Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darbs bāriņtiesai reizēm iet kā pa apli - beidzas un sākas no jauna

Pēdējā laikā sabiedrība arvien biežāk uzzina par vardarbības gadījumiem pret bērniem - māte dusmu uzplūdā nosit mazgadīgu dēlēnu, jo viņš uz viņu “ne tā paskatījās”, tēvs piekauj desmit gadus vecu meitu un tamlīdzīgi.

Pēdējā laikā sabiedrība arvien biežāk uzzina par vardarbības gadījumiem pret bērniem - māte dusmu uzplūdā nosit mazgadīgu dēlēnu, jo viņš uz viņu "ne tā paskatījās", tēvs piekauj desmit gadus vecu meitu un tamlīdzīgi.
Arī Alūksnē šogad ir pāris gadījumu, kad bērni ir cietuši fizisku un emocionālu vardarbību ģimenē, taču, par laimi, nav guvuši smagus miesas bojājumus.
Nesen šokējošais fakts, ka vienā no Latvijas bērnunamiem deviņgadīgs zēns bijis piedzēries, satricināja valdību, un īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks paziņoja: Latvijā desmit gadu laikā vajadzētu atteikties no bērnunamu sistēmas. Vai tiešām agrāk bezatbildīgo, pret savu bērnu likteni vienaldzīgo un alkoholam draudzīgo vecāku bija mazāk?
Sabiedrība klusēja un "nekāra pie lielā zvana"
Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona neuzskata, ka agrāk šādu gadījumu būtu bijis mazāk. Agrāk par to sabiedrība klusēja un šādus gadījumus "nekāra pie lielā zvana". Tagad tam pievērsta pastiprināta uzmanība. Diemžēl valstī pasliktinājusies sociāli ekonomiskā situācija, kas arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi un rada problēmas ģimenēs.
"Tagad nopietni strādā bāriņtiesas, pagasttiesas un sociālie darbinieki, policija, tāpēc šādi gadījumi vairāk parādās atklātībā," uzskata R.Vorona.
Tikai strādājot komandā, var sasniegt zināmu rezultātu. "Reizēm šķiet, ka mūsu darbs iet pa apli - kur beidzas, tur atkal sākas. Dažkārt mēs esam bezspēcīgi," spriež bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Klaiņojošus bērnus uz specskolu nesūta
Problēmas Alūksnē tāpat kā citviet sagādā pusaudži 15 un 16 gadu vecumā, kuriem nav pamatizglītības. Dažiem ir sešas, septiņas klases, taču viņi nevēlas tālāk mācīties. Ir tikai solījumi. Pašreizējā likumdošana nosaka, ka klaiņojošus bērnus, ja viņi neizdara kriminālpārkāpumu, nevar aizsūtīt uz speciālajām skolām, piemēram, Strautiņos vai Naukšēnos. Šādās iestādēs viņus var ievietot tikai ar rajona tiesas spriedumu.
"No vienas puses tas varbūt ir pareizi: nesasteigt pieņemt lēmumu, bērni neiepazīstas ar kriminālo pasauli, taču no otras - esam bezspēcīgi kaut ko mainīt," vērtē R.Vorona.
Nekādu risinājumu nedod daudzie administratīvie protokoli vecākiem, uzliktie naudas sodi, ja viņi nespēj nodrošināt bērnu audzināšanu un izglītošanos. Un parasti vecākiem nav naudas, par ko tos samaksāt. "Tātad reizēm iznāk, ka darbojamies tikai vārdiski, cenšamies pārliecināt, bet dažs pusaudzis tikai smīkņā," atzīst bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Apkārtējie baidās iejaukties
Bāriņtiesas priekšsēdētājam ir tiesības ļaut nekavējoties bērnu izņemt no ģimenes, ja viņa dzīvība un veselība ir apdraudēta. Citos gadījumos bāriņtiesai ir jāveic pamatīgs izpētes darbs, lai pierādītu, ka bērns nevar palikt ģimenē.
"Nevarētu teikt, ka sabiedrība neziņo par gadījumiem, kad cieš bērni. Tomēr viņi baidās no atriebības. Īpaši, ja ģimenē notiek vardarbība ne tikai pret bērnu, bet arī pret bērna māti, tad apkārtējie nevēlas iejaukties," apgalvo R.Vorona.
Viņas darba praksē aizvien biežāk ir neparasti gadījumi, ko nākas risināt pirmo reizi. Tad lieti noderot kolēģu pieredze un Īpašu uzdevumu ministrijas padoms, kuras kompetencē ir bērnu tiesību aizsardzība.
Bērnu audzināšanā nevaino tikai vecākus
Vai vienmēr vainīgi ir tikai vecāki, ja bērni klaiņo, nemācās un izdara pārkāpumus? R.Vorona uzskata, ka tas tā nebūt nav.
"Ir ģimenes, kur ir vairāki bērni, bet vecākiem nepietiek līdzekļu. Viņi nespēj bērnam sagādāt to, kas ir nepieciešams. Tad, nokļūstot skolā, bērnam rodas mazvērtības kompleksi, ka citiem vecāki ir nodrošināti, bet viņam - nav," spriež R.Vorona.
Gadījumos, ja ģimenei ir slikti materiālie apstākļi, pašvaldībai, protams, jāsniedz sociālā palīdzība, lai gan arī tas nav problēmas risinājums. Arī pašvaldībām šim mērķim trūkst finansējuma.
Saglabājas nākamajā paaudzē
Pērn Alūksnē reģistrētas apmēram 30 tā dēvētās riska ģimenes, arī šogad to skaits ir līdzīgs. Nelabvēlīgo ģimeņu kontingents, kurās lieto alkoholu, nerūpējas par bērniem, gadu no gada ir diezgan nemainīgs. Ar tām bāriņtiesa strādā profilaktiski. Raksturīgi, ka statuss "nelabvēlīga ģimene" diemžēl saglabājas arī nākamajā paaudzē.
Ir gadījumi, kad situācija ģimenēs uzlabojas kaut vai uz laiku, ja tās jūt, ka attiecīga institūcija seko ģimenes gaitām. Pilsētā ir kāda ģimene, kuras likteni mainīt diemžēl bāriņtiesa ir bezspēcīga. Tēvs meitu audzinājis viens pats, jo mātei ir atņemtas aprūpes tiesības. Tagad vīrietis vairs nespēj tikt galā ar meitas audzināšanu un no viņas vēlas atteikties. Biežāk problēmas rodoties tajās ģimenēs, kur ir audžutēvs.
