Datorvīrusi spēj apmānīt aizvien smalkāk

Pēdējā laikā periodiski dzirdam ziņu - parādījusies datorvīrusu epidēmija, kas rada ne mazums nepatikšanu un paralizē datora darbību.

Pēdējā laikā periodiski dzirdam ziņu - parādījusies datorvīrusu epidēmija, kas rada ne mazums nepatikšanu un paralizē datora darbību.
Bieži vien ar to, ka datorvīruss ir kaitīgs un tam ir īpaša izplatīšanās taktika, aprobežojas daudzu datorlietotāju zināšanas. Izrādās, ka mūsdienīgie datorvīrusi nav svaigs produkts, bet gan ar ilgāku vēsturi. Datorvīrusi kļūst arvien progresīvāki, un to upuru skaits ar katru nākamo reizi palielinās.
Pērn terminam "datorvīruss" atzīmēja 20 gadu jubileju. 1983. gadā amerikāņu students Freds Koens izdomāja šādu nosaukumu tā saucamajām kaitīgajām programmām, kas spēj vairoties un izplatīties. Tolaik terminam "datorvīruss" nebija raksturīga tāda izpratne kā tagad, tos lielākoties pētīja un izstrādāja laboratorijās. Ideja par kaitīgo datorprogrammu ir krietni vecāka, lai gan ilgu laiku pastāvēja tikai teorijā. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu "Sarežģītu automātu teorija un organizācija". Pirmās programmas neizmantoja ļaunprātīgos nolūkos, vēlāk, kad kodi izplatījās plašāk, tās nonāca sliktu cilvēku rokās.
Vainīgs arī cilvēks
"Lai datorvīruss darbotos, nepieciešamas divas lietas - dators un cilvēks. Lai datorvīruss varētu attīstīties, cilvēks zināmā mērā ir līdzvainīgs, jo viņš aktivizē vīrusu programmu datorā," apgalvo datorspeciālists Jānis Žižmārs. Veiksmīgie datorvīrusu rakstītāji, kas rada to epidēmijas, mācējuši apvienot vīrusu tehnisko risinājumu un jaunu terminu "sociālā inženierija" ar tās dažādajām metodēm. Tas nozīmē - mācējuši apmānīt cilvēku, lai viņš "palaiž" vīrusa programmu.
1998. un 1999.gadu mijā, kad populāra bija apsveikumu sūtīšana pa elektronisko pastu, parādījās vīruss "Navidad" (tulkojumā "Jaunais gads"). Tolaik kāds datorvīrusu izgudrotājs izdomāja, ka apsveikuma failam varētu pievienot vīrusu, līdz ar to radās diezgan liela epidēmija - vīruss izplatījās uz citām e - pasta adresēm. Runājot par datorvīrusu attīstību, jāmin datorvīruss "Love letter"( "Mīlas vēstule") - reizē ar mīlas apliecinājumu datorlietotāji kā pielikumu saņēma vīrusu. Prakse liecina, ka uz datorlietotājiem spēcīgi iedarbojas dažādi erotiski piedāvājumi, viens no tiem bija tā dēvētais Annas Kurņikovas vīruss. Vēstulē, kas to saņēma, bija norādīts: "Pielikumā varat apskatīt Annas Kurņikovas kailfoto." Protams, kārotā kailfoto vietā viltīgi savu misiju bija veicis vīruss.
Izmanto dažādas viltības
Lielākā datorvīrusu izplatības zona ir internets. Diemžēl e - pasta nozīmes palielināšanās informācijas apritē sekmīgi veicinājusi negatīvu aspektu attīstību - datorvīrusi masveidā izplatās ar e - pasta vēstulēm. Ir arī citi interneta pakalpojumi, kas sekmē vīrusu izplatību, taču tā ir salīdzinoši maza. Tie izplatās arī pa čata kanāliem. Vīrusu gudrotāji izdomā dažādas viltības, kā popularizēt vīrusus. Piemēram, pielikumā sūta it kā dokumentu failu, taču patiesībā tur paslēpies vīruss. Viens no trikiem ir šāds - faila nosaukumu mēdz izveidot par interneta kādas mājas lapas adresi. Uzklikšķinot pa šo adresi, datorlietotājs, protams, saņem vīrusu.
Pie viltībām var minēt e - pasta vēstuli bez pielikuma ar apmēram šādu tekstu: "Izplatījies jauns datorvīruss, kas ir nemanāms un iekopē jūsu datorā failu. Apskatieties, vai jums ir šāds fails. Ja jums tāds ir, tad esat inficēts ar vīrusu. Nosūtiet šo vēstuli citiem datorlietotājiem, lai viņi pārbauda. Noteikti izdzēsiet šo failu un pārstartējiet datoru."
