Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darot gribas darīt vairāk

Vienmēr optimisma un labas gribas pilna ir alūksniete Gunta Zālīte. Ikdienu viņa aizvada, esot par sociālo darbinieci Alūksnes Sociālās palīdzības centrā, kā arī pildot izpilddirektores pienākumus Latvijas Sarkanā Krusta Alūksnes komitejā.

Vienmēr optimisma un labas gribas pilna ir alūksniete Gunta Zālīte. Ikdienu viņa aizvada, esot par sociālo darbinieci Alūksnes Sociālās palīdzības centrā, kā arī pildot izpilddirektores pienākumus Latvijas Sarkanā Krusta Alūksnes komitejā.
Esi izvēlējusies darbu sociālajā jomā. Vai tas nešķiet par grūtu jaunam cilvēkam?
Sākotnēji Sociālās palīdzības centrā sāku strādāt ar domu, ka tas būt tikai uz kādu laiku. Tomēr situācija iegrozījās, ka bija šeit jāpaliek kā pastāvīgai darbiniecei. Viennozīmīgi nevaru teikt, ka darbs ir grūts. Šeit ir sava specifika un nākas saskarties ar negatīvām situācijām, arī emocijām. Klienti ir dažādi, nav tikai dzīves rūpju sagrauti, bet arī agresīvi. Tas ir emocionāls darbs, un ir jāprot nošķirt to robežu – cik dziļi sevī vari ielaist klientu problēmas. Jā, mums ir jābūt profesionāliem un viss jādara likuma robežās. Tomēr ir arī cilvēciskas jūtas, žēlums un gribas nelaimē nokļuvušajam cilvēkam palīdzēt vairāk. Tad rosinu izmantot citas papildiespējas, piemēram, Sarkanā Krusta sniegto pakalpojumus – medicīnas kabinetu, iespēju saņemt lietotus apģērbus.
Kādas cilvēku problēmas visbiežāk ir jārisina?
Manos darba pienākumos centrā ietilpst darbs ar deklarācijām, personas lietu veidošana, sociālo gadījumu risināšana. Lielākoties saskaros ar problēmu, ka cilvēkiem ir nepietiekami ienākumi, naudas trūkums, bezdarbs. Protams, cilvēkiem arī patīk parunāt un nereti tiek stāstīts par savu dzīvi. Tad atliek tikai uzklausīt.
Kādām īpašībām jābūt šajā jomā strādājošajam?
Ir jābūt izturīgam, emocionāli stabilam, nosvērtam un garīgi spēcīgam.
Kā sākās tavs darbības ceļš Sarkanā Krusta komitejā?
Sarkanajā Krustā esmu vien gadu. Kļūt par izpilddirektori mani aicināja komitejas priekšsēdētāja Aija Briede. Man likās interesanti un saistoši, tāpēc piekritu. Tas, ka esmu sociālā darbiniece, man Sarkanajā Krustā palīdz - es zinu cilvēkus, kuriem ir problēmas un varu viņiem palīdzēt.
Kas pašlaik ir aktuālākais Sarkanā Krusta darbībā?
Mums ir radusies vēlme veidot Sarkanā Krusta jaunatnes grupu. Šiem jauniešiem būtu jāpopularizē Sarkanais Krusts, jāapgūst pirmās palīdzības sniegšana, kā arī zināšanas jānodod tālāk citiem, pašiem jāizdomā, kā varētu palīdzēt cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Savas aktivitātes un darbība būtu jāplāno pašiem jauniešiem. Iniciatīvai jānāk no viņiem pašiem - vēlme kādam palīdzēt, kaut ko darīt. Esam izsludinājuši jauniešiem aicinājumu, bet pagaidām īpaša atsaucība nav. Ir aktīvie jaunieši, kas jau tā ir visur nodarbināti, un ir kūtrie, kurus ir grūti iekustināt. Bieži tiek teikts "kas man par to būs", tomēr jāsaprot, ka organizācija ir labdarības.
Savulaik valstī bija ideja, ka ar janvāri tiks dalīti bezmaksas putraimi. Tomēr pašlaik tas netiek darīts, jo nav kas produkciju piegādātu. Tagad valdība sola, ka putraimu dalīšanas programma sāks darboties vien vasarā. Mūsu cilvēkiem ir interese par šo programmu, un tā tiek gaidīta. Protams, dažos cilvēkos ir lepnums un tiek teikts, ka bezmaksas putraimus nevajag, bet es domāju, ka ja dos, tad paņems.
Plānojam arī piesaistīt jaunus biedrus, Alūksnei pašreizējais biedru skaits nav pietiekams. Sarkanajā Krustā var iesaistīties jebkurš un aktivitātes var izvēlēties paši. Kļūstot par biedru, var būt arī brīvprātīgais. Tomēr iniciatīvai jānāk no paša cilvēka – viņš nāk ar vēlmi darboties un varbūt pat ar savām idejām, kādā veidā grib un spēj cilvēkam palīdzēt. Tādu gadījumu ir maz.
Vai alūksnieši ir izpalīdzīgi?
Te atkal ir tas pats jautājums, kas man par to būs. Prieks par mūsu rajona donoriem, viņi ir patiešām atsaucīgi. Turpretim saskāros arī ar pretēju situāciju – bija vietas, kur neatļāva pat izvietot afišu par donoru dienu. Tas mani izbrīnīja, jo donori var būt nepieciešami mums katram. Laikam jau ir jārēķinās ar to, ka vienmēr nebūs pretimnākoša nostāja, smaids un prieks par aktivitātēm.
Kur gūsti enerģiju?
Jo vairāk darba un lielākas problēmas, jo manī lielāka vēlme to visu padarīt. Rodas šī gandarījuma sajūta – re, cik daudz es varu paveikt, un tad jūtu, ka varu vēl vairāk.
Pirms kāda laika es atļāvos teikt, ka man svarīgākais ir darbs, tomēr tagad ir radusies pārliecība, ka nozīmīgi ir tuvie cilvēki, attiecības, ģimene. Tas ir daudz svarīgāks par darbu. Šī pārliecība radās pakāpeniski, nebija pēkšņa lūzuma brīža.
Kā tu pavadi brīvo laiku?
Godīgi sakot, man ne pārāk patīk brīvdienas, jo tad esmu "izsista" no ikdienas ierastā ritma un ir grūti atsāk strādāt, pieķerties nepadarītajam. Kad ir brīvs brītiņš, tad tikai atpūšos. Kādreiz man bija daudz dažādu aizraušanos, bet tagad daudz laika, arī spēka paņem tieši darbs un mācības. Interesanti ir visi ikdienišķie darbiņi, piemēram, gatavošana, šūšana. Man patīk gleznot, nezinu, vai vairs varu to saukt par hobiju, jo labu laiku neesmu pieķērusies otām.
Ko tu noteikti vēlētos izdarīt, bet vēl neesi paguvusi?
Esmu ieplānojusi turpināt mācības. Man jau ir bakalaura grāds biznesa vadībā, pašlaik mācos Sociālo zinātņu fakultātē, tomēr noteikti vēl vēlēšos arī mācīties maģistrantūrā.
Kā varētu skanēt tavs vēlējums cilvēkiem?
Palīdzēt citiem, domāt par citiem, rūpēties, mīlēt, uztraukties par apkārtējiem. Tomēr pats galvenais un primārais ir vispirms padomāt tieši pašam par sevi. Šo pamācību man reiz deva tētis, un es pēc tās vados.
***
vizītkarte
Vārds, uzvārds: Gunta Zālīte.
Nodarbošanās: sociālā darbiniece.
Izglītība: ieguvusi profesionālo bakalaura grādu vadībā, vēl studē sociālā darbinieka studiju programmā.
Dzīves moto: Dievs neuzliek cilvēkam smagāku nastu kā viņš var panest.

