Dejās atklāj malēnisko raksturu un būtību

Kā dāvana Alūksnes pilsētai simtgadē top deju uzvedums projektā “Malienas mantojums”, kurā Alūksnes un Apes novadu deju kolektīvi rādīs 10  jaundarbus, kā arī jau agrāk iestudētas dejas. Tās veidotas, balstoties uz savulaik Alūksnes pusē pierakstītām etnogrāfiskajām dejām.
Ideja veidot šādu uzvedumu  un piedāvāt Latvijā zināmiem horeogrāfiem izveidot skatuves dejas tieši Alūksnes novada kolektīviem radās Alūksnes deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītājai Lāsmai Skutānei. Kopš decembra notiek intensīvi mēģinājumi, kuros autori tiekas ar deju kolektīviem. Mēģinājumos piedalās arī L. Skutāne.

Ar jaunu elpu
“Vasarā pēc 2018. gada Dziesmu  un deju svētkiem man kā virsvadītājai bija pārdomas, kāds būs mūsu kopīgā darba turpinājums nākamajās sezonās. Tobrīd nezināju par Alūksnes simtgadi, bet man bija vēlme, lai deju kolektīvos un šīs puses ļaudīs ieplūst Latvijas vēsmas. Nevienam nav noslēpums, ka šeit tomēr ģeogrāfiski ir Latvijas nomale. Esam pierobežā, kas ir ļoti sarežģīti, jo Rīga ir tik tālu. No otras puses – šeit ir daudzslāņainība un satiekas latviešu, krievu, igauņu, latgaliešu vēsture, kultūra un tradīcijas.
Vērojot dejotāju sniegumu skatēs, man gribējās deju kolektīviem iedot jaunu elpu, lai ar viņiem pastrādā profesionāli horeogrāfi un padara procesu radošāku. Gribējās, lai dejotājiem ceļas pašapziņa, lai veidojas savs horeogrāfiskais materiāls, ko dejojam šeit, Alūksnes pusē,” stāsta L. Skutāne, kura pati savulaik vākusi materiālus par Vidzemes horeogrāfisko mantojumu. Savukārt Sniedze Jansone 90-tajos gados veikusi ekspedīcijas, ciemojusies pie šīs puses tautas muzikantiem un veidojusi diplomdarbu par Malienas muzikantiem. Jāatgādina, ka 90. - to gadu sākumā tapa arī dokumentālā filma “Malienas muzikanti”. 

Dažādi rokraksti un danči
Par ieceri veidot deju uzvedumu viņa pastāstījusi Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītājai Sanitai Eglītei, kuru arī aizrāvusi šī ideja. Meklējot finansējumu idejas realizācijai, iesniegts projekts Latviešu fondā, bet atbalsts nav gūts. Taču par projektu ieinteresējies Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas piešķīris 11 000 eiro ieceres īstenošanai. Dažas dejas uzvedumam izvēlētas no agrākiem laikiem, bet arī tapušas 10 jaunas dejas, ko veidojuši horeogrāfi Iluta Mistre, Dace Circene, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un Lāsma Skutāne.
Kā stāsta L. Skutāne, visi horeogrāfi vairāk vai mazāk ir saistīti ar Vidzemi. “Sadarbību ar mūziķiem atstāju horeogrāfu ziņā. Mūziku dejām aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Jansone un citi pazīstami mūziķi. Gribējās, lai rokraksts ir dažāds, jo danči ir dažādi. Katrai grupai izvēlētas savas dejas, ar katru grupu strādā savi horeogrāfi. 19. aprīlī deju kolektīvi tās rādīs skatē. Manuprāt, programma ir interesanta, pateicoties daudzveidībai, tādēļ top skaists, jēgpilns projekts ar pievienoto vērtību,” uzsver L. Skutāne.

