Dejas solī visa mūža garumā

Apes kultūras nama mākslinieciskās daļas un deju kolektīvu vadītāja Edīte Dauškane piekrīt saviem kolēģiem, kas atzīst - ir arī neārstējamas slimības.

Apes kultūras nama mākslinieciskās daļas un deju kolektīvu vadītāja Edīte Dauškane piekrīt saviem kolēģiem, kas atzīst - ir arī neārstējamas slimības. Un vienas "diagnoze" ir deja.
"Nekad neesmu uzskatījusi, ka esmu talantīga. Man vienkārši patika dejot. Nezinu, kāpēc man to gribējās, jo skolā nedejoju - nebija kolektīva," atzīstas Edīte. Vecāki meitas vēlmi mācīties kultūras darbinieku tehnikumā sākumā uzskatīja par dīvainu. "Tomēr vecāki mani ļoti atbalstīja tālākajā darbā," saka Edīte. "Tēvs veda dejotājiem tērpus no Rīgas, kamēr vēl nebija pašiem savu. Mamma, būdama šūšanas ateljē vadītāja, palīdzēja sameklēt audumus, kurus pēc tam labas šuvējas pārvērta tērpos."
Pēc tehnikuma beigšanas uz 1979.gada Dziesmu svētkiem Rīgā tika pusgada laikā sagatavotie seši pāri balles dejotāju. To viņa uzskata par savu pirmo lielāko veiksmi.
Reizēm Edīte sev pārmet, ka visu enerģiju izliek dejā. Tad pēc scenāriju sagatavošanas viņa aicina kādu citu vadīt pasākumus. Tomēr deju koncertu centrā arvien ir pati, jo vislabāk pazīst katru dalībnieku no pirmsskolas līdz pensijas vecumam. Vienīgi vēlme radīt pašai dejas horeogrāfiju ir noplakusi. Edītei ir izveidojusies laba sadarbība ar deju kolektīvu vadītājiem citās vietās. Tādēļ bieži vien dejotāji dodas ciemos "sadancot" cits pie cita.
"Nav vairs dūšas, bet bija. Kādreiz bērnu koncertiem kaut ko iestudēju, tomēr parasti to nedaru. Latvijā ir ļoti labi horeogrāfi, kas piedāvā dejas, kuras būtu grēks nedejot," viņa atzīst. Tiesa, iesācējiem tās bieži vien ir pārāk sarežģītas. Apenieši pierāda, ka ar neatlaidību var apgūt arī tās.
Darbs nav mūžīgi svētki
Apē dzied un dejo visu paaudžu iedzīvotāji. Viņi atzīst, ka darboties mudina labas kolektīvu vadītājas - Edīte Dauškane un Sandra Oto. "Daudziem liekas, ka mans darbs ir skaists. Mūžīgie svētki! Glīta kleita, frizūra un mūzika... Bet patiesībā ir pamatīgi jāsvīst, līdz rodas deja un dziesma, par ko ir prieks," saka E.Dauškane. Viņa domā, ka ir jāapzeltī pašdarbnieki. Bez tiem vadītāja neko nevar, tā ir savstarpēja mijiedarbība. Tikai kopā iespējams gūt panākumus un gandarījumu par paveikto. Tāpat kā dejot nevar viens.
"Ja ir kolektīvs, tad jācīnās par iespēju sevi parādīt, lai arī cik grūti būtu. Esmu gandarīta, ja tas izdodas. Protams, prieks bija pašiem dejotājiem, ka viņu prasmi un tērpus novērtēja Dziesmu un deju svētkos," stāsta vadītāja.
Mazpilsētā nav lielas izvēles iespējas, tāpēc noteicošās ir darbaspējas. Mēģinājumi notiek arī svētdienās, kad gribas atpūsties un ilgāk pagulēt. Ja ir vajadzīgs, neviens par to nesūrojas. "Visi manas ģimenes locekļi vienmēr ir pielikuši roku, ideju vai padomu svētku sagatavošanā. Bez ģimenes atbalsta un sapratnes vispār nevarētu šādu darbu strādāt," ir pārliecināta Edīte. Vai gan jābrīnās, ka arī Edītes meita dejo no sešu gadu vecuma? Dejo arī mazdēls, kurš tagad šo prasmi turpina izkopt Rīgā. Tagad viņa dzīvo Rīgā un ir starpniece, ja mātes dejotājiem vajag pasūtīt tautastērpus vai nokārtot citas lietas galvaspilsētā. E.Dauškane secina, ka nekad negribētu dzīvot lielpilsētā.
"Es nejūtos labi, ja vasarā nevaru aizbraukt uz mežu un purvu. Man ir nepieciešams rakt kartupeļus un kasīt sienu. Acīmredzot sirdī esmu lauciniece," secina sieviete.
Veidojas jauni kolektīvi
Šajā pašdarbības sezonā no jauna izveidojies jauniešu koris un senioru deju grupa. Izrādās, ka tā bija pašu jauno dziedātāju iniciatīva. Diriģente Sandra Oto atsaucās un apņēmās vadīt vēl vienu kolektīvu ar apmēram 30 dziedātājiem. Edīte atceras, ka līdzīgi bija ar "Meteņa" jauniešu sastāvu. Viņa tikai pajautāja, vai nevēlas dejot. Pārējo izdarīja paši: izlika paziņojumus, meklēja un sarunāja dalībniekus. "Kurus man atveda, ar tiem bija jāstrādā," smejas vadītāja. "Bet viņi ar savu darbu un centību panāca tādu līmeni, ka tika uz Dziesmu svētkiem."
Arī deju grupa, kurā ir 17 kundzes cienījamos gados, izveidojusies nesen. E.Dauškane atzīst, ka vajadzētu vismaz 20. Seniores dejo starptautisku repertuāru, kurā ir mierīgas un lēnas dejas. Latviešiem pazīstama ir "Plaukstiņpolka". Piedaloties "Eiropiādēs", Edīte kopā ar citiem kolēģiem to māca ārzemniekiem un no tiem savukārt apgūst viņu tautas dejas.
"Seniorēm domātās dejas mums māca deju semināros Rīgā. Starp tām ir arī vienkārša dāņu un zviedru deja ar glāzēm. Līdzīgi izvēlētas citas repertuāra dejas," precizē vadītāja. Edīte atzīst, ka seniores veido brīnišķīgu kolektīvu, tāpēc kopā ar to jūtas labi.
Tagad viņas gatavojas festivālam, kas vasarā notiks Valkā. Tam iestudē 13 dejas. Tās nav garas, un, protams, 60 gadu vecumā nelec polku. "Tomēr gada laikā manas dāmas ir kļuvušas iznesīgas. Kad pati iesaistos dejā, varu just, ka viņām rokas kļuvušas vieglas," vērtē Edīte. Dejotājām ir vajadzīgs laikmetam atbilstošs skatuves tērps.
"Metenis" svin Meteņdienu
Meteņdienu dejotāji svinēs 6.martā kopā ar "Skandiniekiem". Būs tradicionālais koncerts kopā ar draugu kolektīviem.
"Atšķirībā no iepriekšējām reizēm dosimies arī dabā, lai baudītu Meteņdienas priekus. Minēsim mīklas, atcerēsimies ticējumus un tradīcijas. Vaidavas līcī kursim ugunskuru, brauksim no kalna ar ragaviņām un cienāsim ar pīrādziņiem. Ceram, ka pasākumā ārpus kultūras nama iesaistīsies tikpat daudz iedzīvotāju, kā pie mums pulcējas zālē," par svētku ieceri saka E.Dauškane.
1986.gadā izveidojās deju kolektīvs, ko tagad pazīst ar "Meteņa" vārdu. Nosaukumam drīz būs desmit gadi. "Bija visādi priekšlikumi. Meklējām, lai nebūtu tāds, kāds ir citiem kolektīviem. Mums parasti februārī bija koncerti. Tas ir Meteņu laiks, atgriežas saule, visi priecājas, turklāt dzīvojam Ziemeļvidzemē. Un tā izvēlējāmies," skaidro Edīte.
Ne vienu vien vidējās paaudzes dejotāju viņa ir izaudzinājusi no mazotnes. Ir ģimenes, kurās dejo māte, tēvs un arī bērni.
Ape atrodas pie Igaunijas robežas, tāpēc izveidojusies laba sadarbība ar Monistes pašdarbniekiem.
"Draugu dienās tur jutos kā mazās ārzemēs. Viss bija rūpīgi pārdomāts. Ar dziesmām mūs pavadīja līdz pašai robežai un vēl ilgi kopā dziedājām," atceras Edīte. Viņa apbrīno igauņu pensionārus, kas apmēram 70 cilvēku lielā grupā bijuši Norvēģijā un Somijā. Mazpilsētas pašdarbnieki domā, ka draudzība un sadarbība ar kaimiņvalsti kļūs vēl ciešāka, kad to vairs nekavēs robežas barjeras.
Pagājušās nedēļas nogalē "Metenis", arodvidusskolas dejotāji un senioru deju kopa koncertēja Alsviķos. "Tur bija brīnišķīga atmosfēra, mūs viesmīlīgi uzņēma tautas nama saimniece Marina," saka Edīte. "Priecājos, ka visas trīs Apes kopas prata ļoti draudzīgi sadzīvot, neatdalījās, rūpējās un izpalīdzēja cits citam. Tad seko arī izdošanās.

