Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darba tikumu vienmēr goda vietā ceļ

Astoņdesmit sešus gadus vecās Alises Lūces mūža gājuma lielākā daļa saistīta ar Jaunannas pagastu, kur aizrit arī vecumdienas. Sirmgalves vienīgais un labākais draugs ir grāmata.

Astoņdesmit sešus gadus vecās Alises Lūces mūža gājuma lielākā daļa saistīta ar Jaunannas pagastu, kur aizrit arī vecumdienas. Sirmgalves vienīgais un labākais draugs ir grāmata.
Sarunā Alise vairākkārt uzsver to, kāda nozīme dzīvē ir izglītībai un darbam. To viņa agri apjautusi ģimenē, kur tās bija galvenās vērtības. Ar tādu pārliecību Alise dzīvo joprojām, un arī sarunā darba tikumu viņa piemin vairākkārt. "Latvieši ir apdāvināta tauta. Arī agrāk viņi daudz mācījās un tāpat kā tagad brauca uz ārzemēm strādāt," sarunu sāk A. Lūce.
Alise uzskata, ka viņas dzīvesstāsts esot pavisam jocīgs. Dzimusi Sibīrijā, Omskas apgabalā, bet Latviju pirmo reizi ieraudzījusi deviņu gadu vecumā. Tad arī sākusi pirmās skolas gaitas un agri kļuvusi patstāvīga. Viņas tēvs, kam bijusi augstākā mežsaimnieka izglītība, aizsūtīts strādāt uz Sibīrijas stepēm. "Daudz tādu latviešu bija, kas tur strādāja ilgus gadus. Nezinu, kādu likumu dēļ 1927. gadā 24 stundu laikā ar to, kas mugurā, mums Krievija bija jāatstāj un jādodas atpakaļ uz Latviju," atminas Alise.
Tiekas pēc 50 gadiem
Smagus pārbaudījumus Alises ģimenei nācies pārdzīvot arī vēlāk. Liktenis izšķīris no brāļa Nikolaja. Alīses sešus gadus jaunākais brālis šodien dzīvo Austrālijā netālu no Klusā okeāna, tur tuvumā neesot neviena latvieša. Māsa ar brāli joprojām sazinās tikai ar vēstulēm un satiekas domās. Izņemot vienu reizi, kad pēc ilgiem meklējumiem satikušies Latvijā gluži kā sveši cilvēki. Viņi nebija redzējušies 50 gadus.
"Otrā Pasaules kara laikā, kad ienāca vācieši, manu brāli, Raiskuma mežsaimniecības skolas audzēkni, tāpat kā citus viņa kursabiedrus vācieši saņēma ciet. Finālā svešatnē viņš nokļuva koncentrācijas nometnē," apgalvo sieviete. Pēc Alises domām, viņš izdzīvojis, jo bijis liela auguma un spēcīgs. Vēlāk tāpat kā citi karagūstekņi nokļuvis spaidu darbos Austrālijas mežos un tā arī palicis šajā valstī. "Kāda man vēlēšanās braukt uz Austrāliju, tam ir vajadzīgi līdzekļi. Tāpēc arī brālis vairāk Latvijā nav bijis, jo brauciens uz šejieni ir dārgs. Brālim tur nav radu un arī man šeit nav radinieku. Vīrs Alfons pirms diviem gadiem nomira, tagad esmu viena," uzsver Alise.
Pie vīra brauc ar zirgu
Ne mazums pārdzīvojumu Alisei bijis arī vīra dēļ. Abi apprecējušies 1941.gadā, kad sācies karš. "Saņēmu paziņojumu, ka mans vīrs kritis Kurzemes katlā. Ziemassvētku kaujās cietušie bija salikti vienā kaudzē ar kritušajiem. Kāds krievu virsnieks braucis garām un ievērojis, ka kādam kareivim (manam vīram) manāmas dzīvības pazīmes. Tā arī no virsnieka atsūtītās vēstules uzzinājām, ka mans vīrs ir dzīvs un ka smagi ievainotie nosūtīti ārstēties uz Krieviju," stāsta Alise.
Viņas vīrs bija guvis smagu ievainojumu, pazaudējis labo roku. Kad nācis pie samaņas, izstāstījis, kā viņu sauc un no kurienes viņš ir. "Vīratēvs jūdza zirdziņu un devāmies 80 kilometru garajā ceļā uz Rēzekni, lai satiktu manu vīru, kuru pārsūtīja uz Krieviju. Tur nebija viegli nokļūt, jo turpinājās karš, arī bandītu netrūka," atceras jaunanniete.
Strādā par zootehniķi
Jaunannā Alise nokļuvusi pēc Jaunpils lopkopības skolas absolvēšanas, tajā mācījusies Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā. Spējīgākos audzēkņus tolaik sūtīja praksē uz labākajām valsts saimniecībām. "Zemgalē bija Valdeķu muiža, tur vienu laiku man bija prakse, arī Čakstes saimniecībā. Kā atsūtīja uz Jaunannas pagastu, tā arī šeit paliku," apgalvo Alise. 38 gadus viņa nostrādājusi kolhozā "Pededze" par galveno zootehniķi. Viņa lepojas, ka par labu darbu saņēmusi valdības apbalvojumus.
Ir prasīga pret sevi
"Esmu stiprs cilvēks. Protu visus darbus strādāt. Katrs darbs ir jāpadara kārtīgi. Dzīve ir skaista tad, ja ir darbs un uzcītīgi cilvēki apkārt," atzīst Alise. Attiecības ar viņiem veidojusi atkarībā no tā, kāda bijusi cilvēku uzvedība un attieksme pret darbu. Viņa bijusi prasīga ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi. "Es biju nodomājusi, ka vajag panākt augstu izslaukumu - vismaz 5000 litru piena, kā tas bija lopkopības skolas laikā, un to arī centos panākt," atminas bijusī zootehniķe. Viņu neesot baidījušas nekādas grūtības - kājām bijis jāmēro 12 kilometru garš ceļš uz astoņām fermām, kas atradušās pie Balvu rajona robežas, taču mežos klaiņojuši bandīti.
Viņu joprojām sarūgtinot, ka deviņdesmitajos gados kolhozus sāka strauji likvidēt. "To varēja darīt, taču ar saprātu. Nevajadzēja tik tālu nolaist lauksaimniecību kā tagad, kad cilvēkiem ir tikai viena gotiņa. Ar to jau knapi pietiek tikai ģimenei. Atceros, kā pagastā par sertifikātiem dalīja govis no lielās fermas," stāsta sieviete. Alise uzskata, ka šodien latviešiem nevajadzētu doties meklēt darbu ārpus Latvijas.
Tikmēr neliek malā
Jaunanniete spriež, ka viņai tagad garlaicīgi neesot, jo daudz lasot, bet vasarā strādājot dārzā. "Esmu labi apgādāta ar grāmatām no bibliotēkas Alūksnē. Kamēr grāmatu neesmu izlasījusi, tikmēr to nelieku malā. No katras grāmatas kādu gudrību paņemu sev. Man nav izvēles, es lasu visu," saka viņa. Alise nesūdzas par vientulību mūža nogalē.
"Lai tikai nebūtu kara," ir sirmgalves lielākā vēlēšanās.