Citu datumu laikraksti

  • Stipendiju konkurss vidusskolēniem

    Latvija. „Latvijas Krājbanka” organizē stipendiju konkursu „Aeroplāns” vidusskolu 11. un 12.klašu audzēkņiem. Lai piedalītos konkursā, jauniešiem...

  • Inspekcija rīko vairākus konkursus

    Latvija. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izsludinājusi vairākus konkursus dažādu skolu skolēniem.Latvija. Valsts bērnu tiesību...

  • Būs pasākumi sociālā riska jauniešiem

    Alūksne. Pilsētas dome pieteikusi dalību Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izsludinātajā projektu konkursā „Atbalsts pašvaldību pasākumiem darbam ar...

  • Olimpiskās lāpas stafete sākusies

    Vai miljarda mēlē runājošā Ķīna piedzīvos olimpisko startu, garantēt nevar neviens. Taču simboliskā uguns ir iedegta.Vai miljarda mēlē runājošā Ķīna...

  • Simtnieka zīmē

    Tuvojoties sulu mēnesim, aiz loga vērojamie laika apstākļi gan it kā spītīgi aicināja nevis urbt bērzā, bet vēlreiz tvert pēc slēpēm un likt galvā...

  • Aizliedz lasīt grāmatas

    Lielbritānija. Kāda cietuma vadība nolēmusi aizliegt ieslodzījuma vietā ienest grāmatas par burvju trikiem.Lielbritānija. Kāda cietuma vadība...

  • Zem teātra jumta

    Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi.Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi Mūsdienās...

  • Piedzimt un aiziet

    Nāves klātbūtne liek apzināties, ka cilvēks pats ir savas dzīves autors,tā pastiprina atbildības izjūtu.Nāves klātbūtne liek apzināties, ka cilvēks...

  • Viesos pie partneriem Grieķijā

    Grupa Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas skolēnu un skolotāju no 5. līdz 11. martam viesojās pie projekta „Dzīve Eiropā” sadarbības partneriem...