Daži atspulgi atmiņu spogulī

Turpinās no 12.aprīļa. Manu vecāku bērnības un jaunības gaitas. Pirms sāku stāstīt par savu ģimeni, nedaudz jāpastāsta par manu vecāku izcelsmi, bez tās varbūt daudz kas būs neizprotams, kādēļ viss noticis tieši tā un ne citādāk.

Turpinās no 12.aprīļa
Manu vecāku bērnības un jaunības gaitas
Pirms sāku stāstīt par savu ģimeni, nedaudz jāpastāsta par manu vecāku izcelsmi, bez tās varbūt daudz kas būs neizprotams, kādēļ viss noticis tieši tā un ne citādāk.
Tēva dzimtā puse ir Gaujiena. Cik atceros no mātes kādreiz stāstītā, tēva ģimenei nekāds īpašums nav piederējis. Viņa tēvs (mans vectēvs) gājis kalpa gaitās, bet māte (mana vecāmāte) audzinājusi četrus dēlus. Ģimeni piemeklējusi liela nelaime - zēnu tēvs nomiris, kad puikas bijuši mazi, vecākie brāļi (tostarp arī mans tēvs, kurš bijis otrais dēls ģimenē), tikko sākuši skolas gaitas. Mana vectēva bēru dienā Gaujienas kapsēta esot burtiski skanējusi no četru zēnu skaļām raudām. Tā mana vecāmāte palikusi viena ar četriem zēniem, pie tam mazākajam bijuši tikai kādi četri gadi. Varu iedomāties, cik grūti un kādos apstākļos nācās zēnus audzināt, jo vienai pašai bija jādomā par ģimeni. Par spīti grūtībām, pamatizglītību ieguvuši visi.
Vecākajiem brāļiem pašiem agri nācās domāt par iztikas pelnīšanu un turpmāko dzīvi. Māte ar trīs dēliem (abiem vecākajiem un jaunāko) pārcēlušies uz Bormaņiem (tā toreiz sauca Trapeni), bet viens dēls palicis Gaujienā pie kāda saimnieka par puisi. Reiz vakarā pēc darba viņš gājis Gaujā peldēties un noslīcis. Tā ģimene saņēmusi vēl vienu triecienu.
Bormaņos divdesmitajos gados pie Melnupes darbojusies papes fabrika, kur vecākie brāļi sākuši darba gaitas. Fabrikā ražojuši lielas papes loksnes, kuras lielās pakās tika sūtītas uz Rīgu - papes kastu un citas taras gatavošanai. Paku saiņošanai ar ripzāģi tika zāģētas līstes. Laikam jau darba drošība arī nav bijusi sevišķi augstā līmenī, klibojusi arī darba disciplīna, jo jaunākais brālis vēl nepilngadīgs būdams kādu laiciņu pie zāģa aizvietojis kādu strādnieku. Viņam aiz neuzmanības nozāģēti trīs kreisās rokas pirksti. Fabrikā gan bijusi izmeklēšana par šo lietu - kā nepilngadīgais var strādāt pie ripzāģa. Laikam jau kāds neiztika arī bez soda. Tas ietekmēja viņa turpmāko dzīvi - pienākot dienesta vecumam, ārstu komisija viņu atzina par dienestam nederīgu. Abi vecākie brāļi dienējuši Latvijas armijā. Dienesta laiks toreiz bijis 18 mēnešu, no fotogrāfijām var secināt, ka tēva dienests aizritējis kavalērijā.
Mana māte dzimusi Latgalē, Baltinavas pagastā. Ģimene bijusi liela, daudz bērnu. Laikam tajos laikos tas nav bijis nekas neparasts, vispār Latgales pusē ģimenēs bijis daudz bērnu. Māte bijusi visjaunākais bērns ģimenē. Paradoksāli, bet viņa īsti nevarēja pateikt, cik pavisam bērnu bijis ģimenē. Daudzi bērni miruši, par to ģimenē neticis runāts.
Viņa satikusies ar trīs māsām un brāli (laikam tik arī palicis no kuplā bērnu pulka). Ģimenē toreiz valdīja drausmīga nabadzība, šodien vispār grūti iedomāties ko tamlīdzīgu. Bērni dzīvojuši vienos naktskreklos cauru dienu, citu drēbju nav bijis. Vasarā tādi paši dzīvojušies pie mājas, bet ziemā dzīve bijusi īpaši drūma - uz visiem bērniem bijis viens mētelītis un vieni apavi - tad pēc kārtas gājuši ārā, kad spiedusi vajadzība.
Arī šīs ģimenes bērni ļoti agri meklējuši darbu, mājās tēva vietā palicis brālis, bet māsām bija jāmeklē darbs un pašām jādomā par dzīvi. Mana māte, darbu meklēdama, nonākusi Bormaņos papes fabrikā un sākusi strādāt pie fabrikas pārvaldnieka par kalponi.
Papes fabrika
darbojas ziemās
Papes fabrika strādājusi tikai ziemā. Tam par iemeslu bijis apstāklis, ka liela daļa strādnieku (gan jauni vīrieši, gan sievietes) bijuši vietējo saimnieku dēli un meitas. Sākoties pavasarim un lauku darbu sezonai saimniecībās, fabrika darbu pārtraukusi līdz rudenim, kamēr lauku saimniecībās beigušies visi galvenie lauku darbi - tad strādnieki atgriezušies fabrikas darbā. Daļa strādnieku fabrikā palikusi arī vasarā (kuriem nebija Bormaņos savu māju) un šajā laikā piegādājuši fabrikai papīrmalku, lai ziemas periodā darbs ritētu bez dīkstāvēm.
Pie fabrikas netālu atradušās divas ēkas strādnieku kopmītnēm. Fabrika atradusies Melnupes krastā, visus mehānismus un agregātus darbinājusi tvaika mašīna, kurai ūdens sūknēts no upes.
Pasaules ekonomiskā krīze (1929. - 1933) skāra arī Latviju - darbu pārtrauca daudzi rūpniecības uzņēmumi, starp tiem arī Bormaņu papes fabrika - tā tika likvidēta. Vietējie trapenieši turpināja strādāt ģimenes saimniecībās, bet pārējiem (arī maniem vecākiem) bija jāmeklē darbs citur, Bormaņos vairs nebija, ko darīt.
Turpmāk - vēl
Ansis

Citu datumu laikraksti

  • Bērniem un jauniešiem rīko estrādes konkursu

    Kultūras portāls SVLV (www.sv.lv) sadarbībā ar Ozolnieku tautas namu un Ozolnieku novada domi 14.maijā organizēs trešo bērnu un jauniešu estrādes...

  • Pašvaldībā ir jauna sekretāre

    No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres pienākumus veiks Anita Gasperte.No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres...

  • Aizdegas ventilācijas iekārta

    10.aprīlī pulksten 6.03 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde saņēma izsaukumu uz SIA “Alta S” maizes kombinātu.10.aprīlī...

  • Balvā saņem baseina apmeklējumu

    Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas.Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas. Alūksnes bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa sadarbībā ar Alūksnes...

  • Alūksnē viesos Ministru prezidents

    Rīt Alūksnē ieradīsies Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš tiksies gan ar Alūksnes pilsētas un rajona padomes vadību, gan arī apmeklēs sporta...

  • Notāru darbu paralizē valdības neizdarība

    Uz pāris dienām valdība bija paralizējusi notāru darbu, jo Ministru kabinets nebija apstiprinājis noteikumus par zvērinātu notāru taksēm, bet...