"Finālā izrādās, ka ir atsūtīts nevis vīrusu fails, bet sistēmu fails. Tas izdzēš datorā failu un rezultātā, pārstartējot datoru, tas vairs nedarbojas," uzsver datorspeciālists.
Prot slēpt pēdas
Daudzi ir neizpratnē, kas tad tik nekaunīgi rada vīrusus. J.Žižmārs apgalvo, ka tie patiesībā ir huligāni vai pat ļaunāk - noziedznieki. "Ar vārdu "huligāns" parasti asociējas zema intelekta cilvēki. Datorjomā ir gluži otrādi. Tie ir labi izglītoti cilvēki, kas izpētījuši programmatūru darbību," skaidro J.Zižmārs. Uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem patīk darīt citiem ko ļaunu, vislabāk varētu atbildēt psihologi. "Vīrusu rakstītāji to dara apzināti, viņi arī apjauš, kādas būs sekas programmai, ko viņi izplata," spriež J.Žižmārs.
Viņš ir pārliecināts: problēma ir, ka internets ir radīts kā pārlieku demokrātiska vide, kurā var darboties anonīmi. Tāpēc datorvīrusu radītājus ir grūti noķert. Tikai daži cilvēki ir noķerti, jo ierakstījuši failā vārdu un uzvārdu. Parasti vīrusu rakstītāji prot slēpt pēdas un darbojas aizvien profesionālāk.
Vīrusi kļūst gudrāki
Sākumā datorvīrusi izplatījās angļu valodā, tāpēc lietotāji zināja, ka no šādiem tekstiem vajag uzmanīties. "Vīrusi kļūst gudrāki - no lietotāja datora paņem kādu failu, nolasa teksta fragmentu un iekopē vēstulē tajā valodā, kādā to lieto. Cits lietotājs, saņemot šādu vēstuli latviešu valodā, domā, ka tas nav vīruss, taču kļūdās," apgalvo J.Žižmārs. Pēdējiem datorvīrusiem raksturīgi, ka to izplatīšanās izraisa patiesu izbrīnu - datorlietotājs saņem vēstuli no drauga, kurā ir vīruss. Kad viņš pajautā draugam, kāpēc atsūtījis vīrusu, viņš atbild, ka neko neesot sūtījis.
"Jaunie vīrusi pārbauda datora elektroniskā pasta adresu grāmatu un uz vienu no šīm adresēm aizsūta inficēto vēstuli, savukārt kā atpakaļadresi norāda citu adresi no šīs grāmatas. Tīklā nemaz neparādās, ka šis dators ir inficēts, jo dati ir sajaukti," apstiprina datorspeciālists. Bijuši gadījumi, ka vīrusu rakstītājs nosūta vēstuli, kura vēsta: jauna antivīrusu kompānija izstrādājusi programmu un piedāvā to izmantot. Pielikumā ir pretvīrusu fails, norādīta e - pasta adrese, uz kuru var sūtīt jautājumus, mājas lapa. Tas, protams, vieš uzticību, taču izrādās, ka tik smalki atkal nostrādājis vīruss. Citreiz bijis tā, ka kā atpakaļadrese minēta labi pazīstamā "Microsoft" kompānija.
Fails ir jāpārbauda
Datorlietotāji atšķiras ar to, cik lielu vērību viņi piešķir datorvīrusiem. J.Žižmārs aicina arī mazāk kompetentajiem datorlietotājiem atcerēties par šādu vīrusu eksistenci un nodrošināt, lai datoram būtu apkalpojošais personāls. "Ja dators kļūst par vīrusa upuri, tad tas rada problēmas ne tikai lietotājam, bet vīruss izplatās un kļūst par draudu citiem datoriem," saka J.Žižmārs.
Ja ir saņemts aizdomīgs fails, tad to vajadzētu pārbaudīt un tikai tad atvērt. Pieredzējušāki lietotāji parasti ir kompetentāki pretvīrusu programmās un spēj palīdzēt arī kolēģiem. Viņiem vajadzētu sekot līdzi informācijai presē, kas vēsta par vīrusu aktivitātēm. Vajadzētu pievērst uzmanību arī tehniskajai presei.
Vīrusus raksta vienmēr
J.Žižmārs apgalvo, ka vīrusu epidēmijas nekļūst biežākas. "Jo ilgāku laiku epidēmija nav bijusi, jo datorlietotāju uzmanība atslābst. Un tad, kad epidēmija tuvojas, tā sagādā pietiekami daudz problēmu. Jo ilgāk tās nav, cilvēki nomierinās," uzskata J.Žižmārs. Tas nenozīmē, ka starplaikā no vienas epidēmijas līdz nākamajai vīrusus neviens neraksta. Izrādās, ka vīrusu rakstītāji darbojas visu laiku. Vīrusi var būt veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi, kas neizvēršas pietiekami plaši.
***
Mazāk bīstamie taisa jokus
