Daži atspulgi atmiņu spogulī

(Turpinās no 23.augusta). Ceturtās dienas rītā atvadījos no draugiem un norunājām atkal tikties rudenī jau skolas 4.klasē. Man toreiz nebija ne mazākās nojausmas, ka aizbraucu no Jaunciema uz visiem laikiem.

(Turpinās no 23.augusta).
Ceturtās dienas rītā atvadījos no draugiem un norunājām atkal tikties rudenī jau skolas 4.klasē.
Man toreiz nebija ne mazākās nojausmas, ka aizbraucu no Jaunciema uz visiem laikiem. Pabiju tur vēlu rudenī visai skumjā brīdī un vēl šad tad dzīvē.
Bija kādas darbdienas vēls vakars, kad tēva brālis mums visiem trijiem ar nelielām ceļasomām Čiekurkalna stacijā palīdzēja iesēsties vilcienā Rīga - Gulbene.

Kara sagrautajā Gulbenē
No rīta vilciens pienāca Gulbenes stacijā. Izkāpjot no vagona, pavērās diezgan briesmīga aina. Stacijas ēka un pārredzamā pilsēta bija viena drupu kaudze. Nesapratu, kur ir cilvēku mitekļi, bet viņi tomēr bija. Gulbenes puse man vēl šodien ir diezgan pasveša vieta, bet tādu postažu samērā mazā pilsētā nevarēju iedomāties.
Visi trīs apsēdāmies uz kaut kādas ķieģeļu kaudzes. Mums ar māsu tajā brīdī nebija par tālāko nekādu problēmu, taču mamma gan domāja, kā nokļūt tālāk. Mūsu ceļa mērķis bija nokļūt netālā Apes apkārtnē. Bez mums vēl sēdēja nelaimīgu cilvēku pulciņš, arī viņi kaut kur gribēja braukt, bet ar ko?
Tad nāca gadījums, kas bija kā likteņa pirksts mūsu tās dienas stāvoklī. Pār laukumu uz stacijas ēkas pusi nāca kāds stalts vīrs un vairākas reizes skaļā balsī atkārtoja: "Vai ir kāds, kas vēlas braukt uz Alūksni vai Api?" Tūlīt piecēlāmies mēs un vēl daži, kas gribēja braukt. Mums lika sakāpt kravas kastē, solu nebija un braucot bija jāsēž uz grīdas. Tā kā mašīnai bija augsti borti, tāpēc es stāvēju priekšā pie kabīnes, šoferis gan arī neko neiebilda.
Tā nu braucot vēroju apkārtni. Viss likās neparasts. Pa ceļam bija nodegušas mājas un plaši lauki, kuros rosījās cilvēki. Reizēm pārbraucām šaursliežu dzelzceļa sliedes - izrādās, ka ir kursējis bānītis maršrutā Gulbene - Alūksne - Ape - Valga. Pašreiz sliežu ceļš nav remontēts. Apmēram pusdienlaikā nonācām Apē. Tālākais ceļš mammai bija pazīstams no Bormaņu papes fabrikas laikiem. Gājām taisni cauri mežam, seklākā vietā pārbridām Melnupi un pēcpusdienā bijām pie mērķa. Bija karsts siena laiks, mājās ļaudis bija priecīgi par mūsu ierašanos. Mamma tūlīt ņēma rokās grābekli, bet mēs ar māsu iepazināmies ar tās mājas trīs bērniem.
Pēc pāris dienām atbrauca mans tēva brālēns no kaimiņu pagasta un aizveda mani pie sevis - mans uzdevums bija līdz rudenim ganīt trīs govis un bariņu aitu. Tā pagāja vasara, ar nepacietību gaidīju rudeni, kad tikšu pie draugiem Jaunciemā. Augusta beigās krusttēvs gan mani aizveda atpakaļ pie mammas, bet no Jaunciema nebija ne vēsts - bija nospriests, ka skolas gaitas vietējās skolas 4.klasē turpināšu šeit. Tā mani plāni izgaisa, bet es šodien to nenožēloju.
Jaunajā skolā
Agrākos gados skolas sākumu parasti gaidīju ar lielu nepacietību. Jo tuvāk nāca 1.septembris, jo ātrāk gribējās uz skolu - jāsatiek taču vecie draugi, tad bija laiks arī pārrunām par šādiem tādiem nedarbiem, ko visi kopā varēja pastrādāt. Nebijām taču nekādi eņģelīši.
Šoreiz pirmo skolas dienu gaidīju ar samērā lielu nepatiku. Dienas skrēja nemanot, un skolas laiks nenovēršami tuvojās. Kas tad izraisīja šo nepatiku? Te taču man visi pilnīgi sveši. Kādi viņi būs šie mani klasesbiedri, kā viņi mani pieņems? Tas viss radīja zināmu satraukumu. Vasarā biju sadraudzējies ar diviem puišiem no kaimiņu mājām - tas sākās jau pirms manas aizbraukšanas uz kaimiņu pagastu pie krusttēva ganu gaitās un nedēļu pirms skolas, kad bija atkal atgriezies. Tie bija ļoti labsirdīgi puiši (diemžēl jau tagad abi ir viņsaulē). Viens gatavojās turpināt mācības 4.klasē (tātad būs mans klasesbiedrs), bet cits bija klasi zemāk. Vienam bija velosipēds, un mani ātri iemācīja braukt. Tas man bija kas jauns, jo Jaunciemā reti kurš bērns brauca ar velosipēdu.
Pienāca 1946.gada 1.septembris. Rīts bija apmācies, arī pati daba jau sabojāja garastāvokli. Tante mani pirmajā dienā aizveda uz skolu. Pirms svinīgā akta viņa mani izvadāja pa visiem trijiem skolas stāviem. Ieveda arī 4.klases telpā, kur bija pulcējušies bērni ar vecākiem. Tante mani stādīja priekšā pārējiem kā jauno klasesbiedru. Viņu sejas izteiksmes liecināja par zināmu labsirdību. Uzreiz arī tika norunāts, ar ko kopā sēdēšu. Tātad pirmā uzņemšana notikusi visai labvēlīga. Man arī satraukums pārgāja.
Turpmāk - vēl)