Veicies ar komandu
Alūksnes deju apriņķa virsvadītāja atzīst, ka viņai ļoti veicies ar komandu, jo S. Eglīte un kultūras darba speciāliste Valda Zeltiņa ir savā jomā kompetentas, zinošas un radošas, uzverot, ka bez atbalsta šis projekts nebūtu iespējams. L. Skutāne arī akcentē, ka visi Alūksnes un Apes novadu deju kolektīvi šo gadu laikā ir “sapucēti”, attīstīta laba sadarbība ar Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studiju “Kalme”. Tomēr viņa ir nobažījusies par amatiermākslas nākotni lauku pagastos. “Deju kolektīviem vajadzīgi spēcīgi vadītāji, bet atalgojums ir zems. Šis jautājums jāsakārto valsts līmenī, jo pašlaik viss gulstas uz pašvaldības pleciem. Uzstādītā latiņa ir augsta, un kādā brīdī cilvēki “izdeg”. Gribētos, lai apritē ienāk jauni vadītāji, lai būtu vairāk deju kolektīvu. Taču lai dejotāji, kuri mācās, dzīvo, strādā Rīgā, varētu atbraukt uz mēģinājumiem pagastos -, tas prasa finansiālu ieguldījumu, sevis disciplinēšanu. No otras puses, var daudz izdarīt savā vidē, arī esot tālu no centra. Tādā ziņā Alūksne ar saviem realizētajiem projektiem izskan visā Latvijā. Varbūt tas ir malēniskais raksturs un spītība, kas virza uz priekšu, bet ir jūtama izpratne par kultūru un vērtībām,” uzskata L. Skutāne.
Nākamgad Alūksnes un Apes novadu dejotāji piedalīsies Vidzemes novada deju svētkos Valmierā. “Būtu skaisti, ja tajos iekļautu kādu deju no projekta “Malienas mantojums,”” saka L. Skutāne. Viņa arī pauž cerību, ka dejotāji novērtēs projektā ieguldīto laiku, līdzekļus un rezultāts priecēs gan viņus, gan arī ikvienu, kurš skatīsies uzvedumu 31. jūlija vakarā Alūksnes Pilssalā.


Būs mīlīgs un interesants numurs
Jānis Purviņš, deju pedagogs, horeogrāfs,
dejas “Diksītis” autors:
“No Malienas pusē pierakstītajiem horeogrāfiskajiem tekstiem izvēlējos tos, kas varētu būt tuvāk pie sirds, un izmantoju materiālu no Ziemeriem, Smiltenes, Mārkalnes un Alūksnes. Pierakstītais horeogrāfiskais teksts, kā jau etnogrāfiskajā dejā, ir daži soļi - es mēģinu tos savirknēt, pielikt sarežģītākas lietas, interesantākus satvērienus, pamainīt zīmējumu. Tā veidosies jaunais “Diksītis”, ko būs iespēja redzēt vasarā. Veidojot dejas, man daudz nozīmē muzikālais materiāls, un šajā gadījumā mūziku, arī etnogrāfisko melodiju, kopā salicis un par skaistu skaņdarbu izveidojis Ēriks Zeps kopā ar Julgi Stalti. Atrasti arī vārdi. Domāju, ka taps interesants un mīlīgs numurs!”

Teksts un foto: Dace Plaude

Citu datumu laikraksti

  • Ko drīkst darīt poligona teritorijā?

    Laikrakstā vērsās Strautiņu apkārtnē strādājošais iedzīvotājs Aldonis Riekstiņš, vaicājot par poligona “Lāčusils” teritoriju. Kopš tā laika, kad...

  • Gaida atgriešanos Alūksnē

    Gaida atgriešanos Alūksnē

    Ar sava debijas albuma “Aplis” koncertu 15. martā Alūksnes Kultūras centrā pulksten 16.00 viesosies mūziķis Arturs Gruzdiņš. Viss notiek pa...

  • Alūksnieti nominē par “Operetes sargu”

    Alūksnieti nominē par “Operetes sargu”

    Alūksniete, Latvijas Universitātes Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone ir viena no tiem, kura izraudzīta par “Operetes sargu”. Ko tas nozīmē...