Zināmi apmēram 70 000 līdz 80 000 vīrusu veidu, ko pārbaudījušas pretvīrusu kompānijas. Tie dalās pēc bīstamības: zema, vidēja un augsta.
Mazāk bīstamie vīrusi parasti datoram neko īpaši ļaunu nenodara, bet tie vairojas un izplatās ar e - pastu. Tie rada papildu slodzi interneta tīklam, tādējādi dators sāk lēnāk strādāt. Mazāk bīstamie vīrusi spēj taisīt jokus - pēkšņi ekrānā parādās muļķīgs paziņojums vai attēls sagriežas ar kājām gaisā.
Vidējas bīstamības vīrusi spēj datus no lietotāja datora aizsūtīt ar e - pasta palīdzību vīrusa ražotājam vai atvērt vīrusa programmas - tā saucamos Trojas zirgus. Tas nozīmē, ka hakeriem tiek dota brīva pieeja pieslēgties un apskatīt, kas ir lietotāja datorā.
Ārzemēs izplatīti vīrusi, kas spēj nodrošināt tiešsaisti ar banku sistēmu - nozog konfidenciālu informāciju un aizsūta to hakeriem. Ļoti bīstamie vīrusi spēj izdzēst datus no datora, mēģina tehniski sabojāt datoru.
J.Žižmārs apgalvo, ka pēdējā laikā neesot konstatēti vīrusi, kas pilnībā sabojā datoru, lai gan arī tādi mēdz būt. "Par visu vīrusu eksistenci mēs nemaz nezinām, jo ir tādi, kas mazāk izplatās, lai gan ir bīstami. Kad epidēmija sākas, tad vainīgs ir kāds konkrēts vīruss un parasti skar visus," apstiprina J.Žižmārs.
Kā pasargāt datoru no vīrusa?
J.Žižmārs uzskata, ka katram datoram vajadzīga pretvīrusu programma. Tā maksā, sākot no 50 latiem. Šai programmai nepieciešams atjaunot informāciju par jaunākajiem vīrusiem jeb pretvīrusu datu bāzi reizi mēnesī.
"Datorlietotājus var iedalīt trijās grupās - viena daļa tos mājās galvenokārt izmanto kā rakstāmmašīnu. Šādiem datoriem bīstamība saslimt ar vīrusu ir zema, ja nu vienīgi to var atnest ar disketi, arī aizsardzība nav liela," apgalvo J.Žižmārs.
Otra kategorija lietotāju ir tādi, kas internetu izmanto ar iezvana pieeju caur telefona līniju.
Šiem datorlietotājiem vīrusu bīstamība ir augstāka, tāpēc obligāti nepieciešama pretvīrusu programma, jāatjauno arī datu bāze. "Datoram varētu būt uzstādīts arī ugunsmūris, kas rada papildu drošību," iesaka J.Žižmārs.
Trešā kategorija - tādi datori, kam ir pastāvīgs interneta pieslēgums. Tie ir visnedrošākie, tāpēc obligāts priekšnosacījums ir pretvīrusu programma un arī ugunsmūris. Šādiem datoriem pretvīrusu programmai informācija jāatjauno reizi dienā automātiski.
Datorvīrusu kļūst arvien vairāk
2003.gadā izplatītākie datorvīrusi ir nodarījuši vismaz 86,96 miljardu ASV dolāru (46,34 miljardus latu) lielus zaudējumus.
Lai gan prognozēja, ka 2003.gadā jaunu vīrusu un datortārpu skaits varētu samazināties, jaunu datorvīrusu skaits pieaudzis gandrīz par 50 procentiem. Īpaši postošs 2003.gadā bijis datorvīruss "Sobig", kas pasaulē nodarījis 36,4 miljardus dolāru (19,4 miljardus latu) lielu kaitējumu un tādējādi sasniedzis jaunu pasaules rekordu.
2003.gadā aktīvi izplatījušies pieci ārkārtīgi postoši datorvīrusi. Konstatētas deviņas lielas un 26 mazākas, galvenokārt lokālas, vīrusu epidēmijas.

Citu datumu laikraksti

  • Tiekas Absolventu vakarā

    Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja tradicionālo Absolventu vakaru.Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas...

  • Saeimas deputāts mudina zemniekus neklusēt

    Alūksnē darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē bija ieradies Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas ir arī “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas...

  • Arhīvā palielinājies sagatavoto izziņu skaits

    Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts arhīvs sagatavojis gandrīz par 300 izziņām vairāk nekā 2002.gadā.Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts...

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...