Audžuģimenes jāsagatavo
Nesen valdība skatīja audžuģimeņu koncepcijas projektu, kas paredz veicināt pāreju no bērnunamiem uz ģimenes veida aprūpi. Šīs koncepcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus audžuģimeņu kustības attīstībai Latvijā, tādējādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošo bērnu skaita samazināšanos. R.Vorona uzskata, ka tā varētu būt realitāte tikai tālā nākotnē.
"Sagatavot audžuģimenes nevar tik ātri, jo tās jāapmāca, kā strādāt ar bērnu. Jāpārbauda, vai daļai šādu ģimeņu primārais nebūs materiālais ieguvums, nevis bērns. Mūsu pašvaldībā pirms pāris gadiem meklējām audžuģimenes, bet atsaucību saņēmām tikai no vienas. Nelaime bija tā, ka viņiem nebija dzīvokļa, taču pašvaldība to nevarēja piešķirt," stāsta R.Vorona.
Viņa priecājas, ka valdība nākamgad paredzējusi piešķirt vienreizējo adopcijas pabalstu - 1000 latus, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.
R.Vorona atceras gadījumu, kad sieviete vēlējusies adoptēt zīdaini. Vispirms paņēmusi to aizbildniecībā, tomēr vēlāk no adopcijas atteikusies, aizbildinoties, ka nespēšot atrisināt materiālās problēmas. Diemžēl Latvijā maz izvēlas adoptēt bērnus. Iespējams, daļa baidās, ka šiem bērniem gēni būs spēcīgāki par audžuvecāku dāvāto mīlestību un gādību.
Fakts
Bāriņtiesu un pagasttiesu asociācija, kurā šogad iestājusies Alūksnes pilsētas bāriņtiesa, šoruden organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Poliju un Slovākiju.
"Sociālais darbs šajās valstīs ir līdzīgs kā Latvijā. Tikai bāriņtiesu vietā ir ģimeņu tiesas. Arī tur ir daudz bērnunamu, kuros grupās bērnu skaitu plāno samazināt līdz 15," atzīst R.Vorona.
Viņa bijusi izbrīnīta, ka šajās valstīs uz 5000 ģimenēm ir viens sociālais darbinieks. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem - viens.
"Atkarībā no iedzīvotāju skaita vajadzētu noteikt arī bāriņtiesu darbinieku skaitu. Parasti ir tā, ka bāriņtiesā ir priekšsēdētājs un vēl viens darbinieks, bet pagastos - tikai priekšsēdētājs, kas vienlaikus veic arī sociālo darbu. Mums palīdz arī trīs bāriņtiesas locekļi," uzsver R.Vorona.
Kas ir bāriņtiesa?
Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kas aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses. Tā sadarbojas ar citām pašvaldības institūcijām, sociālās palīdzības dienestu, skolu psiholoģiskās palīdzības centru, nepilngadīgo lietu inspekciju, ar pašvaldības policiju, izglītības iestādēm un mediķiem.
Ko dara bāriņtiesa, ja saņem informāciju par vardarbību pret bērnu ģimenē?
* Pārbauda informāciju un aizdomu gadījumā ziņo policijai. Lemj par nepieciešamību atņemt tiesības vecākiem.
* Ievieto bērnu audžuģimenē, pie aizbildņa vai krīzes centrā, nosūta bērnu pie psihologa vai sociālā darbinieka.
* Ja bērnam nav iecelts aizbildnis, iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā nepieciešamos dokumentus sociālās rehabilitācijas saņemšanai.
Kā bāriņtiesa rīkojas, ja vecāki nepilda aprūpes tiesības?
Kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem, kopīgi ar sociālās palīdzības dienestu un citām pašvaldības iestādēm jāizstrādā ģimenes atbalsta programma, kuras mērķis ir panākt situācijas uzlabošanos un bērna atgriešanos ģimenē. Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli "atkrīt", tad vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu.
Ja sešu mēnešu laikā apstākļi nav uzlabojušies un nav iespējams vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, tad bāriņtiesa lemj par nepieciešamību iesniegt pieteikumu tiesai par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem. Bāriņtiesa rūpējas, lai bez vecāku aprūpes palikušie bērni augtu audžuģimenē vai pie aizbildņa (ja vecākiem atņemtas aprūpes tiesības); tiktu adoptēti (ja vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai viņi piekrituši adopcijai).
Ņem vērā deklarēto dzīvesvietu
Bāriņtiesa izskata iesniegumus un pieņem lēmumus lietās, ievērojot to, kāda ir attiecīgās personas deklarētā dzīvesvieta. Lēmumus par bērna aprūpes tiesību atņemšanu, lietas par aizgādības tiesību atņemšanas ierosināšanu tiesā, kā arī par aprūpes tiesību atjaunošanu un lietas par aizgādības tiesību atjaunošanu ierosināšanu tiesā pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa. Arī lēmumus par aizbildnības nodibināšanu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa. Ja vecāku dzīvesvieta nav zināma, tad to dara bērna dzīvesvietas bāriņtiesa. Mantiskajos jautājumos lēmumus pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa, aizbildnībā un aizgādnībā esošo personu lietās šos jautājumus pieņem bāriņtiesa, kas uzrauga aizbildnības vai aizgādnības lietu.
* Par bērna dzīvesvietu (pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma) uzskata viņu vecāku dzīvesvietu. Ja bērna vecāki dzīvo un deklarējuši dzīvesvietu dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to savstarpēji vienojušies.

