Ciena tradicionālas vērtības

    Jau kopš janvāra tūrisma informācijas centros ceļotgribētāji aktīvi interesējas par iespējām doties vismaz divu dienu ekskursijās.Jau kopš janvāra...

  • Apstiprina budžetu

    Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim gadam.Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim...

  • Padomi skābbarības vērtēšanā

    Latvijā skābbarības paraugu izvērtēšanā šogad piedalījās somu firmas "Kemira Chemicals Oy" skābbarības speciālists Harijs Mitinens.Latvijā...

  • Dosies "Pavasara zemi"

    Alūksnes rajona tūrisma apvienība "Maliena" organizēs braucienu uz "Pavasara zemi" Monistes pagastā Igaunijā.Alūksnes rajona tūrisma apvienība...

  • Filmējas kopā ar profesionāļiem

    Neaizmirstams laiks Antonijai Melgalvei ir vasara pirms 12 gadiem, kad viņai bija iespēja piedalīties latviešu kinofilmas "Mērnieku laiki" filmēšanā...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu tautas namā - dievkalpojums.Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu...

  • Zivīm jāuzmanās no zagļiem

    AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu, traucēs objektīvi vērtēt savu darbību.AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu,...