Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deg mūža svece

Deg mūža svece, cik nu ilgi šajā saulītē katram atļauts. Mēs skrienam kā vēji cauri dzīvei un, trakās steigas nogurdināti, dažreiz pat neredzam, ka no mums kā tāds sabaidīts putnēns aizskrien rīts. Tikai dzīves nozīmīgākajos brīžos atviegloti nopūšamies, ka svecē plīvo liesmiņa. Šoreiz dzīvie atvēl laiku aizgājējiem un pulcējas pie aizgājēju kapu kopiņām, lai priecētu ar pēdējiem rudens ziediem un iededzinātu svecītes. Veļu ēnas tramīgi sakustas, viņi visi gaida savus mīļos radiņus, draugus, paziņas un pielej dzīvo dvēseles ar tīkamu gaismu. Dilst robežzīme starp mirušajiem un dzīvajiem. Aizgājēji neliedz mums siltumu, kas nāk no svecītēm un atmiņām. Katram aizgājējam ir savs smeldzīgs stāsts, kā viņš no zemes dzīves šķīries. Tikai svecīšu vakarā aizgājēji ciemiņus stiprina ar priecīgākām atmiņām. Viņi atceras kapu svētkus un solījumu atkal apciemot svecīšu vakarā. Bet viņi kā neviens vislabāk arī saprot mūsu nevaļu un sevišķi piedod tiem, kuri dzīvo tālu no dzimtas kapiem, jo pārvietošanās ir dārgs prieks. Tomēr viņi gaida. Gaida, kā to darīja, dzīvi būdami, kad dega pašu mūža svece.
Māt, tu aizgāji pa miķelīšu ceļu. Tevi pavadīja lietus lāses. Tikai vēla bite skāra tavu vaigu, kad mūža māju klāja ziedu vāls. Māt, tu vienmēr atgriezies ar rudens vējiem un palso miglu, kas tik asi dzeļ. Es tavu elpu jūtu sveču liesmās, kas tik rāmi deg.
Aizgājēji neliedz mums šo tikšanās prieku. Viņi gaida arī ziedu pušķīti, siltu sveču liesmiņu, kuras sasien kopā pagātnes tiltus. Tomēr, raugoties šajās uguntiņās, rodas jautājums, cik vēl ilgi šajā saulē dzīvot. Cik vēl ilgi balta taka būs? Mūža svece vēl deg. Es nezinu, kuros ceļos tā apdzisīs un kādas miglas to apsegs. Tikai, cauri rudens vējiem ejot, apjaušu, ka steigā nedrīkst paiet garām arī saviem mīļajiem, lai kādreiz, stāvot pie kapu kopiņas un raugoties siltajās liesmiņās, nav jāuzdod jautājums, kāpēc tik maz dāvāju prieku, kad vēl staigāji mūsu vidū.
Deg vēl mūža svece. Vēl deg, dilst robežzīme starp mirušajiem un dzīvajiem. Ir taču svecīšu vakars. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums 4

    Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums

    Alsviķu pagasta Karvā “Saulainajos Ziemeļos”, pīlādžogu ieskauta, Vaidavas upes krastos atrodas Mudītes Blusiņas izlolota pirtiņa. Mazā un omulīgā...

  • Sācies rudens  gadatirgu laiks

    Sācies rudens gadatirgu laiks

    Svētdien, 25.septembrī, Apes pilsētā notiks tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus. Dažādas saimniecībā noderīgas lietas, stādus, pārtiku,...

  • Cinisms nav pieaugšanas pazīme

    Pirms kāda laika man nozaga velosipēdu. Tādu, kuru it kā nemaz nebūtu vērts zagt – manu veco un sirdsmīļo “Turist”, kuru pirku “latgalītē” par 20...

  • Dažās sekundēs paliek bez mājām 3

    Dažās sekundēs paliek bez mājām  6

    3.septembra vakaru Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji Alūksnē neaizmirsīs ilgi, jo gāzes eksplozija dažu sekunžu laikā bez mājām atstāja 15 dzīvokļu...

  • Lepojas ar  gardām kūkām 2

    Lepojas ar gardām kūkām

    Linda Barkovska: “Galvenais noslēpums kūku gatavošanā – patīk pašai un prieks, ja citiem garšo!”Apes novada kūku cepējas savas prasmes nesen izrādīja...

  • Mīlošs vīrs sievai un tēvs  divām meitām 2

    Mīlošs vīrs sievai un tēvs divām meitām

    Būt par vecākiem, iespējams, ir grūtākais, taču arī vislabāk atalgotais darbs pasaulē. Un, tikai nomainoties paaudzēm, varēs novērtēt, kā šis darbs...