Citu datumu laikraksti

  • Laurencenes iela nav privātīpašuma teritorija

    Laikraksta "Alūksnes Ziņas" birojā vērsās mūsu lasītājs ar jautājumu, vai starp divām daudzdzīvokļu mājām Alūksnē, Laurencenes ielā, ir iespējams...

  • Ikviens dzīvnieks prasa gan mīlestību, gan rūpes

    Katrs kārtīgs suņu un kaķu īpašnieks regulāri gādā par mīluļu labklājību. Ikdienas gādība par mazajiem draugiem izpaužas rūpēs par tiem.Katrs kārtīgs...

  • Uzzini, kas ir granžs

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": saruna ar "Rīgas Laika" redaktoru Uldi Tīroni, kurš apgalvo, ka šī ir pēdējā intervija sieviešu žurnālam.Šonedēļ žurnālā...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Svētku pasākumi. 15.novembrī pulksten 19.00 Gulbenes rajona Beļavas tautas namā - svinīgs svētku pasākums: konkursa "Sakoptākā sēta Beļavas pagastā...

  • Atmiņas par Ziemeļvāciju atdzīvojas

    Kad dienas kļuvušas īsākas, bet tumšie vakari garāki, rokas neviļus sniedzas pēc fotoattēliem un atklātnēm plauktos.Kad dienas kļuvušas īsākas, bet...

  • Atklāj lupatu segu izstādi

    Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā vakar atklāja izstādi "Pūrs", kurā apskatāmi Tautas lietišķās mākslas studijas "Rītausma" darbi un Taigas...

  • Seksuālā orientācija ir sabiedrības esence

    Lielu rezonansi pasaulē un arī Latvijā izraisījusi ASV anglikāņu baznīcas rīcība, ieceļot bīskapa kārtā homoseksuāli orientētu garīdznieku. Līdz šim...

  • Par akcīzes nodokļa atmaksu

    Ja lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs vēl nav paspējis reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālajā iestādē Alūksnes nodaļā kā...

  • Mēnesī vidēji apkalpo 27 autobusu maršrutus

    Alūksnes rajonā regulāro pasažieru pārvadājumu maršrutu dotēšanai SIA "TU Vidlatauto" 2003.gada trešajā ceturksnī ir izmaksāti 33 304,05...