Dejotāji paaudžu paaudzēs

Eglīšu ģimenei dejošana kļuvusi par kopīgu aizraušanos.

Eglīšu ģimenei dejošana kļuvusi par kopīgu aizraušanos
Alūksnieši Sanita un Didzis Eglīši ar dejošanu nodarbojušies, kopš vien sevi atceras. Mīlestībai pret deju veidojoties katram savā Latvijas malā, pēdējos 15 gadus tā savu mājvietu radusi Alūksnes tautas nama deju kopas "Jukums" kolektīvā, ar kuru kopā notiek arī gatavošanās šāgada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
Ilglaicīgākais pāris kolektīvā
"Šajā kolektīvā esam gandrīz kopš tā brīža, kad tas tika dibināts," saka Sanita. Viņa atklāj, ka brīdī, kad kolektīvs vēl tikai veidojies, entuziasma uz pievienošanos nav bijis gandrīz nemaz. Lai gan vīrs Didzis piekritis nekavējoties, Sanita vēl šaubījusies. Tobrīd visa ģimene dzīvojusi Trapenes pagastā. Ne mazāk svarīgs iemesls bijis vairākus gadus ieturētā pauze dejošanā, kā arī nesen dzimušās meitas. "Tomēr uz otro mēģinājumu aizbraucām. Tagad esam vecākie deju kolektīva dalībnieki uzreiz aiz vadītājiem. Varam teikt, ka esam izdzīvojuši visu "Jukuma" dzīvi. "Jukums" jau sen ir kļuvis par mūsu dzīvesveidu," apgalvo Sanita.
Lai gan ir bijušas pārmaiņas deju kolektīva sastāvā, Sanita uzsver tā stabilitāti. "Visus šos 15 gadus nekad nav radusies situācija, kad būtu jāmeklē, kas dejo." Tas esot tāpēc, ka vadītājs Agris Veismanis kolektīvā ļauj iesaistīties tikai precētiem pāriem. "Parasti notiek tā, ka viens no dzīvesbiedriem tomēr ir precīzāks un apzinīgāks, tāpēc tad, kad ir mēģinājumi, velk līdzi to otru. Un tad vakars tiek pavadīts ļoti ģimeniski," spriež Sanita.
"Jukums" atšķiras
"Deju kolektīvs atšķiras ar pilnīgi visu, ko dara. Tas vienojošais elements ir latviešu tautas dejas, bet tās deju programmas, ko mūsu vadītājs Agris Veismanis veido sadarbībā ar Artu Melnalksni un Sniedzi Grīnbergu, – tās nav vienkārši dejas, bet gan veseli stāsti, ko mēs izdejojam. Tas ir tas moments, kad sejas izsaka vairāk par kājām. Mēs izdejojam stāstu, ko skatītājs arī uztver," apgalvo Sanita.
Arī Didzis uzsver, ka "Jukums" ir īpašs. "Ja visos citos dalībnieku tērpi ir vienādi, mums tie katram pārim ir citādāki," viņš saka. Sanita stāsta, ka savulaik "Jukums" bijis pirmais deju kolektīvs rajonā, kurš katra pāra individualitāti atklāja ar īpaši viņiem veidotiem tērpiem. "Tagad arī citu kolektīvu dalībniekiem parādās pa kādam raibākam bruncim. Agris pats domāja, veidoja, meklēja un pasūtīja pie meistariem katram dalībniekam savu tērpu. Un joprojām ir tā, ka katru gadu kāds saņem vai, kā mēs paši sakām, nopelna ar savu darbu jaunu tērpu," viņa saka.
Jauni tērpi darināti, gatavojoties arī uz šāgada dziesmu svētkiem. Sanita atklāj, ka tie būšot darba tērpi, kurus neviens tā īsti vēl nav pat redzējis. Speciāli jaunajiem tērpiem tapušas arī vīzes. Kolektīva vadītājs Agris Veismanis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenojis projektu, kurā dalībnieki piedalījušies vienas dienas vīžu pīšanas apmācībās. Rezultātā katrs pats sev pagatavojis vīzes jaunajiem tērpiem, ar kuriem kolektīvs gatavojas piedalīties dziesmu svētku tērpu skatē. Šāda tērpu skate notiks jau trešo reizi, turklāt abas iepriekšējās reizes "Jukums" izpelnījies augstāko atzinību no žūrijas puses.
Mīlestību pārmanto no vecākiem
Šāgada Dziesmu un deju svētkos gatavojas piedalīties arī abu dejotāju meitas – Evija un Signe. Evija uz tiem dosies kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas kori un Alūksnes tautas nama kamerkori "Sonus", bet Signe tajos piedalīsies kā pūtēju orķestra dalībniece. Tiesa, ir kāds kolektīvs, kurš šajos svētkos vienos abas māsas, un tas ir jauniešu deju kolektīvs "Enku Drenku". Tas, ka abas meitenes ir deju kolektīva dalībnieces, Sanitu un Didzi tikai priecē. "Kad es biju maza, vecāki mani nespieda kaut kur iet un piedalīties. Cik vien sevi atceros, visos kolektīvos esmu gājusi pati. Arī savas meitas tā audzinu – neko neuzspiežu, jo visai līdzdalībai jābūt brīvprātīgai. Tikai tad, kad pašam ir tā gribēšana, var sajust to fīlingu," uzskata Sanita.
Viņasprāt, cilvēki, kas iesaistās dažādos kolektīvos, ir tāda īpaša "suga", kura bez tā vienkārši nevar iztikt. Viņa joko, ka šo tieksmi uz darbošanos dažādās amatieru mākslās var asociēt ar sava veida iedzimtību. Kā piemēru tam viņam min savus un vīra Didža vecākus, kas visu mūžu darbojušies šajā jomā, tā rezultātā abu aizraušanās ar amatieru mākslām bijusi likumsakarīga. "Arī mūsu bērni ir izauguši, redzot, ka mēs visu laiku esam šajā procesā," uzskata Sanita.
Kad dvēsele paceļas spārnos
Stāstot par savām sajūtām svētku laikā, ikviens no Eglīšiem atzīst, ka tās ir vārdos neaprakstāmas un nekur citur negūstamas izjūtas. "Aizbraukt uz turieni un būt tajā visā iekšā, dejojot kopā ar tik daudziem cilvēkiem, tik daudzu skatītāju priekšā – tas ir kaut kas neaprakstāms!" saka Evija. Uz neaprakstāmām sajūtām atsaucas arī tēvs Didzis. Man kā dejotājam dziesmu svētki ir tas pats, kas sportistam olimpiāde. Tur nokļūt ir viens, bet tur būt un to visu izdzīvot – tas tiešām ir kaut kas tāds, kad liekas – dvēsele lidinās virs Rīgas," viņš saka.
Savukārt Sanita uzsver, ka dziesmu svētki, pirmkārt, ir smags darbs un tikai tad ir emocijas un izjūtas.
"Skatītājs jau redz tikai koncertus. Viņš nezina tās sajūtas, kad esi mēģinājuma laukumā no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, kad tev ir jāmēģina neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai līst lietus. Tā ir nedēļa ārpus realitātes, kad aizmirstas visa ikdiena un nepadarītie darbi – aizmirstas pilnīgi viss, jo tu tajā brīdī dzīvo pēc pilnīgi cita grafika, kad viss ir izdarīts un atlicis tikai pats koncerts, kad tu dejojot raudi no tām sajūtām, ka vari to solīti izdejot kopā ar visiem citiem. Īpaši es atceros pēdējos deju svētkus, kad koncerts beidzās ar visu svētku dalībnieku sanākšanu uz laukuma – tie bija daudzi, daudzi tūkstoši, kas stāvēja plecu pie pleca. Un tajā brīdī bija tā sajūta, ka sirds apstājas un aizlido. Kaut kur virs tā visa," saka Sanita.
***
kolektīva vizītkarte
Nosaukums: Alūksnes tautas nama deju kopa "Jukums".
Dibināšanas laiks: 1992.gada oktobris.
Vadītāji: Inita un Agris Veismaņi.
Īpašās pazīmes: Deju kopā dejo tikai precēti pāri – vīrs un sieva.
Kolektīva repertuārs tiek veidots kā īpašas deju oriģinālprogrammas.
Katram deju kopas pārim ir atšķirīgs tautas tērps, kas gatavots tieši viņam.

