Dāvā vārdus kā ziedu klēpjus

Pirms diviem gadiem mūsu laikrakstā bija Kornēlijas Apškrūmas dzejoļa “Mīlestība” pirmpublicējums. Tagad tas lasāms tikko izdotajā krājumā “Tu tinies klusumā”.

Pirms diviem gadiem mūsu laikrakstā bija Kornēlijas Apškrūmas dzejoļa "Mīlestība" pirmpublicējums. Tagad tas lasāms tikko izdotajā krājumā "Tu tinies klusumā". Tajā ik rinda apliecina, ka viss šajā pasaulē ir mīlestība. Un ir tikai viens priekšnoteikums - "vien sirds līdz galam viņai jāatver".
Dzejniece savu sirdi ir atvērusi dzejā. Vai tad jābrīnās, ka, klausoties lasītajās vai dziedātajās vārsmās, jūtama klausītāju sirsnība un atsaucība? Jaunā dzejas krājuma atvēršanas svētkos Rīgā "Jumavas" darbinieki bija pārsteigti. Viņi pirmo reizi redzēja tik daudz autoram dāvinātu ziedu. Dzejniece jūt lasītāju mīlestību. Tiekoties ar tiem Alūksnes bibliotēkā, viņa pieļāva - varētu likties dīvaini, ka tādā vecumā iznāk krājums par mīlestību. Līdz šim atsevišķi dzejoļi bijuši publicēti dažādos krājumos. Tagad tie papildināti ar daudziem jauniem un izrādās, ka varētu sakārtot vēl vienu krājumu. Tiesa, dzeja ir mazliet smeldzīga. "Nevaru vairs savos gados neko priecīgu uzrakstīt. Bet mīlestības skumjas droši vien katrs ir izjutis: jaunībā, pusmūžā vai vecumā. Nekur jau šīs jūtas nepazūd!" saka K.Apškrūma.
Mīlestībai nevar būt par vecu
Kornēlijas rakstītajās rindās nav ietverti tikai personīgi pārdzīvojumi. Tās vēsta arī par citu dzīves stāstiem, kas iepazīti un izjusti. Ciklā "Zīmējumi smiltīs" ieskanas autobiogrāfiski motīvi. Tomēr dzejoļos tie ir pavisam citādi nekā dzīvē. "Mana laulība nebija izdevusies, bet ne jau man vienīgajai tā ir. Mīlestība manā uztverē ir kaut kas svēts. Tādas mūsdienās tikpat kā nav," secina autore. Viņa krāj atziņu citātus. Viens no tiem vēsta, ka mīlestībai var būt par jaunu, bet par vecu - nekad.
"Šis krājums vislabāk atklāj autores būtību, radot atklāsmi. Piekrītu, ka mūzika palīdz uztvert dzejas būtību. Tajā "runā" zemteksts," saka Alūksnes rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Sliņķe. Viņa priecājas, ka dzejniece atklāti runā par dzīves rudeni. Neviens tam nevar paiet garām. Tomēr ir pieņemts, ka mīlestības izpausmes iederas tikai jaunībā. Un kas pēc tam? "Mēs bieži vien sevi pārāk agri norakstām. Pēc 40 gadiem ir grūti atrast darbu. Kur nu vēl mīlestību! Bet varbūt tad cilvēkā slēpjas lielāka vērtība," pauž Daiga. K.Apškrūmas dzeja viņai liek domāt, ka nevajadzētu baidīties izpaust jūtas un izjust to dziļumu.
Salīdzina ar Āriju Elksni
Kādreiz Ārijai Elksnei pārmeta, ka viņa nolaižas līdz sīkajai mājsaimnieču pasaulei. Dzejniece iebilda, ka tā drīzāk ir "pacelšanās mājas - ģimenes svētnīcas pasaulē", kur mīt dzimtas labais gars un veidojas bērnu dvēseles. K.Apškrūma piekrīt, ka viņai ar Āriju Elksni ir līdzīgs skatījums uz pasauli, arī attieksme pret cilvēkiem. Dzeju viņa iedala postmoderniskā un dvēseliskā. "Vari spīdēt, cik gribi ar savu ego, salīdzinājumiem un metaforām. Ja vārdi neskar dvēseli, tad tie veido tikai eksperimentu. Redzu, ka kāds ir spoži meklējis, bet tur nav nekā sirdij," saka Kornēlija.