Citu datumu laikraksti

  • Rīko Cepuru balli

    Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji šonedēļ rīkoja Cepuru balli “Kā tik visa tai cepurē nav”.Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji...

  • Noslēdzies rajona padomes rīkotais konkurss

    Ir apstiprināti Alūksnes rajona padomes pašvaldību kultūras projektu konkursa rezultāti, sadalot rajona padomes līdzfinansējumu 2000 latu apmērā.Ir...

  • Atzīmē desmit gadu jubileju

    Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās paaudzes deju kopas “Kolberģis” desmit gadu jubilejas koncerts.Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās...

  • Runās par veselību

    Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde notiks 2.martā pulksten 11.00 Alūksnes Sociālās palīdzības centrā.Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde...

  • Vieglatlēti kopvērtējumā izcīna 3.vietu

    Latvijas jaunieši, starp kuriem bija arī Alūksnes vieglatlēti, Baltijas valstu komandu sacensībās vieglatlētikā jauniešiem un pieaugušajiem...

  • Interese par Eiropas Savienību palielinās

    Eiropas Savienības informācijas centra darbinieks Rinalds Konovaļenko otrdien apmeklēja Alūksnes pilsētas bibliotēku, kur atrodas ES informācijas...

  • Premjera kandidāts ir, bet kārtības nav

    Pateicoties mūsu prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, šobrīd ir zināms potenciālā premjera Induļa Emša vārds. Jāpateicas Satversmei, kas prezidenta...

  • Iepazīsti Alūksnes rajonu!

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu!” 6.kārtas jautājumus, ko sagatavojis Jaunannas pagasta tūrisma informācijas punkts. “Konkursa...

  • Biatlona distancē uzvar alūksnietis

    Divas dienas Alūksnē “Mežinieku” sporta bāzē meža darbinieki sacentās meža biatlonā. No 86 dalībniekiem distanci pabeidza 81.Divas dienas Alūksnē...