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā skābekļa kosmētiku

    Alūksnē izveidots firmas “Faberlic” kosmētikas prezentācijas birojs, kur var iepazīt tās ražojumus: krēmus, šampūnus, matu kondicionierus, lūpu...

  • Smejoties mēs sarunājamies ar debesīm

    Tā teicis Ramons Gomess de la Sema, spāņu rakstnieks. Tomēr kāpēc tik maz cilvēki smejas un priecājas? Vai jūtas neērti, ka apkārt ir tik daudz bēdu?...

  • Pratusi radīt saules gaismu mākslas darbos

    Nu jau gandrīz trīs gadu desmitus Latvijā pazīstamā grafiķe Dzidra Ezergaile par savām mājām sauc “Sniedzes” Alsviķu pagastā.Nu jau gandrīz trīs gadu...

  • Annas pagastā būs jauniešu klubs

    Annas pašvaldībā, pamatskolas ēkas trešajā stāvā, pašlaik tiek remontēta telpa, kurā atradīsies Annas pagasta jauniešu klubs. To veido par projektā...

  • Pirmo reizi 27 gados jaunas mēbeles

    Pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” vienai no sešām grupām pēc 27 gadiem nomainītas mēbeles.Pirmsskolas izglītības iestādē "Pienenīte" vienai...

  • Gatavojas Pļaujas svētkiem

    10.septembrī Alūksnes rajonā notiks Pļaujas svētki, kur piedalīsies Latvijas aktīvākās folkoloras kopas. Senos amatus iemēģinās Viktora Ķirpa Ates...

  • Daži atspulgi atmiņu spogulī

    (Turpinās no 16.augusta). Neiedomājami ir pārtikas produktu krājumi, ko it kā “izsaimniekojuši” šie cilvēki: 5897 kilogrami rudzu miltu, 665...

  • Latvija pirms eiro ieviešanas

    Kopš valdība apliecināja, ka Latvija ir gatava pievienoties ne tikai Eiropas valstu saimei, bet arī kopējai valūtai, Latvijas Bankai darāmā saraksts...

  • Esmu bastards, kas mīl Latviju

    Apeniete astoņdesmit sešus gadus vecā Valerija Sūra joko, ka viņa esot gluži vai bastards. Dzimusi Varšavā, bet kopš pusotra gada vecuma augusi Apē,...