Citu datumu laikraksti

  • Pirmais medījums iegūst medaļu

    Izstādē ir vairāku Annas mednieku trofejas.Izstādē ir vairāku Annas mednieku trofejas Armands Skaistkalns pilntiesīgs mednieks ir tikai trīs gadus....

  • Laureāti

    Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību trofeju izstāde atvērta Gulbenē, Pamatu ielā 14, līdz 9.februārim.Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību trofeju...

  • Darbu uzsāk Kredītu reģistrs

    Kopš šā gada 1.janvāra darbojas Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir...

  • Mīļie Alūksnes ļaudis!

    Klāt jauns Kunga žēlastības gads, klāt Zvaigznes jeb Trejkungu diena, un tas nozīmē, ka klāt ir atkal iespēja ieklausīties Dieva vēstījumā...

  • Melnais stārķis - 2008.gada putns

    Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau kopš 1996.gada izvēlas gada putnu. Parasti par tādu kļūst kāda labi pazīstama putnu suga, kuras stāvoklis liecina...

  • Gatavojas barikāžu dienu pasākumam

    Alūksne. Alūksnes tautas namā uzsākta gatavošanās barikāžu dienu atceres pasākumam, kas šogad paredzēts piektdien, 18.novembrī.Alūksne. Alūksnes...