Citu datumu laikraksti

  • Māca rakstīt projektus

    Uzņēmējus, ar tūrismu saistītus cilvēkus un pašvaldības konferencē “Eiropas Savienības atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”...

  • Notiek vairākas zādzības

    Policijā 8.decembrī saņemts iesniegums no Virešu pagasta iedzīvotāja par to, ka, izsitot loga rūti, iekļūts mājā un nozagtas mantas 45 latu...

  • Gatavos kiberpilsētas projektu

    Alūksnes rajona pašvaldības piedalīsies Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanā. Tas paredz katra rajona centrā izveidot Biznesa inkubatoru un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Adventes pasākumi. 7.decembrī pulksten 17.00 Alūksnes rajona Alsviķu kultūras namā iedegs otro svecīti adventes vainagā.Adventes pasākumi -...

  • Lai vairotu gaidīšanas prieku

    Nav vairs aiz kalniem Ziemassvētku svētvakars un arī jaunais 2004.gads, ko aizvadīsim Pērtiķa zīmē. Lai sagādātu prieku sev un citiem, aicinām ieiet...

  • Eglīti var noskatīt valsts mežā

    Iedzīvotāji vienu Ziemassvētku eglīti personiskajām vajadzībām var izraudzīties valsts mežā. Par to nav jāmaksā.Iedzīvotāji vienu Ziemassvētku eglīti...

  • Policija informē

    Dzīvokļiem izsit logus. Alūksnē, Helēnas ielā, 27.novembrī izsists dzīvokļa logs.Dzīvokļiem izsit logus Alūksnē, Helēnas ielā, 27.novembrī izsists...

  • Rīkos karnevālu pogu vācējiem

    Virešu bibliotēkas vadītāja Ausma Agare ar karnevālu gatavojas iepriecināt pagasta pogu vācējus, kas savāktās pogas varēja atpazīt izstādē Dekoratīvi...

  • Noslēgušās rajona skolu basketbola sacensības

    Alūksnes rajona skolu basketbola komandu sacensībās šogad piedalījās pārsteidzoši liels dalībnieku skaits - 400.Alūksnes rajona skolu basketbola...