Debesīs katram mirdz sava zvaigzne

Akciju sabiedrības “Lombards Moda” Alūksnes filiāles direktora Aivara Gelbrota dzīve ir salīdzināma ar kāpnēm, kur kāpējs virzās tikai uz augšu.

Akciju sabiedrības "Lombards Moda" Alūksnes filiāles direktora Aivara Gelbrota dzīve ir salīdzināma ar kāpnēm, kur kāpējs virzās tikai uz augšu. Aivara raksturs ir nosvērts, viņš apdomīgi liek katru nākamo soli.
Aivarā ir jūtams gaišums, no viņa strāvo lauku cilvēkam raksturīgais pamatīgums un iedziļināšanās lietas būtībā. Aivara dzimtā vieta ir Pededzes pagasts. Tur arī sācies lielais kāpiens pa karjeras kāpnēm. A.Gelbrots jokodamies piebilst, ka vienīgā "nelaime" esot uzvārds, kuru bieži rakstot nepareizi.
Tēva amats ietekmē dēla izvēli
Kad Aivars vēl bikses deldējis vietējās pamatskolas solā, īpašas intereses par nākamo profesiju neesot bijis. Kā jau visiem zēniem, arī viņam patikusi tehnika. Tāpēc, kad tēvs Apē beidzis traktoristu kursus, arī Aivars izlēmis iet viņa pēdās. Pēc mācībām Apes lauksaimniecības skolā viņš ieguvis plaša profila traktorista apliecību, papildus atslēdznieka trešo kategoriju un sācis strādāt dzimtajā saimniecībā. Sekojis dienests Padomju armijā.
"Jūras kara flotē mani paņēma tikai deviņpadsmit gadu vecumā, jo nebiju izpildījis kara komisariāta prasību izoperēt mandeles. Pēc dienesta atgriezos mājās, bija brīva automašīna, sāku strādāt kā šoferis. Līdztekus neklātienē pabeidzu Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu.
Tad sākās Atmodas laiks. Zaicevā strādāju darbnīcās, biju vadītājs, tad iecirkņa mehāniķis. Paralēli neklātienē mācījos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. To es nepabeidzu, jo iepazinos ar kolhoza "Umara" priekšsēdētāju Gunāru Gercenu. Viņš mani aicināja strādāt par šoferi. Tas izrādījās liktenīgi, jo iepazinos ar savu nākamo sievu Aivitu Medni," stāsta Aivars un piebilst, ka tas bijis galvenais iemesls, kāpēc pārtraucis studijas.
Kļūst par pirmo bezdarbnieku rajonā
Kad kolhozus gluži kā kaujamos lopus likvidēja, jaunais speciālists palika bez darba un bija starp pirmajiem, kas rajonā ieguva bezdarbnieka statusu. Taču laime nebija viņu atstājusi, jo drīz Iekšlietu ministrijas pilsonības un imigrācijas departaments aicinājis strādāt Veclaicenes robežkontroles punktā par vīzu inspektoru. Aivars atceras, ka tas bijis ļoti sarežģīts un nervozs darbs. Taču izturējis pusotru gadu - no pirmās līdz pēdējai dienai, jo, sākot ar 1994.gada 15.decembri, pēc Ārlietu ministrijas lēmuma vīzas uz robežas vairs neizsniedza. Aivaru atkal uzņēma bezdarbnieku rindā.
"Man piedāvāja strādāt Latvijas Krājbankas drošības dienestā, veicu arī inkasatora pienākumus. Pēc četriem gadiem uzticēja vadīt lombardu," tā karjeras augšupeju raksturo tagadējais direktors.
Cilvēki viņam uzticas
"Mans darbs saistīts ne jau ar pārtikušiem cilvēkiem. Ir psiholoģiski grūti izjust otra nelaimi. Cilvēki ieķīlā māju, dzīvokli, citu vērtīgu mantu, kad nepieciešama lielāka naudas summa, bet to nevar aizņemties. Pats bērnībā esmu saskāries ar materiālajām grūtībām, saprotu citu bēdas. Cenšos katram palīdzēt un pirms izšķirošā soļa vispirms paskaidroju noteikumus, lai cilvēks zina, kas notiks, ja tos neievēros," darba specifiku komentē Aivars.