Viņa norāda, ka grūtāk ir rakstīt vienkāršā, izteiksmīgā un bagātā valodā. Dzejniece ir saņēmusi daudz vēstuļu, kurās pausta atzinība viņas skaistajai valodai. K.Apškrūmas pirmos dzejoļus vērtējusi un vētījusi Mirdza Ķempe, reizē mudinot rakstīt un norādot neveiklas izteiksmes vietas. Tagad Valdis Rūja dzejoļu krājuma "Tu tinies klusumā" anotācijā akcentējis, ka "no tēlainas vienkāršības un skaidrības (tās ir kvalitātes zīmes!) nav jābēg un jākautrējas". Viņš secina, ka Kornēlijas liriskajai varonei ir spītīgs, lepns raksturs un iekšējs spēks. Viņa nenolaiž rokas pie "vientulības ērkšķu krūma", bet labāk izvēlas šķirties "skaisti", jo "mīlestība vienmēr piedot prot".
Sāpes pārvērš dzejā
Dzejoļi rodas galvenokārt naktīs, kad skaudras sāpes neļauj aizmigt. "Lai man sāp, es to nedrīkstu parādīt!" atceros dzejnieces vārdus. Viņa atzīst, ka, iespējams, bez sāpēm nebūtu arī labas dzejas. Kad dzejolis pierakstīts, vismaz desmit reizes katrs ir labots un pārstrādāts. K.Apškrūma ir ļoti prasīga pret sevi. Pārlasa, labo un meklē jaunus vārdus izteiksmei. Visu viņa mēro ar sirdi. "Kas tā būtu par dzīvi, kurā nav vietas emocijām? Mums ir vajadzīgs gan liels prieks, gan mīļi vārdi, gan sāpes un dažādi pārbaudījumi, lai saprastu, kas mēs esam," saka Kornēlija.
Dzeja skan un atklājas melodijās
Dzejniece ir pateicīga Dievam, ka saņem tik daudz mīlestības. Kad pēc tikšanās ar lasītājiem atgriežas mājās, vairākas dienas Kornēlija dzīvo ar sajūtām, ko tā devus, un priecājas par cilvēku labestību. "Ticība labajam ir kā gaisma. Tā dod spēku, jo nav mana dzīve nemaz tik viegla," saka viņa. Bet ziedi no vienas līdz nākamajai tikšanās reizei rada nebeidzamus svētkus.
"Jaunu Kornēlijas dzejas krājumu tradicionāli saņēmām Ziemassvētkos. Bet tagad ir pavasaris. Un tad jau, protams, līdz ar pumpuriem un ziediem plaukst mīlestības jūtas. Atzīstam to skaļi vai ne, esam vecāki vai jaunāki, tā mums visiem ir ļoti vajadzīga," secina Mētra Kalniņa. Viņa kopā ar Lilitu Kauliņu ir dzejnieces neiztrūkstošas pavadones no 1988.gada, dziedot dziesmas ar Kornēlijas dzejas vārdiem. Tie rosinājuši Lilitu sacerēt apmēram 70 melodijas. Kopā būts daudzās Latvijas pilsētās un pagastos.
"Kornēlijai ir melodiska dzeja. Reizēm viņa rakstot, kad ausīs skan kāds motīvs. Interesanti, ka pēc tam manis sacerētā melodija esot tam līdzīga. Abas brīnāmies, kā tā var būt," stāsta L.Kauliņa.
Viņai patīk dziesma "Ieklausies!", kas nav krājumā. Toties jaunajā krājumā ir cita - "Šķirsimies skaisti!", kas arī ir tuva Lilitai. Tomēr svarīgāk ir just, ka klausītājiem tās "iet pie sirds".

Citu datumu laikraksti

  • Konkurss “Iepazīsti Alūksnes rajonu”

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu” septītās kārtas jautājumus, ko sagatavojis Kalncempju tūrisma informācijas punkts, kā arī...

  • Dzīvo viss, kas mīlestībā dots

    Acīmredzot nav jābrīnās, ka steigas un stresa nomāktie cilvēki veldzi un atelpu meklē dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas sirsnības un mīlestības...

  • Popularizēs lietišķās mākslas mantojumu

    Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar rajona mājturības skolotājiem vēlas apzināt rajona lietišķās mākslas mantojumu.Alūksnes...