Daži atspulgi atmiņu spogulī

(Turpinās no 9.jūnija). Šajā rītā pēc vāciešu aiziešanas paps aizgāja uz Jaunciema centru noskaidrot situāciju. Fabrika jau vairākas dienas nestrādāja, un kam gan šajā juku laikā prātā bija darbs.

(Turpinās no 9.jūnija)
Šajā rītā pēc vāciešu aiziešanas paps aizgāja uz Jaunciema centru noskaidrot situāciju. Fabrika jau vairākas dienas nestrādāja, un kam gan šajā juku laikā prātā bija darbs. Arī skola tajā rudenī kā parasti nesākās 1.septembrī, tā sāka darboties tikai oktobra vidū pēc krievu ienākšanas. Pagāja vairāk nekā stunda, bet paps atpakaļ nenāca. Saule kāpa aizvien augstāk, pamazām tuvojās pusdienas laiks. Mamma mani sūtīja uz centru, lai sameklējot papu un aicinot mājās, drīz būšot krievi klāt un lai visi ir mājās. Protams, paklausīju viņai un devos uz Jaunciemu. Tā pilnīgi nejauši, pašam negribot, kļuvu par aculiecinieku krievu ienākšanai Jaunciemā.
Centrā pie lielā pārtikas veikala un maizes ceptuves bija neliels uzkalniņš, no kura bija redzama visa centrālā 1.līnija gandrīz līdz ciemata galam. Uz tā stāvēja pulciņš ļaužu, gan vīrieši, gan sievietes un par kaut ko runāja. Jau pa gabalu redzēju, ka starp viņiem ir arī mans paps. Piegāju un pavēstīju viņam mammas teikto. Viņš apsolīja tūlīt ar mani doties uz mājām, bet nepaspējām to izdarīt. Tajā brīdī Jaunciema otrajā galā parādījās zaldātu figūras, tad atkal nozuda. Acīmredzot tā bija neliela krievu izlūku nodaļa, kurai bija jānoskaidro situācija ciematā. 1.līnijas abās pusēs aiz fabrikas bija mājas, tāpēc viņi paskrēja un atkal aizslēpās aiz tām. Mēs stāvējām, jo kaut kur bēgt nebija jēgas - zaldāti jau pa gabalu bija mūs ieraudzījuši. Viena sieviete teica: "Ja šaus, lai šauj, neko darīt." Zaldāti tuvojās, turēdami savus automātus šaušanai gatavībā. Viņi pieskrēja mums klāt, un pirmais jautājums bija par to, vai vācieši ir Jaunciemā. Noskaidrojuši, ka šeit viņu vairs nav, zaldāti nomierinājās. Atceros, ka šajā grupā (10 - 15 cilvēku) divi bija ar spīdīgiem uzplečiem un zvaigznītēm, tātad tie bija virsnieki. Daži jaunciemieši tīri pieklājīgi runāja krieviski (šeit bija arī krievu tautības cilvēki), un sākās mierīga saruna. Paps izstāstīja viņiem par vācu nodaļas aiziešanu un tilta spridzināšanu.
Bija pusdienas laiks un saule tīri vai karsēja. Krievi prasīja, kur varētu nedaudz nomazgāties, jo viņi bija ļoti noputējuši. Aizgājām veikala otrajā pusē, kur bija ūdens pumpis. Zaldāti pārmaiņus pumpēja ūdeni un apmazgājās, pielēja ar auksto ūdeni arī savas metāliskās aizskrūvējamās ūdens pudeles, kuras brezenta apvalkā nēsāja pie siksnas. Kad visi bija saģērbušies un, redzēdami, ka šī ēka ir veikals, sekoja jautājums: "Vodka jesķ?" ("Šņabis ir?") Saņēmuši apstiprinošu atbildi, viņi visi iegāja veikalā no pagalma puses. Kas tur tālāk notika, nezinu, bet varu iedomāties. Krievi jau vispār ir diezgan lieli sīvā mīļotāji, kur nu vēl pēc degvīna nocieties zaldāts, un tagad radusies tāda izdevība. Sekas bija redzamas nedaudz vēlāk.
Pēc kāda laika šī krievu nodaļa visai droši gar mūsu māju devās Rīgas virzienā. Acīmredzot visi bija krietni iesiluši - par to liecināja gan viņu streipuļošana, gan bravūrīgā bļaustīšanās, dažs visai skaļi vilka kādu krievu armijas meldiņu. Ieroci gan katrs nesa kā pagadās - cits plecā, cits turēja aiz stobra. Nepagāja ne 10 minūtes, kad pie Ulupkalna sākās pamatīga šaudīšanās. Sākās vācu mašīnpistoļu rejas, krievi tām atbildēja visai haotiski. Atskanēja bļāvieni, lamāšanās krievu ierastajā gaumē. Izgājām ārā un visai bailīgi paskatījāmies, kas notiek uz šosejas. Vācieši bija izdomājuši pamatīgu viltību - tiltu gan uzspridzināja, tā radot iespaidu par savu aiziešanu, bet paši paslēpās šajā pusē upītei smalkajās priedītēs. Tā nu piedzērušies krievi saņēma pamatīgu sutu, tāpēc viņi skriešus devās atpakaļ - cits pa šoseju, cits pa grāvi. Nesa vai vilka līdzi ievainotos, nepārtraukti lamājās. Visi ieskrēja mūsu pagalmā un nesakarīgi stāstīja par notikušo. Laikam jau ievainoti bija vairāki, atceros, ka vienam virsniekam bija pamatīgi sašauta kāja. Pārējie zaldāti nolauza no sētas dēlīšus un ietina viņa kāju kā šinā. Tad visi kaut ko gaidīja. Pēc kāda laika tuvojās lielāka krievu zaldātu nodaļa, pēc tam vēl.
(Turpmāk - vēl)
Ansis

Citu datumu laikraksti

  • Zālienam uzbrūk sūnas

    Cītīgi vismaz reizi nedēļā pļauju zālienu un pārliecinos, ka to arvien vairāk pārņem sūnas, tāpēc devos noskaidrot, kas to veicina. Izrādās, ka sūnas...

  • Nē! - mākslīgajiem rūķiem daiļdārzos

    Individuālo māju pagalmos dižojas lielāki un mazāki mākslīgi rūķi, stārķi, pūces, suņi, eži, vardes un citi dzīvnieki.Individuālo māju pagalmos...

  • Dzīvžogs pasargā un norobežo

    Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša,...