Viņš atzīst, ka grūtā brīdī vislabāk var pārbaudīt draugus. Arī pats ne reizi vien to izjutis uz savas ādas. Reiz uz aizdomu pamata esot aizturēts trīs diennaktis. Draugi pēc tam ilgi nezvanījuši, arī ciemos nav nākuši. No tā laika viņš sācis saprast, ka spēks jāmeklē pašam sevī. Dzīvi sācis vērtēt citādi, nācis pie atziņas, ka neviens nav pasargāts no nelaimēm un apmelošanas. Katrs pats ir savas laimes kalējs - šādu uzskatu Aivars cenšas ievērot.
Kaislīgs kolekcionārs
Pamazām sarunas no darba un dažādām sadzīviskām problēmām, kuras saistītas ar vilšanos un atstājušas sirdī pelnus, pāriet uz Aivara vaļasprieku - senu monētu un marku kolekcionēšanu. Tā viņam ir atslodze no saspringtās darbdienas.
"Man ir vairāk nekā 300 gadus vecas monētas. Ir arī albums ar attēliem. Monētas sāku kolekcionēt 1985.gadā, pastmarkas - desmit gadus agrāk. Mani pamudināja krustmāte, kura tolaik bija pasta priekšniece. Cilvēki jautā, kā es varot atļauties ieguldīt naudu kolekcionēšanā. To, ko citi mēnesī nosmēķē vai izlieto alkoholā, es ieguldu monētās un albumos. Tiesa, bez sievas atbalsta tas nebūtu iespējams, jo zināma daļa ir atrauta no ģimenes budžeta," atzīst Aivars.
Brauc ekskursijās
Gelbrotu ģimenē aug divi bērni. Vecāki viņiem izvēlējušies senlatviešu vārdus - Zaiga un Osvalds. Aivars stāsta, ka meita mācīsies 4., bet dēls 6.klasē. Darbdienās, kad abi ar sievu esot aizņemti darbā, bērni vairāk dzīvojot laukos. Dēls spēlējot basketbolu, šogad bijis treniņnometnē Skrundā. Taču brīvdienās un atvaļinājumā visi cenšoties būt kopā un ceļot pa dzimto Latviju.
"Mēs esam iecienījuši nelielus atpūtas braucienus. Esam bijuši "Līvu akvaparkā". Apbraukājam pilis. Esam bijuši Jaunmoku pilī, apskatījām Igates pili. Tur ir brīnišķīgi! Izmantojām iespēju ceļot gar jūras malu maršrutā Tūja - Kuiviži - Ainaži - Salacgrīva. Esam pieticīgi un vairāk priecājamies par dabu. Ārpus Latvijas esam bijuši Tartu. Darba specifika neļauj daudz ceļot. Pats tikai trīs reizes esmu bijis Polijā un divas reizes Vācijā. Padomju Savienības laikā Melnās jūras piekrastē nebija tādas vietas, kur es vismaz diennakti nebūtu pavadījis. Alūksnes pasu daļā esmu pat dabūjis caurlaidi iebraukšanai Sevastopolē," atceras Aivars. Viņa sapnis ir kādreiz apbraukt apkārt zemeslodei.
Aivars daudz lasa par svešām zemēm. Viņam patīk dzeja, arī pats mēģinot savas izjūtas uzticēt papīram. Ļoti patīk ziedi, īpaši - baltas neļķes. Baltā viņam ir viena no mīļākajām krāsām, jo tā palīdzot saglabāt patiesas attiecības ar cilvēkiem un arī ar sevi. Aivars tic, ka katram debesīs ir sava zvaigzne, un novēl, lai tās aicinošajam mirdzumam sekotu ikviens.

Citu datumu laikraksti

  • Daiļā dzimuma uzvaras gājiens

    Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas...

  • Izsniedz licenci

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē nolēma uz vienu gadu izsniegt licenci Romanam Savinam pasažieru komercpārvadājumu veikšanai.Alūksnes rajona...

  • Iedzīvotājus aicina gatavoties forumam

    Projekts “Iedzīvotāju līdzdalības un vietējās filantropijas veicināšana Alūksnes rajonā” saņēmis daļēju programmas “Baltijas - Amerikas...

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...