Daži atspulgi atmiņu spogulī

(Turpinās no 23.jūlija) Tur bija atrodamas visādas kara mantas - karavīru katliņi, metāla ūdens pudeles, siksnas, krievu šautenes durkļi. Bija arī dažādas vāciešu atstātas mantas.

(Turpinās no 23.jūlija)
Tur bija atrodamas visādas kara mantas - karavīru katliņi, metāla ūdens pudeles, siksnas, krievu šautenes durkļi. Bija arī dažādas vāciešu atstātas mantas. Tas viss mētājās nevajadzīgs zaldātiem, bet mums gan nederēja. Apbruņojāmies kā īsti karavīri. Atradām arī daudz dažādu ieroču patronu - gan šauteņu, gan automātu un ložmetēju. Tās bija gan krievu, gan vāciešu. Tika savākts viss, kas saistījās ar kara lietām. Katrs mājās ierīkoja "ieroču" slēptuvi. Pašu šaujamieroču gan nebija, bet visa pārējā bija diezgan.
Ko tad mēs darījām ar visu savākto? Apjozām siksnas, pielikām pie tām ūdens traukus, aiz siksnas aizbāzām durkli un bijām gandrīz kā īsti karavīri. Šautenes, pistoles un automāti tika izgatavoti no koka. Šādi tērpušies, spēlējām mežā kariņus - viss bija kā īstā frontē. Bija jau novembris, tāpēc no rītiem bija stipras salnas un stundu laiks skolā aizritēja šai dienas laikā. Pēc stundām zeme bija atlaidusies (citreiz arī ne), un mēs, tuvējo māju zēni, ganījām govis ezermalas pļavā. Lopu nebija daudz - kopā sanāca trīs četras govis. Sakūrām ezermalā ugunskuru, vārījām tēju, reizēm arī kaut kādu zupu. Kā jau tas zaldātiem pienākas, jo ganos gājām pilnā "apbruņojumā". Tajā rudenī pīlādžiem bija daudz ogu, tās lieliem ķekariem bija kokos un salnās pat sasalušas. Mēs tās apcepām uz uguns, tad bija ļoti garšīgi. Viss sūrums bija pazudis.
Tā mūsu dzīve ikdienā turpinājās līdz pirmajiem sniegiem, kad tās ganu gaitas beidzās. Sākumā rakstīju par visai sātīgām krievu karavīru zupām. Klaiņojot mežā, beidzot sapratām, kur tā rodas. Mežā bija ļoti daudz aitas ādu ar lielu un biezu vilnu. Acīmredzot šīs aitas zaldāti bija paņēmuši vai atņēmuši vidzemniekiem. Toreiz, kad ļaudis devās bēgļu gaitās (īpaši Vidzemē), visus lopus cilvēki līdzi nevarēja paņemt un tie palika mājās un klaiņoja. Tad nu krievi šos lopiņus savāca, apkāva un gaļu lika zupā. Mana mamma un pārējās mūsmāju sievas šīs ādas paņēma, nogrieza vilnu un izmantoja tālāk, kā pieņemts rīkoties ar vilnu. Arī tas bija kaut kāds atspaids mūsu trūcīgajā apģērbā, vismaz pēc vilnas apstrādes kāds zeķu vai cimdu pāris iznāca.
Iepriekš aprakstītā no zēnu puses bija tā kara laika romantiskā puse. Bija jau vēl trakāki notikumi. Vēl šodien, domājot par 1944.gada rudens Jaunciema zēnu izdarībām, auksti šermuļi iet caur visu ķermeni, bet toreiz... Toreiz visiem puišeļiem bija tāda drosme un dūša to visu darīt, ka tā likās kā ikdienišķa nodarbošanās.
Kad zaldātu straumes bija aprimušas, gājām dziļāk mežā. Un šeit atklājās kaut kas necerēts. Meža klajumos kauju laikā bija atradušās vācu mīnmetēju pozīcijas. Atkāpjoties vācieši bija līdzi paņēmuši mīnmetējus, bet pašas mīnas bija palikušas sakrautas lielās grēdās, gluži kā malka. Sākumā paņēmām vienu mīnu un tā pamatīgi apgrozījām no visām pusēm. Tas bija ne visai liels lādiņš ar maziem spārniņiem aizmugurē. Lādiņa aizmugurē bija kapsula, kuru mēģinājām dabūt ārā. Tas diezgan viegli izdevās ar naglas vai kabatas naža palīdzību. Izrādījās, ka šī kapsula ir līdzīga medību bises patronai un pildīta ar pulveri. To pulveri mums vajadzēja, jo tas uzliesmoja no sērkociņa un strauji sadega.
(Turpmāk - vēl)
ANSIS

Citu datumu laikraksti

  • Par brīvību un kontracepciju...

    Ir vasaras pilnbrieda laiks, kad bieži ducina pērkona negaiss, lietus mijas ar sauli. Gluži kā dzīvē - veiksmes ar neveiksmēm, sapņi ar īstenību,...

  • Alūksnē pirmo reizi būs ūdens motociklu sacensības

    Nākamās nedēļas nogalē, 13.augustā, uz Alūksnes ezera pirmo reizi risināsies ūdens motociklu sacensības - Latvijas čempionāta ūdens motocikliem...

  • Ilzenē būs jauns rotaļlaukums

    Ilzenes pagastā līdzšinējā bērnu rotaļlaukuma vietā pagasta centrā pašlaik top jauns laukuma iekārtojums.Ilzenes pagastā līdzšinējā bērnu...